Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Māksla dzimst un mostas Vecpiebalgā

Druva
23:00
28.06.2007
12
7lp Maksla

Vecpiebalgas pagasta iedzīvotāju interesi vairāk nekā nedēļu izpelnījās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pirmā un otrā kursa 70 mākslinieki, kuri bija ieradušies uz plenēru. Šajā laikā arī Jāņmuižā un Priekuļos notika šīs skolas audzēkņu vasaras prakse.

Vecpiebalgā plenērs notika otro gadu. „Pozitīvās atmiņas, vēsturiskā un ainaviski bagātā vide un Vecpiebalgas vidusskolas atsaucība palīdzēja īstenot ieceri par otro praksi Vecpiebalgā,” domās dalījās viena no plenēra vadītājām Ērika Māldere.

Jaunieši dienā nodevās iemaņu nostiprināšanai zīmēšanā, gleznošanā un arhitektūrā, bet naktis pavadīja Vecpiebalgas vidusskolas kopmītnēs. Zīmēšanā mākslinieki centās demonstrēt izpratni par lietu formu un faktūru, apguva mākoņu studijas, cilvēka skicēšanu, gleznošanā tika vērotas attiecības pret koku zaļumu un zaļo zāli, kā arī attīstītas prasmes uzzīmēt saules gaismu, krāsas un ēnas, bet arhitektūrā viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija ielas motīvs ar perspektīvu. Lieliski tas izdevās vienam no talantīgākajiem māksliniekiem Emīlam Salmiņam, metālapstrādes nodaļas audzēknim, kas uz baltās lapas bija atdzīvinājis Ziemeļu ielas māju izvietojumu perspektīvā.

Kas jaunos aizrauj un notur mākslā? Elīna Baltace, apģērbu dizaina nodaļas audzēkne: “Daudz labāk sevi meklēt mākslā, nekā sēdēt, piemēram, benzīntankā, dzert aliņu, apsmiet tos, kas uzskata, ka dzīve ir domāta citam nolūkam. Konstantīns Žukovs no apģērbu dizaina nodaļas: “Māksla ļauj izpausties kā personībai, un mans panākumu ceļš varētu būt māksla.” Agnese Čemme no tēlniecības nodaļas: “Radot mākslas darbus, attīstu savu dvēselisko pasauli – es neraugos uz dzīves norisēm drudžaini, jo man dzīvē ir daudz nozīmīgākas vērtības, patīk dabiskais – priecāties par mākoņu skaistumu debesīs. Man ir pavisam cita dzīves uztvere. Man ir draugi, kas, iespējams, paši vēlētos būt mākslinieki, bet viņi vispirms domā par darba iespējām – saprot, ka māksliniekiem nav viegli sevi pierādīt sabiedrībā, izsisties, būt elitē…”

Emīls Salmiņš no metālapstrādes nodaļas: “Kad gāju pamatskolā, mani draugi smējās par to, ka mācos mākslas skolā – viņi domāja, ka tas ir nožēlojami, bet šobrīd, manuprāt, daudz nožēlojamāk izskatās tas, ko viņi dara – „izklaidējas”, proti, dzer, neko nedara, smejas par tādiem kā mēs, bet es māku atrast citādāku veidu, kā izklaidēties, turklāt papildinot sevi garīgi.

Plenēra laikā jaunieši bija visur – gleznojot kultūras namu, skolu un ūdenstorni, kā arī atdzīvinot tautā slavētās Vecpiebalgas ūdensrozes.

Pēdējā dienā – darbu vērtēšanā vecpiebaldzēni bija gaidīti vidusskolā, lai redzētu jauniešu radītos mākslas darbus – sižetus no piebaldzēnu dzīves. Vecpiebalgas vidusskolas absolvente Inga Zeile atzina, ka daži darbi viņu dziļi uzrunājuši, šķituši neticami dzīvīgi un reāli.

Vasaras plenēra izskaņā jaunieši ar prakses vadītājām skolas estrādē pie ugunskura uzsāka ielīgošanu, tika runāts par vasaras saulgriežu tradīcijām un laiks veltīts Jāņu dziesmai un lustēšani līdz agram rītam.

Ko jaunieši teic par Vecpiebalgu? K.Žukovs: “Esmu īsts pilsētnieks, tādēļ padzīvot laukos bija interesanti, bet ilgi es nevarētu.” A.Čemme: “Man ļoti patīk Vecpiebalgas baznīca, tā izstaro gaišumu. Arī pilsdrupas saulrietā palīdzēja iztēloties to laiku, kad šeit tās bija nesagrautas un dzīvoja cilvēki. Mani aizkustināja mirklis, kad Emīls izvēlējās vienu no pansionāta iemītniekiem par modeli, jo šis notikums vecajam vīram lika justies īpašam. Tādēļ viens no mākslas mērķiem ir dāvāt citiem prieku.

Skolotāja Ērika Māldere piebilda, ka šie jaunieši ir ar gaišām sirdīm un dziļu dvēseli: „Emīls strādāja nenogurdināms, aizrāva līdzi arī citus puišus, Agnesei prakse devusi atklāsmi krāsu noslēpumos, bet Elīna un Konstantīns izrādījuši iniciatīvu un centību plenēra laikā, un tā būs lieliska pieredze turpmākajam darbam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi