Īstenojot ieceri par koka arhitektūras saglabāšanu, Cēsīs tika organizēta kārtējā koka fasāžu restaurācijas meistarklase. To vadīja restaurators, tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums, namdaris Guntars Upenieks un būvgaldniecības restaurators Jānis Tolpežņikovs.
Meistari rādīja tradicionālās metodes, kā arī demonstrēja, kā salabot ēkas fasādi, ja situācija izrādījusies sarežģīta.
Pasākuma galvenais rīkotājs Jānis Tolpežņikovs pastāstīja, ka meistarklašu mērķis bija sniegt vēsturisko ēku īpašniekiem, iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem zināšanas un prasmes par koka fasāžu atjaunošanu un uzturēšanu.
“Kā ierasts, rīkojot tamlīdzīgus pasākumus, mēs izmantojam teorijā balstītu praksi. Tas nozīmē, ka strādājam, ik pa laikam ieturot pauzes un visu pārrunājot. Koka ēku restaurācijā ir ļoti daudz niansētu tehniku, tāpēc diskusijas par to, kāpēc darīt tā un ne citādi, ir nepieciešamas nepārtraukti,” stāsta J. Tolpežņikovs.
Meistarklasei bija izraudzīta ēka vecpilsētā, Pils ielā 5. Tā ir baznīcas draudzes īpašums, sarunās tas tika novērtēts kā vispiemērotākais koka nams šim pasākumam. Pasākuma rīkotājs atzīst: “Šī ēka atrodas labā vietā. Kamēr notika renovācijas darbi, garām pagāja daudz tūristu, daudz iedzīvotāju, kuri mūs pamanīja. Nams ir draudzes īpašums, tātad ēkai ir arī sociāla perspektīva, un mājai ir augsta autentiska pakāpe. Tai ir oriģinālā apdare, dekoratīvās detaļas, oriģinālie koka logi.”
J. Tolpežņikovs paskaidro, ka pirmā meistarklase bijusi veltīta mūra restaurācijai šai pašai ēkai. “Tagad iesākto turpinām,” viņš saka, piebilstot, ka” te ir darbs tuvākiem gadiem. Šī ir guļbaļķu ēka, tāpēc nākamgad varēsim turpināt strādāt pie fasādes. Pa trim dienām fasāde ir nogruntēta un sagatavota krāsošanas darbiem, taču ir arī daļa ēkas, kur vēl nekas nav darīts. Nostājoties ēkas priekšā, tagad ļoti labi var pamanīt šos dažādos posmus, sākot ar laukumiem, kuros nekas nav darīts, līdz vietām, kas teju gatavas. Dalībnieki, kas bija ieinteresēti meistarklasēs, varēja apgūt nenoturīgas krāsas slāņu attīrīšanu, trupējušo koka daļu labošanu un nomaiņu, plaisu un caurumu aizdrīvēšanu ar linu pakulām un lineļļas tepi, koksnes gruntēšanu ar tonētu lineļļas pernicu. Dalībnieki trīs dienas vingrināja praktiskās iemaņas darbā ar instrumentiem un materiāliem”.
Biedrība “Cēsu mantojums” ir gandarīta, ka par meistarklasēm bija liela interese. Bija pieteikušies ap 30 cilvēku, no kuriem 15 trīs dienas strādāja uz sastatnēm, kas, pēc J. Tolpežņikova teiktā, nav tik viegli, kā no malas izskatās. Tiesa, Cēsu vecpilsētā ir ļoti daudz koka namu, kas lēnām iet zudībā, līdzi paņemot vecpilsētas šarmu un vietā atstājot tukšu, spokainu graustu auru. Restaurators saka: “Ir jāsāk strādāt. 2017. gadā nodibinājām biedrību, un ceru, ka iedzīvotāji pamana mūsu rosīšanos. Ar maziem solīšiem virzāmies uz priekšu. Jāsāk ar vienu ēku, tad nākamo. Ir, kā ir. Jau tagad pilsētā ir dažas ēkas, kur var redzēt virzību uz priekšu, un Pils iela 5 pievienojas šīm ēkām.”
J. Tolpežņikovs arī min, ka Cēsīs nav daudz koka ēku restauratoru, kur nu vēl tādu, kam kabatā pasaules pieredze. Tieši šis apstāklis šo namu saglābšanu un atjaunošanu padara par lielāku izaicinājumu. Vienlaikus tas ir labs iegansts aicināt prasmīgus meistarus un dalīties ar viņiem pieredzes apmaiņā.
Komentāri