Piektdiena, 20. septembris
Vārda dienas: Guntra, Ginters, Marianna
giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom giriş casibom casibom giriş casibom casibom giriş

Mājražošana ir iespējama bioloģiskā saimniekošana

Druva
00:00
12.03.2008
7

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem Cēsu rajonā

sertificētas 333 bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības. Daudz, taču, cik no šo saimniecību saražotās produkcijas ir iespējams iegādāties? Liela daļa saimniecību, kuras savu produkciju pārdod, to piedāvā ar interneta veikalu starpniecību vai Rīgā zaļajos tirdziņos un veikalos, taču Cēsīs to neredzam.

Gan Sertifikācijas un testēšanas centra (STC) bioloģiskās lauksaimniecības ekspertes Santa Rīdere un Aija Kotāne, gan PVD valsts pārtikas inspektore Modrīte Zieda – Ziediņa uzskata, ka bioloģiski audzētajiem un ražotajiem produktiem būtu jābūt pieejamiem, turklāt svarīga būtu pārstrādes attīstība.

M. Zieda – Ziediņa vērtē, ka pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem produktiem pieaug, bet pietiekams produktu apjoms un sortiments netiek nodrošināts: “Tā kā bioloģisko produktu pārstrāde nav attīstīta, tad realizēti galvenokārt tiek nepārstrādāti produkti vai tādi, kuriem veikta neliela pirmapstrāde.”

Skaidrojot, kādēļ pārstrāde pagaidām nav pietiekami attīstīta, nereti tiek minētas augstās prasības un daudzie noteikumi, tomēr STC un PVD pārstāvji uzskata, ka prasību izpilde garantē produktu drošību un izsekojamību. A.Kotāne vērtē, ka nereti lauksaimnieki neizprot noteikumus un procedūras, kas jāveic, lai saražoto varētu tirgot. Tādēļ skaidrosim, kas jādara.

Sertifikāciju lauksaimnieciskajā ražošanā un bioloģisko produktu pārstrādē veic divas kontroles institūcijas – STC Priekuļos un sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” Rīgas rajona Salaspilī. Tās

veic saimniecību sertifikāciju. S.Rīdere skaidro, ja eksperti novērtē, ka saimniecība atbilst bioloģiskās saimniekošanas nosacījumiem, uzsākot darbību, par to tiek izsniegta izziņa, otrajā gadā izsniedz pārejas perioda sertifikātu, bet trešajā – bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Tomēr jāpaiet diviem pārejas perioda gadiem, pirms zemnieks var saražoto pārdot tirgū kā bioloģisko produkciju.

A.Kotāne atzīst, ka aizvien tiek konstatētas problēmas, un ne visi izprot prasības: „Daļa lauksaimnieku vēl aizvien domā, ka pietiek ar bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.”

M.Zieda – Ziediņa izskaidro: “Ar sākotnējo bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu kabatā zemnieks var braukt uz tirgu un pārdot kartupeļus, gurķus, ābolus, graudus, nodot kautuvei lopus, piena savākšanas vai pārstrādes uzņēmumam pienu. Ja vēlas pārdot ābolu sulu, skābētus gurķus, sieru, sviestu vai maizi, ražošana jāsertificē kā mājražošanas nozare.”

Ja zemnieks vēlas veikt primārā produkta iepakošanu un marķēšanu, ir jāreģistrējas PVD un jāinformē sertifikācijas institūcijas par šo darbību. Galaprodukts sertificējams kā bioloģisks tikai tad, ja visi ražošanas ķēdes posmi, ieskaitot vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, ir sertificēti.

Piemēram, zemnieks savā bioloģiskajā saimniecībā izaudzē lopu, to pēc noteikumiem nokauj PVD atzītā un sertificētā kautuvē, saņem atpakaļ gaļu kā bioloģisku produktu. Tad no šīs gaļas mājražošanas uzņēmumā ražo desas, lai tās marķētu kā bioloģisku produktu, arī šim uzņēmumam jābūt sertificētam. M. Zieda – Ziediņa uzsver, ka ir problēma – Latvijā nav sertificētas kautuves bioloģiski audzētām cūkām, kas liedz cūkgaļu marķēt kā bioloģisku produkciju.

