Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Mātes diena nosvinēta

Druva
23:00
14.05.2007
2

Izstāde un pirmais koncerts Sarmīte Feldmane

Straupe. Tradicionālā straupiešu darbu izstāde šopavasar notika Mātes dienas noskaņās.

“Pagastā dzīvo daudz talantīgu cilvēku. Ziemā laiks tiek atlicināts iecienītām nodarbēm un pavasarī taču gribas parādīt, kas iznācis,” tā par izstādes ideju stāsta Straupes tautas nama vadītāja Ināra Baltgalve.

Izstādē var apskatīt 13 straupiešu darbus. Priecē Inetas Lūses baltās rakstainās zeķes, Lūcijas Skrīveres cimdi un Ilmāra Katkeviča klūdziņu pinumi, Ineses Cinovskas tamborējumi un Daiņa Mežanča metālkalumi, pārsteidz Ērikas Grantiņas krustdūrienā izšūtās gleznas, Ilonas Čerņavskas floristikas darbi. Sieviešu klubiņa dalībnieces arī netur sveci zem pūra. Agra Mārtiņjēkaba izgatavotajā karietē, kuru rotā uzraksti “Dzirkstelītes” un “Straupe”, viņas salikušas zīda un stikla apgleznojumus. Izstādē redzamas arī tās iekārtotājas Daigas Kreitūzes kolāžas un pamatskolas bērnu darbiņi.

Jau atklāšanas dienā par izstādi straupiešiem bija liela interese. Svētku reizē pirmo lielāko koncertu pagasta ļaudīm, īpaši māmiņām, veltīja jauniešu deju kolektīvs “Idumeja”. To vada Ginta Berķe, kolektīvs darbojas pirmo sezonu.

Bērni priecē mammas Līga Aļļēna

Rozula. Pagājušās nedēļas nogalē patīkamu pārsteigumu bija sarīkojuši Rozulas pamatskolas audzēkņi un skolotāji -sirsnīgu māmiņdienai veltītu koncertu.

Pirmajā daļā dejoja viesmākslinieki – CPĢ deju kolektīvs Anda Kozaka vadībā, kurus uzaicinājusi

Rozulas pamatskolas absolvente Dārta Ruķe. Skatītājus, muzicējot un rādot dažādus paša gatavotus mūzikas instrumentus, priecēja vēl viens bijušais

skolas audzēknis Artis Gulbis.

Rozulas pamatskolas direktore Ilze Krivašonoka demonstrēja neseno skolas ieguvumu – projektoru ar ekrānu, uz kura tika rādītas skolas sadzīves ainiņas. Ar lepnumu direktore pastāstīja, ka pavisam nesen skola no Dānijas Rotari kluba saņēmusi dāvinājumu 1000 latu vērtībā, kurā bez projektora vēl ietilpst printeris.

Ar 18 priekšnesumiem uzstājās paši skolas audzēkņi. Īpaši sirsnīgs bija „Saulrītu” jauniešu priekšnesums un Lauras Svokas „Veltījums Mātes dienā”, mammām asaras saskrēja acīs.

Rozulas kluba telpās apskatāma izstāde „Mani vaļasprieki”. Tajā ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki bija izstādījuši savas brīvā laika nodarbes rezultātus.

Šai mazajai skolas saimei bija izdevies vienreizējs divarpus stundu garš koncerts. Prombraucot mani bija pārņēmis sirsnīgs sajūtu vilnis un lepnums par savu agrāko skolu.

Visas paaudzes kopā Sarmīte Feldmane

Rauna. Ar plašu koncertu un bagātu pagasta rokdarbnieču, mazo mākslinieku izstādi pagastā tika svinēta Mātes diena.

“Tā ir tradīcija – Mātes dienā vidusskolas dziedošie un dejojošie kolektīvi sniedz atskaites koncertu. Pērn 18. novembra koncertā tika iedibināta jauna tradīcija – kopā ar viņiem koncertā piedalās arī pagasta koris un sieviešu ansamblis “Nianse”.

Šajā reizē raunēniešus priecēja ap 170 dažādu paaudžu dziedātāji un dejotāji, ” “Druvai” pastāstīja koru un ansambļu vadītāja Dace Ābrama.

Kopīgs koncerts bērniem ir kā mācību stunda, viņi redz, ka arī vecāki labprāt dzied korī, ansamblī un varbūt kāds izvēles brīdī tomēr paliks uzticīgs amatiermākslai. Par skanīgo koncertu gādāja sešu deju kolektīvu vadītāja Ritma Temnova un ansambļu un koru vadītājas Sarma Bērziņa un Dace Ābrama.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi