Sestdiena, 14. jūnijs
Vārda dienas: Tija, Saiva, Sentis, Santis, Saivis

Mātes un bērni gūst cerību

Druva
23:00
11.05.2007
29

“Cerību centrā” Straupes pagasta “Rutmaņos” dzīvo piecas jaunās māmiņas. Likteņa pagriezieni viņas no dažādiem Latvijas novadiem atvedušas šurp, lai dzīvotu kopā ar saviem dažus mēnešus vecajiem bērniem.

““Cerību centrs” vispirms darbojās Dukuros, tad Melturos, bet kopš oktobra ar Latvijas metodistu baznīcas atbalstu mūsu mājvieta ir Straupē, “ stāsta biedrības “Cerību centrs” Straupes mājas vadītāja Rigonda Verdenfelde.

“Cerību centrs” meitenēm, kuras gaida bērniņu un kurām nav īstu māju, kad mazulis piedzimis, ir gan mājvieta, gan dzīves skola. Viņas te mācās gatavot ēst, rūpēties par sevi un bērnu. “Diemžēl meitenes neprot pašu vienkāršāko, viņas augušas kā patērētājas, dzīvojušas vai nu bērnu namos, vai nelabvēlīgās ģimenēs. Lielākoties ir nepilngadīgas, kad sasniegs 18 gadus, cerams, pratīs sākt patstāvīgu dzīvi. Kad meitenes jau būs iemācījušās tikt galā ar sevi un bērnu, varēs pārcelties dzīvot uz “Cerību centru” Liepā. Arī par to gādā Latvijas metodistu baznīca. Liepā jau būs viss jādara patstāvīgi, tur nebūs auklīšu. Pagaidām viena meitene no Straupes pārcēlusies uz Liepu. Pārējām vēl daudz jāmācās,” stāsta Rigonda. Mamma Rigonda

Rigonda ir jauna sieviete. Kā pati saka, viņai ir brīnišķīga ģimene, kurā aug divi dēli un meita, mazākajam tikai četri gadi. Arī viņa savu bērnību par ļoti saulainu nesauc. Dzimusi Skujenē, tagad dzīvo Cēsīs. Jau sešus gadus Verdenfeldi ir audžuģimene. Patlaban tajā dzīvo māmiņa ar deviņus mēnešus vecu meitiņu. Kā Rigonda nokļuva “Cerību centrā”, ir stāsts ar laimīgām beigām. “”Ainas šovā” bija saruna ar Marutu, kura dzīvoja Raunā “Pakāpienos”, viņai laiks, ko tur var uzturēties, bija beidzies. Tika aicināts, vai kāds negribētu jauno māmiņu ar bērnu paņemt pie sevis. Mani ieinteresēja, kāpēc nepilngadīga meitene šādi meklē palīdzību. Vai tad neviens sociālais dienests nepalīdz? Kad ar vīru aizbraucām uz Raunu, Maruta bija projām, viņai esot dzīvoklis. Mani urdīja, kā meitene dzīvo. Aizbraucām. Marutas dzīvoklī kādreiz bijis bārs. Vienā tumšā noliktavas telpā, kur pa vidu plīts, atradu Marutu. Un arī viņas 22 gadus vecā māsa Karīna dzīvoja turpat. Viņa gaidīja bērnu. Zvanīju uz pašvaldību, kuras teritorijā Karīna dzīvoja, tur saņēmu pārsteidzošu atbildi: “Viņa ir pilngadīga, kā zināja bērnu ieņemt, tā arī lai zina, kā dzīvot. Man tas bija šoks. Tā tiku pie divām meitenēm,” stāsta Rigonda. Maruta tagad strādā dzimtās Krāslavas ziedu veikalā, Karīna ir bērnu aukle Rīgā. Abas atradušas savu vietu dzīvē.

