Saeimas Juridiskā komisija šodien noslēdza darbu pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pārkāpumiem ceļu satiksmē, komercdarbībā, kā arī attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar necieņu pret valsts simboliem, informēja Saeimas Preses dienestā.
Likumprojekts paredz paaugstināt naudas sodu par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, līdzšinējo 20 latu vietā paredzot sodu no 40 līdz 100 latu apmērā. Pienākums reģistrēt transportlīdzekli nereti netiek ievērots, tādējādi izraisot nepamatotus apgrūtinājumus iepriekšējiem īpašniekiem. Transportlīdzekļa nepārreģistrēšana ir ierasta prakse, lai, piemēram, izvairītos no sodiem, kas piemēroti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt mazāku naudas sodu par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu, kas ir mazāk būtisks pārkāpums nekā aizliedzošā pamatsignāla neievērošana. Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, mopēda vadītajam plānots izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 40 latiem. Patlaban sods par aizliedzošā signāla neievērošanu netiek diferencēts un velosipēda vai mopēda vadītājam ir desmit lati, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 100 latiem.
Savukārt sodu par braukšanu ar transportlīdzekli, kam ir nepietiekams riepu protektora dziļums, plānots attiecināt uz jebkuru transportlīdzekli, nevis tikai tādiem, ko izmanto komercpārvadājumos un pašpārvadājumos, kā tas ir patlaban. Vadītājam par minēto pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no desmit līdz 40 latiem, par transportlīdzekļa ekspluatāciju atbildīgajai personai – uzlikt naudas sodu no 40 līdz 100 latiem, bet juridiskajai personai – no 50 līdz 500 latiem.
Paredzēts arī ieviest atbildību mopēdu vadītājiem par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) – piedāvātais soda apmērs ir 20-40 latu apmērā. Attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem soda apmērs paliks nemainīgs – no 60 līdz 80 latiem.
Līdztekus likuma grozījumi paredz iespēju plašāk piemērot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Šāda sankcija būs vērsta pret uzņēmumu amatpersonām, kas izdarījušas nopietnus pārkāpumus, atturot tās no turpmākas vadošu amatu ieņemšanas komercsabiedrībās.
Saskaņā ar likumprojektu šo papildsodu varēs piemērot par vides informācijas slēpšanu vai sagrozīšanu, neziņošanu par tautsaimniecībā notikušām bīstamām avārijām, radiācijas drošības normu pārkāpšanu, atsevišķu būvniecības noteikumu pārkāpšanu, atkārtotiem pārkāpumiem komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanā, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, komercdarbības veikšanu bez nepieciešamās reģistrēšanas vai licences saņemšanas, kā arī vairākos citos gadījumos.
Aizliegums ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās paredzēts kā papildsods, un visos gadījumos iestāde, kas lemj par pārkāpēja sodīšanu, varēs lemt, vai to piemērot līdztekus naudas sodam.
Likumprojekts paredz arī vairākus jauninājumus, lai pastiprinātu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Par kases aparātu neuzstādīšanu un neizmantošanu paredzēts noteikt sodu arī juridiskajām personām 100-1000 latu apmērā, bet fiziskajām personām palielināt soda diapazonu no 100 līdz 500 latiem. Patlaban soda sankcija nav diferencēta un tās apmērs ir no 100 līdz 150 latiem.
Tāpat tiks ieviests sods par kases aparātu un citu elektronisko ierīču konstrukcijas un programmatūras izmainīšanu, tādējādi radot iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu. Naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām paredzēts 1000-3000 latu apmērā. Savukārt par šāda kases aparāta lietošanu sods fiziskajām personām paredzēts 150-1000 latu apmērā, bet juridiskajām personām – 300 līdz 3000 latu apmērā.
Tāpat likumprojekts paredz ieviest atbildību par klajas necieņas izrādīšanu Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerbonim un vienlaikus no 250 līdz 500 latiem palielināt maksimālo sankciju par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim un valsts himnai. Tāpat tiek papildināts un precizēts likuma pants, kas paredz atbildību par ģerboņu un atribūtikas nelikumīgu lietošanu.
Plānots, ka šīs izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pēc apstiprināšanas Saeimā stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.
LETA
Komentāri