Mērķis nemainīgs – sagatavot labus instruktorus

Novembra pirmajā dienā pirms 22 gadiem savu darbu sāka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skola Cēsīs.

Neliels svinīgs brīdis par godu šim notikumam notika vakar, pirms kursanti devās savos šīs nedēļas uzdevumos. Instruk­toru skolas svētku laukumā ierindā stājās gan pasniedzēji un darbinieki, gan kursanti. Instruktoru skolas virsseržants Aigars Kūms, uzrunājot klātesošos, īsumā atskatījās vēsturē, pastāstot skolas izveidošanas nepieciešamību: “Pirms 22 gadiem NBS komandiera vadībā un ar ārzemju instruktoru palīdzību tika veikta analīze par instruktoru izglītības un sagatavotības sistēmu Latvijas armijā. Secinājumi bija tādi, ka instruktoru sagatavotības un izglītības rādītāji ir no izciliem līdz bēdīgi graujošiem, tāpēc tika pieņemts lēmums izveidot vienotu instruktoru apmācības sistēmu visiem bruņotajiem spēkiem. Viens no kandidātiem, kuram piedāvāja izveidot šo sistēmu un Instruktoru skolu, bija kapteinis Ilmārs Le­jiņš. 2000.gada 1.novembrī tika parakstīta pavēle par NBS In­struktoru skolas izveidi.”

Tika izstrādāta četru līmeņu apmācības sistēma, kas darbojas jau 22 gadus. A. Kūms uzsvēra, ka tā pakārtota visiem NATO standartiem un lielākoties NATO valstu armijās mācība notiek tieši pēc tādas pašas sistēmas.

Instruktoru skolas komandieris Mārtiņš Bērziņš norādīja, ka 22 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu paraudzīties atpakaļ, saprast, kas ir izdarīts, un konstatēt, kādas kļūdas pieļautas: “Ietekmēt varam tikai to, kas notiks nākotnē. Skatoties uz padarītajiem darbiem, balstoties uz savu pieredzi, secinājumiem, ko esam paveikuši, analizējot savas kļūdas, jāskatās nākotnē un jāturpina attīstīt Instruktoru skolu. Skatīties nākotnē nevis kā abstraktā laika mērvienībā, proti, kaut kad, bet domājot, ko es izdarīšu stundu pēc šī pasākuma, ko es paveikšu šodien. Lai Instruktoru skola kļūtu labāka, lai pats kļūtu par labāku instruktoru, virsnieku, par labāku cilvēku. Ko pats darīšu, lai Latvija kļūtu par labāku vietu, kur dzīvot.”

Kā jau svētku brīdī, bija arī apbalvojumi. Vispirms tika pasniegti Mācību vadības pavēlniecības apbalvojumi, lai izteiktu atzinību par godprātīgi un teicami paveiktajiem dienesta un darba pienākumiem, augstu profesionalitāti, izrādīto centību un iniciatīvu, kas sekmē Mācību vadības pavēlniecības attīstību un izaugsmi. Goda zīmes “Par nopelniem Mācību vadības pavēlniecības attīstībā” 3.pakāpi saņēma seržants, pasniedzējs instruktors Kaspars Dumbris, bet Krūšu zīmi “Mācī­ties, lai uzvarētu” štāba virsseržante, Instruktoru skolas No­drošinājumu daļas Medicīnas nodaļas vecākā ārsta palīdze Mārīte Ozoliņa.

Ar Mācību vadības pavēlniecības komandiera Goda rakstiem apbalvoti Raimonds Miķilps un Nauris Svika, kuram tika piešķirta arī NBS Instruktoru skolas krūšu zīme.
Savus apbalvojumus pasniedza arī Instruktoru skolas komandieris. Ar Goda rakstiem apbalvoti virsseržants Mārtiņš Puriņš, un dižkareive Valda Maderniece, bet komandiera Pateicība izteikta seržantam Raimondam Igaunim, kaprālim Artūram Brengulim un kaprālim Laurim Švirbergam.

“Druvai” skolas komandieris M. Bērziņš atzina, ka šis ir laiks, lai domātu, kā tikt galā ar izaicinājumiem, kas sagaida nākotnē: “Izaicinājumi militārajā dienestā patiesībā ir līdzīgi kā citās nozarēs – radīt pievilcīgu darba vietu profesionāļiem. Tas ne vienmēr nozīme atalgojumu, sociālās garantijas, kas varbūt bija noteicošais pirms 22 gadiem. Šodien lielāka nozīme ir darba videi, darba devēja kvalitātei. Darba videi jābūt tādai, kas ļauj piepildīt katra darbinieka, mūsu jomā – karavīra – profesionālās ambīcijas, lai viņš var redzēt sava profesionālā darba augļus un dot savu reālo pienesumu nozarei.”

Skolas komandieris M. Bērziņš amatā stājās pērnā gada 1,februārī, kad valstī bija spēkā visi pandēmijas ierobežojumi. “Kad pārņēmu skolu, tikko bija apstiprinātas jaunas instruktoru apmācības programmas. To ieviešana dzīvē gan instruktoriem, gan skolas vadībai prasīja lielus ieguldījumus. Nācās ne tikai mācīt jauno saturu, bet arī atrast pareizākās mācību metodes. Bija jāveic daudzas pārmaiņas ne tikai mācības norises īstenošanā, bet arī personāla domāšanā. Katras pārmaiņas dažkārt izraisa pretestību, jo ir jāiziet no komforta zonas. Tagad varu teikt, ka esam spēruši lielu soli uz priekšu gan kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā, mācību metožu attīstībā, gan attieksmē pret dienesta pienākumiem, lai pildītu mūsu galveno uzdevumu – sagatavot labus instruktorus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem!”