A.Kotāne min piemēru vēl vienai niansei: „Gatavojot ābolu sulu, tai jāpievieno arī cukurs, ja pievienosim veikalā dabūjamo, tā vairs nebūs bioloģiska. Jāmeklē bioloģiski ražots cukurs. Tāpat arī skābētie kāposti – lai tie būtu bioloģiski, ķimenēm un dzērvenēm, ko pievieno, jābūt bioloģiskām.”

M.Zieda – Ziediņa skaidro, ka olas, medu, pienu un citus produktus var tirgot kā primāru produktu, ja darbība reģistrēta PVD.

S.Rīdere vērš uzmanību arī tam, ka sertificētam jābūt arī procesam, kas tiek veikts kooperatīvos, veidojot dažādas produkcijas piedāvājumu, piemēram, piedāvājuma grozā iekļaujot burkānus, kartupeļus un citus dārzeņus. Bioloģiskie zemnieki turklāt produkciju nedrīkst piedāvāt pircējiem nefasētu, piemēram, maisos. M. Zieda – Ziediņa un S.Rīdere skaidro, ka produkcijai jābūt safasētai tā, lai tirdzniecības vietā to vairs nevajadzētu pārfasēt. Turklāt iepakojumam jābūt tādam, kas atverot sabojājas, ko var pārdot kā gabalpreci, lai nepieļautu sajaukšanos ar citiem, tai skaitā konvencionāli ražotiem produktiem.

Bioloģisko mājražotāju produkciju patlaban iegādāties varam tikai tirgos vai pašās zemnieku saimniecībās. Iespēja iekļūt veikalu plauktos ir tikai bioloģiski sertificētam medum un tējām.

V/SIA „STC” un PVD darbinieces atzina, ka lauksaimniekiem neskaidrību gadījumā vajadzētu meklēt padomu atbildīgajās institūcijās, kur izskaidros prasības un noteikumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzikāli militāri Tēva dienas akcenti

00:00
20.09.2024
16

Vasarīgajā svētdienā Pārgaujas iedzīvotājiem bija sarūpēta iespēja vēl reizi godināt aizvadīto Tēva dienu un piedalīties militārās, muzikālās, sportiskās un intelektuālās aktivitātēs. Straupes estrādē ģimenes varēja sacensties galda spēlēs, uzzināt ko vairāk par Zemessardzes kaujas spējām un aprīkojumu, pārbaudīt spēkus un precizitāti karavīru spēlēs vai izkopt ritma izjūtu, piedaloties Dzintara Vīksnas vadītajā bungu aplī. Puikas un […]

Iepazīst Cēsu novada garšas

00:00
19.09.2024
51

Pirmajā Cēsu novada garšu festivālā, kas notika Cēsu tirgū, varēja skatīt, degustēt un iegādāties zināmu un arī pavisam jaunu garšu produktus. Bija arī meistarklases un konkursi. Festivālā rosība kūsāt kūsāja, apmeklētāji atzina, ka tirgus tagad patiesi izskatās un izklausās pēc tirgus. Cēsniece Agita uz tirgu nāk sestdienās, ja ir laiks, pērk mājražotāju ceptu maizi un […]

Miera skrējiens cauri novadam

00:00
18.09.2024
44

Pirmdienas rīts Vecpie­balgas vidusskolā sākās ar pulcēšanos pagalmā. Te tika sveikti Miera skrējiena dalībnieki. Uzsākuši ceļu Nor­vēģijā, viņi cauri Latvijai skrien uz Lietuvu, tad Mol­dovu un Ungāriju. Tas ir tikai viens pasaules Miera skrējiena maršruts. “Tā ir garākā stafete pasaulē, kas veltīta mieram un sadraudzībai. 1987.gadā to izveidoja filosofs, sportists, mūziķis un UNESCO miera prēmijas […]

