Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Meži kā pulvermuca

Druva
23:00
24.07.2006
3

“Daba ir piespēlējusi lielu karstumu un sausumu. Bīstamības pakāpes iedalās mazā, zemā, vidējā un augstā. Pēc dažādiem rādītājiem rajona mežos pat ir pārsniegta augstākā bīstamības pakāpe, tāpēc īpaši jāievēro ugunsdrošības noteikumi. Meži ir pārvērtušies par pulvera mucām,” pastāstīja V. Ivašins. Viņš uzsvēra, ka arī citur Latvijā vērojama līdzīga situācija: “Trešdien zvanīja kolēģis no Balviem un teica, ka arī tur ir liels sausums. Nesen izdeguši 12 hektāri meža.”

Lai gan mežos ir paaugstināta ugunsbīstamība, pagaidām vēl nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli. V. Ivašins atzīst, ka labprāt drošības dēļ to izsludinātu, taču tam nepieciešama rajona padomes atļauja. Viņš sacīja: “Esmu runājis ar Cēsu virsmežniecības virsmežzini par pieteikuma iesniegšanu. Taču izlēmām to nedarīt, jo pagaidām, par laimi, nav daudzu un lielu mežu ugunsgrēku.”

“Salīdzinot ar kūlas dedzināšanas periodu, tagad mežu ugunsgrēku skaits ir samazinājies. Vairāk deg siens, sausa zāle. Piemēram, trešdien un ceturtdien katru dienu bija divi izsaukumi, kuros ceļmalās dega nopļautā zāle. Ugunsgrēki varētu būt izcēlušies neuzmanīgas rīcības dēļ

vai tos izraisījuši zemē nomesti degoši izsmēķi. Zāle karstajā laikā ātri izžūst un viegli uzliesmo kā pulveris,” sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs.

Tā kā Cēsu virsmežniecībai ir sava tehnika un brigāde, kura dodas uz ugunsnelaimju vietām, palīdzību Cēsu ugunsdzēsēju brigādei viņi lūdz tikai tad, kad paši netiek galā. “Šogad vēl nav nācies palīdzēt mežu ugunsgrēku dzēšanā,” informēja P. Serovs.

Cēsu virsmežniecības ķīmiskās stacijas priekšnieks V. Ivašins ir gandarīts, ka lielās meža izstrādes firmas cenšas ievērot drošības noteikumus, tās ir informētas par paaugstināto ugunsbīstamību rajona mežos: “Uzņēmumu darbinieki zina, ka karstajā laikā jābūt sevišķi uzmanīgiem ar uguni. Pastāv mutiska vienošanās ar lielākajām firmām, ka šajā sausajā laikā meža strādniekiem piekodina īpaši uzmanīties, dedzinot zarus un veicot citus darbus.”

SIA “Ķērpīši DZ” direktors Andris Dzalbs atklāja, ka arī karstajā un sausajā laikā firma veic mežizstrādes darbus. Viņš precizēja: “Mūsu darbība mežā nav saistīta ar uguni. Vairs nededzinām zarus, bet pašlaik liekam tos kaudzē, lai rudenī vēsākā laikā varētu likvidēt pārpalikumus. To darām gan drošības apsvērumu dēļ, jo zinām, ka mežos pastāv augsta ugunsbīstamība, gan domājot par darbiniekiem. Tas būtu nepieņemami, ja strādnieki šādā laikā dabūtu vēl karsēties, dedzinot zarus. Tāpēc arī citus darbus veicam tikai agrās rīta stundās, jo pa dienu karstumā nav iespējams pastrādāt.”

Raunas pagasta mežsargs Aress Lodziņš atklāja, ka viņa darba pienākumos ietilpst mežu apsekošana, lai tajos neizceltos ugunsgrēki. Lai gan teritorijā, par kuru viņš atbild, nav kempingu un telšu vietu, citur rajonā tos apseko. “Zinu, ka Gaujas Nacionālā parka mežsargi un citi darbinieki veic speciālu kempingu un telšu vietu apsekošanu. Paaugstinātās ugunsbīstamības periodā tieši šajās vietās cilvēku neuzmanīgas rīcības dēļ var izcelties ugunsgrēki,” pastāstīja mežsargs A. Lodziņš.

Savukārt Gaujas Nacionālā parka administrācijas kontroles daļas vadītājs Jānis Bušs minēja, ka telšu apmetņu un kempingu vietās ir mazāka iespējamība nekā mežā, ka izcelsies plaša ugunsnelaime. “Atpūtas vietas parasti ierīko pie ūdens, tāpēc tur ir vieglāk apdzēst liesmas. Arī ar ugunsdzēsēju transportu tur vieglāk piekļūt. Tās ir vietas, kurās ievēro ugunsdrošības noteikumus, piemēram, izveidojot akmeņu līniju ap ugunskuru,” sacīja J. Bušs. Viņš atzina, ka parka darbinieki veic apsekošanu, lai gan ugunsdrošības kontrolēšana ir Valsts meža dienesta darbinieku pienākums.

Liela nozīme ugunsgrēka apkarošanā ir savlaicīgai nelaimes pamanīšanai. Tādēļ ugunsnovērošanas torņu dežurantiem tagad jābūt īpaši vērīgiem. Novērošanas torņa Plācī dežurante Dzidra Potapova sacīja: “Tas ir atbildīgs darbs. Dežuranti ir operatīvāki par iedzīvotājiem. Ja ugunsgrēks ir ceļa malā, tad jau aculiecinieki paziņo, bet arī tad ne vienmēr. Taču laikus pamanīt ugunsgrēku neļauj dūmaka un ceļu putekļi, kuri rodas karstuma un sausuma dēļ. Taču ar laiku jau iemācās atšķirt dūmaku un putekļus no īsta ugunsgrēka.”

Dz. Potapova norādīja uz nepieciešamību vairāk informēt iedzīvotājus par ugunsnovērošanas torņu darbību un to kontakttelefoniem. Viņa teica: “Iedzīvotājiem vajadzētu zināt torņu dežurantu numurus un ziņot, ja paredzēts ko dedzināt. Tad pēc dūmu pamanīšanas es nevajadzīgi nezvanītu operatīvajam dežurantam, kurš tālāk nodod ziņu virsmežniecībai. Savukārt virsmežniecība ziņo konkrētā apvidus mežzinim, lai viņš dodas pārbaudīt, kas notiek. Tas ir garš ceļš. Taču telefonu grāmatās nav torņu dežurantu numuru, tāpēc dažkārt sanāk traucēt mežziņus un citus cilvēkus bez vajadzības.”

Ja turēsies tāda gaisa temperatūra kā līdz šim, tad iestāsies sevišķi ugunsnedrošs periods. Tāpēc galvenais ir informēt iedzīvotājus par iespējamajām briesmām. V. Ivašins ieteica: “Ja plānots doties uz mežu, tad šķiltavas, sērkociņus un papirosus no kabatas ārā! Sausums un karstums ir ļoti labvēlīga vide ugunsgrēkam. Arī izbraukumos ugunskura vietās ir jānogaida, kamēr beidzas gruzdēšana. Labi būtu, ja līdzi paņemta lāpsta, ar kuru var aprakt ugunskuru. Būtu pateicīgs, ja iedzīvotāji uzmanītos un sekotu līdzi savai darbībai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi