Krājaizdevu sabiedrību Zosēnu pagastā daudzi sauc ar vietējo banku un atceras kādreizējā pagasta padomes priekšsēdētāja Roberta Ruķa vārdus, kad pirms gandrīz desmit gadiem šī institūcija tika izveidota, proti- tā būs vieta, kur aiziet kā pie tēva, lai aizņemtos naudu, kad tā ļoti vajadzīga. Daudzi zosēnieši un apkārtējo pagastu ļaudis atdod jau kārtējo aizdevumu. Arī Sidoraku ģimenei tā izdevies tikt pie daudzām vajadzīgām lietām. Tagad paņemts vislielākais kredīts – nauda mājas remontam, bet pirms laika dēli priecājušies, ka varējuši iegādāties mūzikas aparatūru, lai spēlētu un apskaņotu dažādus sarīkojumus pagastā un citviet.
“Cenu kāpums ir par strauju. Visās jomās uz augšu gribam tikt. Dzīves līmenis un prasības aug ātri. Cilvēciņš, kurš strādā parastu algotu darbu, tam visam nevar tikt līdzi. Laimīgāki jau būtu, ja nebūtu parādu. Bet kredīts bija jāņem, un mazie kredīti jau arī nav uz ilgu laiku. Lielā termiņa kredītu es negribētu,” vērtēja Aleksejs Sidoraks un piebilda, ka jau šogad jāplāno, kā attīstīt uzņēmējdarbību, iespējams, būvniecības jomā tepat Latvijā, lai varētu tikt uz zaļa zara. Iepriekš Aleksejs ar brāli devušies veiksmīgā peļņā uz Dāniju. Dažus mēnešus pastrādājuši svešajā zemē, tikuši pie līdzekļiem, lai Latvijā varētu dzīvot labāk un darīt to, kas sirdij tuvāk.
“Pie mums taču algas neatbilst padarītajam. Varu salīdzināt to pašu ceļu bruģēšanu. Gandrīz tikpat, cik par darbu maksāja pirms desmit gadiem, kad darba apjoms strauji pieauga, strādājošajam maksā tagad. Un kā kāpušas cenas kaut vai pārtikai! Varu salīdzināt, ka drīz būs tikpat, cik Dānijā, bet tur strādājot saņem ap tūkstoti latu mēnesī. Bezdarbnieka pabalsts tur ir 400 latu mēnesī,” sprieda Aleksejs un piebilda: “Kā šobrīd iztiekam? Vislielākā nauda aiziet aizņēmuma samaksāšanai, tam tiek atdota mammas pensija. Dzīvojam no nopelnītā.”
Mamma Aldona, kura pati kādreiz bijusi daudzbērnu ģimenes galva, saka: “Es priecātos, ja nekādu parādu nebūtu, bet bērni zina, kas nepieciešams. Es cenšos par kredītu nedomāt. Jādzīvo, kā ir. Un vieglāk ir dzīvot, par problēmām nedomājot.”