“Rakšos” virmo Marokas garšas

00:00
17.09.2024
59

Kamieļu parkā “Rakši”, tepat Cēsu novada Drabešu pagastā, augustā divas dienas varēja baudīt neparastu atmosfēru un Marokas bagātīgās virtuves ēdienus pirmajā Marokas street food festivālā. “Vēlējāmies radīt šo pirmo Marokas ielu ēdienu festivālu, lai vairāk cilvēkiem parādītu šīs valsts neatkārtojamo ēdienkarti, garšas, smaržas un ievestu ikvienu Marakešas ieliņu virmojošajās sajūtās. Šie ēdieni lielākoties tiek gatavoti uz […]

Aktīva vasara un prātīgi iesācies rudens

00:00
16.09.2024
58

Jaunā mācību gada pirmajā nedēļā Cēsu novadā skolu tuvumā dežurēja pašvaldības policijas darbinieki. Tā ir laba un droša tradīcija, jo kārtības sargu klātbūtne rada disciplinējošu un nomierinošu efektu, un skolas laiks sācies bez incidentiem. Par to, kāda pašvaldības policijas darbiniekiem bija aizvadītā vasara,un aktualitātēm sabiedriskās kārtības uzturēšanā rudenī stāsta Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars […]

Multiplās sklerozes biedrība svin Senioru dienu kā izbraukuma svētkus

00:00
15.09.2024
45

Sabiedriskā labuma biedrība “MSs Cēsis” organizēja izzinošu braucienu senioriem un cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. “Pateicoties Cēsu novada domes atbalstam autobusa izmaksām, radām iespēju svinēt Senioru dienu kā izbraukuma svētkus. Cilvēki ar pārvietošanās grūtībām nevar izmantot tūrisma firmu organizētus pasākumus, arī individuāli viņiem sarežģīti doties kur tālāk. Mūsu rīkotajā izbraukumā izveidota piemērota vide,” teic “MSs Cēsis” […]

Tautas balss

Planēta uzsilst

16:16
17.09.2024
16
1
Bioloģiskās saimniekošanas piekritējs raksta:

“Tagad, ka Čehijā un kaimiņu valstīs lielie plūdi, tajos iet bojā pat cilvēki, laikam neviens vairs neteiks, ka sasilšana ir izdomāta problēma. Vajadzīga aizvien ātrāka rīcība, arī lauksaimniekiem vairāk jādomā, kā strādāt, jābūt videi draudzīgākiem. Zemnieki nemaz tik slikti nedzīvo, kā reizēm izklausās, taču viņiem arī vajadzētu būt ieinteresētiem, lai klimata pārmaiņas nepārņem visu,” atzina […]

Pasts kļūst aizvien tālāks

16:16
17.09.2024
26
O. raksta:

“Žēl gan, ka Cēsīs, “Solo” veikalā, vairs nebūs pas­ta nodaļas. Tur vienmēr raiti apkalpoja, nekad nebija jāstāv garās rindās. Droši vien jau Latvijas pastam izmaksā dārgi uzturēt nodaļas, bet ir reizes, kad cilvēkiem tās ļoti vajadzīgas. Un tad, ja nākas uz pakalpojumu gaidīt pusstundu, stundu, iedzīvotāji izvēlas kādu citu iespēju, kuru Latvijā netrūkst. Tā pasts […]

Mazās un lielās algas

16:15
17.09.2024
19
Seniore raksta:

“Kad dzirdu, ka radiopārraidē eksperti runā par algu lielumu Latvijā, man gandrīz šoks. Izrādās, par mazām un vidējām algām uzskata visas, kas ir līdz četriem tūkstošiem eiro. Vai tad tiešām Latvijā daudziem darba samaksa pārsniedz četrus tūkstošus eiro? Man tas šķiet ļoti neparasti. Tad jau lielu algu saņem pavisam maz cilvēku, jo nepazīstu nevienu, kam […]

Siltums jauks. Cik maksās apkure

16:14
17.09.2024
24
Lasītāja raksta:

“Atceros rudeņus, kad šajā laikā jau vajadzēja sildīt dzīvokli. Tagad silts un jauks, var pat pa nakti turēt vaļā logu. Tikai atkal cita doma – vai tad, ja siltuma ražotājiem būs mazāki ienākumi, jo sezona īsāka, nepalielināsies apkures cena? Iznāk tāds apburtais loks, no vienas puses, vari ietaupīt, no otras, iespējams, siltuma cena būs augstāka,” […]

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
20
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Sludinājumi