Lai arī ar neatkarīgo eksperti Agni Liepiņu bijām nolēmušas decembrī pētīt lielākus un mazākus rajona paugurus, runāt par slēpošanas un snovošanas priekiem, izrādās, ka vēl šomēnes šī tēma būs jāatliek. Ziema kavējas, bet kaislīgi snovotāji dodas uz Alpiem.
Sarunas sākumā Agne teica: „Ja reiz nevaram paļauties uz ziemu un laika apstākļiem, tad runāsim par ziemu un neizbēgamiem svētkiem…” Un tā arī ir – neatkarīgi, decembra beigas būs baltas vai pelēkas, svētki būs. Un jau pāris nedēļas esam Ziemassvētku gaidās. Egles, bumbuļi un lampiņas
Kamēr vēl plānojam, kā šogad dekorēt māju un radīt tajā svētku sajūtu, daudzviet jau tā baudāma pilnā sparā.
„Šķiet, vieni no pirmajiem svētku drānās ietērpjas veikalu skatlogi, kas ir pirmie svētku vēstneši. Kā katru gadu, arī pilsēta laikus pucējas, ikvienam tās iemītniekam un iebraucējam rada pirmssvētku sajūtas. Iespējams, ik gadu gribētos redzēt kaut ko jaunu. Ir taču pašsaprotami, ka daudzas lietas ar laiku apnīk. Arī, ja dāma piecus gadus pēc kārtas uz svētku balli ieradīsies vienā un tajā pašā kleitā, citiem tas šķitīs apnicīgi un pat diezgan komiski. Arī manī raisās līdzīgas pārdomas, vērojot mūsu pilsētas centru,” saka Agne un turpina: „Pirms pāris dienām biju Valmierā, un tur pilsētas egle bija rotāta tikai ar lampiņām. Vienkārši un glīti. Iespējams, arī mēs, taupot naudu, varētu ikgadējos egles dekorus aizstāt ar kaut ko pavisam vienkāršu un neierastu.” Vērtējums: 4,5 balles „Savai pilsētai roka neceļas likt sliktu vērtējumu. Saprotu arī to, cik daudzi cilvēki ieguldījuši darbu un sirdi, rotājot Cēsu centru. Pie tam daudzus iebraucējus mūsu pilsētas svētku kleita pārsteidz un iepriecina.” Mandarīnu un krustnagliņu smarža
Piekrītu Agnei, ka bez redzamām un saskatāmām lietām svētku sajūtu spēj radīt arī smarža.
„Domāju, ka decembra vidū, sēžot kafejnīcā ar draudzenēm, ir neiespējami nepasūtīt karstvīnu vai karstu upeņu sulu ar balzamu. Piparkūku, mandarīnu un karstvīna smarža rada Ziemassvētku sajūtas vairāk par visu. Pagājušās nedēļas sākumā kopā ar draugiem bijām iegājuši bārā „Sarunas”. Tur pirmdienas vakars bija kluss un mierīgs. Atmosfēra jauka. Vēl fonā varēja skanēt Ziemassvētku dziesmas. Pilnai laimei vairs neko nevajadzētu. Pie tam aiz loga paveras skaisti izrotātais pilsētas centrs,” saka neatkarīgā eksperte.
Vērtējums: 5 „Ja runājam par sajūtām un baudām…Tās katrs sev rada pats. Un šajā jautājumā baļļu skaits jāveido pašam! Tās piecas balles lieku sev. Es māku noķert fīlingu!” Nesteidzīga iepirkšanās
Par stresaino pirmssvētku iepirkšanos runā un raksta daudz. Taču izrādās, ka arī šajā jautājumā der teiciens – visu ar mēru!
„Skriešana pa lielveikaliem pirmssvētku vakarā nekam neder. Bet, izdzīvojot kluso Adventes laiku, ir patīkami nesteidzīgā solī izstaigāt mazus veikaliņus. Jau kādā no iepriekšējām sarunām esmu teikusi, ka pilsētā ar veikaliem ir pašvaki.
Man patīk mazi un mīļi veikaliņi. Tie, kas skaitās salonveikali vai galerijas. Pāris tādu var atrast,” saka Agne un piebilst: „Sajūtas pūlī atrast ir grūti. Tās jāmeklē klusās un rimtās vietiņās. Varbūt uzsnigs sniegs, tad arī staigāšana pa zemes virsu būs klusāka un maigāka.”
Vērtējums: 3 „Šis cipars nozīmē to, ka pilsētā trūkst mazu, mīļu veikaliņu. Uzņēmēji, saņemieties!”
Komentāri