Runājot ar meitenēm, Rigonda izpratusi reālo situāciju. Nepilngadīgās grūtnieces, kurām nav izglītības, nav kur dzīvot, ir bezpalīdzīgas, nav, kas viņām palīdz gan ar padomu ikdienas lietās, gan materiāli. Protams, piecas, sešas jaunās māmiņas audžuģimene pieņemt nevarēja. Laimīga nejaušība lika Rigondai satikties ar metodistu Rīgas 1.draudzes mācītāju Gitu Medni. “Un mans sapnis piepildījās. “Cerību centrā” varu meitenēm palīdzēt,” tagad saka Rigonda un piebilst, ka prieku sagādā mazo bērnu mīļie smaidi.

Rigonda uzsver, ka “Cerību centrā” meitenēm jānonāk pusgadu pirms dzemdībām. Tad nākamā māmiņa var gan iemācīties rūpēties par sevi, gan draudzīgā ģimenē gaidīt bērnu. Rigonda pati ir klāt arī dzemdībās. “Viņa ir mūsu mamma un bērnu vecmamma,” tā sarunā atzina jaunā māmiņa Jūlija.

Rigonda “Cerību centrā” uzklausījusi daudzus izmisuma stāstus. Kāda mamma, kuras bērnam gads un divi mēneši, saņēmusi 36 latu pabalstu, nopirkusi pārtiku, zāles bērnam un bezcerībā bijusi gatava ar bērnu ielēkt Daugavā. Nedēļu pati vispār nebija ēdusi. Labi, ka kāds pateicis, lai Rīgā iet uz “Cerību centru”. “Tu esi pilngadīga, tiec pati ar visu galā. Ko var palīdzēt pašvaldība? Iedot desmit latus. Bet tas nav risinājums,” saka Rigonda. Bērnu namā drīkst dzīvot līdz 18 gadu vecumam. Ja paliec stāvoklī, tas jāatstāj, ja negribi taisīt abortu, ej prom. Ja bērns piedzimst, atstāj dzemdību nodaļā,” stāsta Rigonda un piebilst, ka meitenes ļoti cer, ka reiz tiks pie sava dzīvokļa. Pagaidām vēl nevienai no “Cerību centra” šis sapnis nav piepildījies. Rindas ir katastrofālas. Bet Rigonda piebilst: “Solījumi ir. Bet patiesībā taču katrai pašai par sevi ir jādomā. Kāpēc man nekad neienāk prātā, ka varu iet un teikt – man pienākas. Man pašai dzīvē jācīnās. Bet, ja kādā brīdī man ir problēmas, tad ir kādam jāpalīdz.” Alkst mīlestības

Meiteņu dzīves sarežģījumu un problēmu pamatā – alkas pēc mīlestības. Un tad uzrodas kāds, kurš to piedāvā, bet, tiklīdz uzzina, ka meitene stāvoklī, mīlestība beidzas.

“Nevienai no viņām nav izpratnes, kas ir mātes mīlestība. Kāda meitene teica: “Es mīlu savu bērnu!”, bet nesaprata, kā tas ir. Kliedza uz mazo, raustīja viņu. Es sēdēju un raudāju, jo arī nezināju, ko darīt, līdz sapratu – viņa nemāk mīlēt. Sākām viņai dāvināt nieciņus kā mazam bērnam, savu reizi noglāstīt galvu. Meitene atplauka. Vairs nebaidījās noglaudīt savam bērnam galviņu, varēja paņemt viņu rokās, tās vairs netrīcēja. Meitene atzina, bijis bail ņemt rokās, ka nesalauž,” stāsta Rigonda. Kāda meitene “Cerību centrā” pirmoreiz mācījusies paņemt rokās slotu, lai izslaucītu istabu, cita pirmoreiz ēdusi frikadeļu zupu.

