Brīvdienās Nītaurē ne viena vien uzmanību piesaistīja vairākas mašīnas ceļa malā, arī policijas klātbūtne.
“Piezvanīja kaimiņiene, ka pie meža, kur ir arī mūsu īpašums, notiek liela rosība. Nodomājām, gan jau kādas orientieristu sacensības, bet parasti rīkotāji saskaņo,” stāsta nītauriete Dace Eipure. Kad abi ar vīru aizbrauca līdz mežmalai, ieraudzīja karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” mašīnas. Kāds puisis paskaidroja, ka mežā atrasta 2.pasaules kara munīcija un divu padomju karavīru kapa vieta.
“Tas nebija mūsu mežā, bet tālāk. Mums arī atļāva aiziet līdz izrakumu vietai,” teic D.Eipure.
Vēstures entuziastu domubiedru grupas pārstāvis Dāvis Šīre pastāstīja, kā Nītaures mežā atraduši karavīru apbedījumu. Tas noticis nejauši. Viņi staigā pa mežiem, pļavām, meklē vēstures liecības. Bija dzirdējuši, ka šajā apkārtnē notikušas smagas kaujas, un meklēja kartē iezīmētās cīņu vietas. Gāja uz konkrētu punktu, bet līdz galam netika. “Pamanījām bedres, tā kā pieredze jau ir, sapratām, ka tās ir ložmetēju ligzdas. Turpat virszemē mētājās patronas. Nedaudz parakām, un pavisam drīz, vien pāris lāpstu dziļumā, parādījās divas padomju karavīru ķiveres. Bija skaidrs – kara laika apbedījums,” stāsta Dāvis. Tūlīt tika informēta karavīru meklēšanas vienība “Leģenda”, policija, sapieri, meža īpašnieki. “Leģenda” pārstāvjus instruēja vēstures pētnieki, kas un kā darāms.
“Personīgo lietu kapā nebija, tikai ķiveres. Visdrīzāk savējie kritušos tur apglabājuši, bedrē bija arī dažas monētas, sabērtas patronas un ieroča eļļošanas trauciņš,” atklāj vēstures pētnieks. Karavīru mirstīgās atliekas nogādātas tā sauktajā kaulu depo, “Leģendu” noliktavā.
“Tagad būs sarunas ar Krieviju, meklēšana arhīvos, lai identificētu karavīrus. Svarīgākais ir informācijas meklēšana, tajā “Leģendai” ir liela pieredze,” pastāsta Dāvis un uzsver, ka to izdarīt nav viegli, jo pēc 1942.gada padomju karavīriem vairs nebija personīgo žetonu. Tiks apzinātas liecības par kaujām Nītaurē, kas krituši, kuri palikuši nezināmi. Ja izdosies identificēt kritušos, varbūt palaimēsies arī atrast tuviniekus, varbūt viņi vēlēsies savējos apglabāt dzimtajā zemē. Ja ne, Brāļu kapu komiteja lems, kuros Brāļu kapos Nītaures mežā kritušos apglabāt.
“76 gadus pēc kara zeme vēl glabā daudz nezināmā. Mēs karavīru mirstīgās atliekas atradām pirmoreiz. Bunkurus, bumbu bedres atrodam gandrīz katrreiz, kad ejam mežā,” saka Dāvis un piebilst, ka aizvadītajās brīvdienās “Leģendas” aktīvisti Sidgundā atrada vācu karavīru apbedījumu.
Dāvis pastāsta, ka mežos vēl aizvien glabājas arī 1.pasaules kara liecības. Protams, tās ir retums, bet ir.
Laiks dara savu. Vietējie iedzīvotāji parasti ir ieinteresēti tajā, ko meklētāji dara, vēlas palīdzēt, labprāt stāsta, ko zina. Ir arī tādi mežu vai zemju īpašnieki, kuri pētniekus uzrauga ar aizdomām, ka viņu mērķis ir meklēt nepatikšanas. “Ikviens ir priecīgs, ja atrodam munīciju un sapieri nesprāgušos lādiņus aizved. Zeme tiek atbrīvota no sprādzienbīstamiem lādiņiem. Ļoti bieži īpašnieki nezina, kas ir viņu mežā,” stāsta Dāvis.
D.Eipure pastāsta, ka karavīru mirstīgās atliekas saliktas speciālās kastītēs un maisos un aizvestas. Sapieri munīciju salika mašīnā un policijas pavadībā aizveda.
Komentāri