“Cerību centrs” atrodas gana tālu no veikaliem, kafejnīcām, te tuvumā nav nekādu meitenēm ierasto izklaižu. Kā meitenes saka – prom no civilizācijas. Brauciens uz veikalu iepirkties, kad saņemta bērnu nauda, vai pie ārsta ir notikums. “Lai kāda dzīve tagad, vilina tā, kādā viņas izaugušas, jo tā šķiet normāla,” atzīst Rigonda. Kāds dzīvesstāsts

Jaunietes par savu iepriekšējo dzīvi negrib runāt. Negrib atcerēties, vēlreiz uzplēst brūces, kas nav sadzijušas. Rožu ziedu ceļā uz “Cerību centru” nav bijis, vien ērkšķi. Kad uzrunāju Jekaterinu, viņa piekrīt, vien piebilst, lai Rigonda arī ir klāt. Jekaterina ir vienīgā no piecām meitenēm, kurai ir pamatskolas izglītība. Viņai ir 17 gadi. “Katja ļoti rūpējas par meitiņu. Viņa nenopirks sev jaunu čību pāri, kaut no vecajām pirksti lien ārā, bet bērnam kādu suliņu, drēbītes. Viņa ir sapratusi, ka meitas dēļ ir kaut kas jāupurē,” tā Jekaterinu raksturo Rigonda.

Jekaterina ar prieku stāsta, ka sešus mēnešus vecajai Emīlijai gaidāmas kristības. Pati viņa ir kristījusies. Tad atbrauks Jekaterinas audžumamma, viņas meita, tētis.

Līdz gada vecumam viņa dzīvojusi ar mammu un tēti, tad mammai atņemtas vecāku tiesības, meitene nonākusi bērnu namā, kur nodzīvojusi līdz četru gadu vecumam. Tad tēvs paņēmis savā jaunajā ģimenē. Padsmitnieces vecumā tēvam nelikusi mieru, ka grib redzēt īsto mammu. Satikusi. “Nožēloju, ka satiku. Tādu māti es nevienam nenovēlu,” ar sāpēm balsī saka Jekaterina. Četrpadsmit gadu vecumā Jekaterina aizgāja no mājām, klaiņoja. Kāpēc, par to viņa negrib runāt. Kad jautāju par attiecībām ar tēvu, meitene ir tieša: “Mēs viens otru ienīstam, nespējam atrasties vienā telpā. Ar audžumammu salīgu mieru. Viņa dažkārt piezvana, Emīlija ir viņai mīļa mazmeita.” Policija klaiņojošo Jekaterinu nogādāja patversmē – bērnu namā. Tēvam tika pārtraukta vecāku vara. “Draudzene iepazīstināja ar savu bijušo draugu. Viņš dzīvoja tajā pašā rajonā, viņam kopā ar māsu bija dzīvoklis. Man bija 15 gadi, viņam 24. Gandrīz gadu nodzīvojām kopā, bieži paliku pie viņa, ne patversmē. Viss bija normāli, runājām, ka precēsimies. Es vēl domāju, vai gribu. Tad sapratu, ka esmu stāvoklī. Pateicu.Viņš ieteica taisīt abortu. Vēlāk arī, ka tas neesot viņa bērns, “ stāsta Jekaterina un klusi piebilst, ka vienu brīdi arī pati domājusi par abortu. ”Puiša māsa mēģināja pierunāt. Aizgāju uz poliklīniku, saņēmu norīkojumu, bet līdz kabinetam neaizgāju.” Patversmē Jekaterinai teikuši, ka pašai jāizvēlas, kā rīkoties. Arī nākotnē solīts atbalsts. Sociālā darbiniece meiteni atveda uz “Cerību centru”.

Pirms dzemdībām puisis interesējies par Jekaterinu, tad devis ziņu, ka gribot redzēt meitu. “Pateicu, lai brauc, bet redzēs tikai no desmit metru attāluma,” pārliecinoši saka Emīlijas mamma.

Tālāko nākotni Jekaterina daudz neplāno. Vienīgā cerība, ka dabūs dzīvokli, tad meita varēs iet bērnudārzā, pati strādās, mācīsies.

Atbalsts sievietēm

Tāda ir “Cerību centra” misija. Palīdzēt meitenēm dzīvē izšķirīgā brīdī, dot mājvietu, padomu.

“Bija doma, ka mums būs māja, kurā dzīvo piecas meitenes, bet nepieciešamība ir daudz lielāka. “Cerību centram” ir vēl citi projekti. “Rutmaņos” vairāk par piecām jaunajām māmiņām nedzīvos, lai nebūtu kā lielā sociālā centrā, bet ģimenē,” domās dalās Rigonda un atceras, kā meitenes te dalījušas lomas. “Viņas ir mūsu bērniņi, kā ģimenē, kur visi skrien darbos, te ir arī auklītes.”

“Cerību centrā” ar meitenēm tiekas psihologs, viesojas mācītāja Gita Medne, kura ir arī biedrības valdes priekšsēdētāja, bērnus apciemo ģimenes ārste, meitenēm notiek dažādas nodarbības, kopā tiek svinēti svētki. Mātes dienā centra darbinieces gatavo meitenēm pārsteigumu. Dienas lielākā daļa jaunajām māmiņām paiet rūpēs par bērniem.

“Esmu priecīga, ka viņas grib lepoties ar saviem bērniem,” ar gandarījuma saka Rigonda. Viņa un jaunietes ir pateicīgas visiem, kuri palīdz finansiāli un materiāli. Televīzijas akcijā “No šūpulīša uz šūpulīti” sagādāts bērniem tik nepieciešamais apģērbs. Meitenes dzīvo mājas otrajā stāvā. Pirmais jāremontē, jāiekārto. “Cerību centra” direktore Dzintra Albuže raksta projektus, lai piesaistītu līdzekļus. “Meitenes sapņo, ka gaitenī varētu būt kāda liela puķe, ka ērti būtu plaukti viesistabā… Ir

daudz atsaucīgu cilvēku, kuri ziedo, saprotot, cik katrs sīkums te vajadzīgs, lai jaunās māmiņas un bērni justos laimīgi un ērti,” saka Rigonda.

…Spīd pavasara saulīte. Tikko nolijis lietus. Visapkārt smaržo, nenorimuši dzied putni. Pa ceļu, bērnu ratiņus stumdamas, iet piecas mammas…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
52

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
138

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
45

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
104
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Pašvaldību vēlēšanas 2025. Cēsu novads

00:00
10.06.2025
113

Cēsu novadā par savu vietvaru nobalsoja 47,12% jeb    15 779 pilsoņi. Vēlēšanu aktivitāte lielāka nekā 2021.gadā, kad    par jaunā, lielā Cēsu novada domi nobalsoja 36,54% jeb 12 703 balsstiesīgie. Šajās vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka visā Latvijā, pagājušajā nedēļā pie urnām devušies 46,97% jeb 646 867 vēlētāji, pirms četriem gadiem 34,01% vēlētāju. Tagad krietni vairāk […]

NBS majors Jānis Slaidiņš viesojas VTDT

00:00
09.06.2025
55

“Prakse rāda, ka jaunieši par karu interesējas vismazāk, jo viņiem tas liekas kaut kas tāls, kas mūs neskars,” “Druvai” atzina Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks, militārais analītiķis Jānis Slaidiņš. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma organizētajā tikšanās reizē viņš skolas audzēkņiem un pedagogiem, un ikvienam interesentam stāstīja savu redzējumu par drošību, sagatavotību X stundai […]

Tautas balss

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
10
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Svarīga sadarbība

19:42
10.06.2025
16
Novadniece raksta:

“Ļoti iepriecināja, ka uz pašvaldības vēlēšanām aizgāja tik daudzi. Redzams, ka cilvēkus interesē, kas notiek viņu pilsētā, pagastā. Tagad tikai jāgaida, lai jaunievēlētie deputāti vēl vairāk sadarbojas ar iedzīvotājiem, lai saikne ir vēl ciešāka. Tikai uz vietas dzīvojot, katrs redz, kas viņa apkaimē vairāk vajadzīgs, kā pietrūkst,” pauda novadniece.

Sludinājumi