Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Lugu varoņi pārvalda skatuvi

Druva
23:00
04.04.2008
29

Cēsu kultūras centrā 15 stundas varēja redzēt “Dzīvo afišu” – rajona 11 amatierteātru iestudējumus.

Tos vērtēja gan daudzie skatītāji, gan žūrijas komisija – režisors Haralds Ulmanis, aktrises – Baiba Indriksone un Ieva Mūrniece. Skati rīkoja rajona kultūras dzīves organizatore Ilze Kalniņa.

Teātri piedāvāja gan pazīstamu, gan mazāk zināmu dramaturgu lugu iestudējumus. Katrā izrādē dzirkstīja domas, kvēloja enerģija un lija sirsnība. Liepas amatierteātris “Krams” priecēja ar izrādi pēc Imanta Ziedoņa pasakas motīviem “Uzpirkstenītes piedzīvojumi”.

“Gribējās iestudēt izrādi bērniem, līdz šim to nebijām darījuši. Noskatījāmies multfilmu “Uzpasaka” un bija skaidrs – jāspēlē, “stāsta režisore Benita Sausiņa un piebilst, ka arī aktieri negribējuši spēlēt lugās, kuras redzētas citu iestudējumos.

Amatas amatierteātris “Taka” iestudējis daudziem tik pazīstamo Eduarda Vulfa “Līni murdā”. Režisore Laila Vaičūna atzīst, ka šodienas aktualitāte – dzīve virtuālajā realitātē, kad mānāmies mīlestības vārdā -, sasaucas ar lugā aprakstīto. Arī aktieru ansamblis atbildis iestudējumam.

Vaives dramatiskais kolektīvs sagādāja pārsteigumu ar mūsdienīgo lauku dzīves skaudrumu. “Kaimiņos atrada izrādes prototipus. Pirmizrādē skatītāji pateica, ko kurš spēlē izrādē,” stāsta aktrise Ritma Luca un piebilst, ka diemžēl bezdarbs, alkoholisms laukos nav vairs nekāds pārsteigums. “Kad izlasījām lugu, padomājām – pilsētā uz vienu hektāru ir tik daudz cilvēku, pagastā uz 20 hektāriem daži. Katrs kaimiņš labi pazīstams. Ceru, ka izrādē redzētais vismaz kādam liks padomāt,” domās dalās aktieris Andris Eliass.

Nītaures lauku teātris iestudējis turpinājumu pirms pāris sezonām augstu novērtētajai izrādei “Vistas”. “Jāredz izrāde visa, tikai daļu spēlējām. Kas nav pirmo redzējis, varbūt grūtāk saprast. Jānis Jurkāns lugu nosaucis “Vistas 2”, ar viņu vienojāmies un pārdēvējām “Dubults neplīst”,” stāsta režisors Arturs Bērziņš un piebilst, ka nākamgad būs trešā luga, un arī to nītaurieši iestudēs.

“Ko režisors, aktieri, skatītāji vēlas redzēt uz skatuves? Mūžīgās vērtības. Mūsu izrādē tā ir mīlestība, cilvēki maskās. Ja tās noņemtu, daudzas problēmas atrisinātu,” tā par

U.Rihtera lugas “Trakie” izvēli saka Jaunpiebalgas amatierteātra režisore Aina Damroze.

Lai gan teātra svētki notiek ik pavasari, tik daudz skatītāju kā pagājušajā sestdienā amatierteātru izrādes Cēsīs nebija pulcējušas. Katru noskatījās teju simts cilvēki.

“Pilnīgi visas izrādes neskatījāmies, paņēmām pusdienas pārtraukumu. Zinām, kas ir “Dzīvā afiša”, ne pirmoreiz atnācām uz skati,” atklāja skatītājas Skaidrīte Beļaka, Ārija Zēberga, Maruta Glaudiņa. “Nevaru ciest, ja aktieris nezina tekstu un skatās uz suflieri,” kritisku darvas pili iemeta Skaidrīte. Skatītājas atzina, ka paticis amatiešu iestudējums, laikmetīgi skarba bijusi vaivēniešu izrāde “Līnis murdā”. Radošās apvienības “MO” izrāde “Rožu krūma elfs” pacēlusi tonusu. Vaives dramatiskā kolektīva spēlētā luga – laikmetīga, skarba. “Interesanti, par ko būs jaunpiebaldzēnu “Trakie”. Laikam jau par kādu, kurš paņēmis lielu kredītu un nopircis kamieļus,” gaidot kārtējo izrādi, pārsprieda skatītājas.

Nītaures lauku teātra aktrise Maira Prikule atklāja, ka paticis liepēniešu uzvedums bērniem. “Teju visās izrādēs, kā jau mūsdienās, ir dzeršana,” viņa noteica un piebilda, ka viens skatītājs meklē

dziļu domu, cits grib izklaidēties.

Pēc katras izrādes žūrija iestudējumu pārrunāja ar visu kolektīvu. Kā “Druvai” atzina Arturs Bērziņš: “Labi, tas ir labi, ka arī aktieri var uzklausīt profesionāļu vērtējumu.”

Pēc izrādēm žūrijas komisijas priekšsēdētājs Haralds Ulmanis dalījās iespaidos: ” Teātru mākslinieciskais līmenis labs. Dažs iestudējums vēl jauns, nav iespēlēts. Aktieru ansambļi ir skaitliski lieli. Salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz lielāka krāsainība, daudzveidīgāka buķete. Pārsteidza taurenieši, veco Annas Brodeles antireliģisko lugu “Mantinieki” pagriezuši negaidītā skatījumā. Asprātīgi, dzīves tumšās un gaišās puses kopā. Nītaures teātrim vienā cēlienā bija grūti parādīt lugu. Raunas teātris uzņēmies grūtu uzdevumu. Patika liepēniešu sirsnīgā pasaka. Traģiski drūma, tāda, kas sit pa nerviem, bija vaivēniešu izrāde. Cēsnieku “Vīziju par “Karali Līru”” grūti nolikt blakus klasiskiem pašdarbības iestudējumiem.”

Amatierteātri meklē un izvēlas latviešu autoru darbus. Daudzi spēlē vienas un tās pašās izrādes, tāpēc prieks, ka nītauriešiem ir sadarbība ar Jāni Jurkānu, vaivēnieši atraduši Elmīru Matuli.

Pēc garajām izrāžu stundām Baiba Indriksone sacīja: ” Esmu smaidīga, daudz ko redzējusi,

saņēmusi enerģiju no tā, kas notika uz skatuves. Cilvēki atdod laiku, tērē naudu, veselību, lai pavadītu brīvās stundas iemīļotā nodarbē. Jūtos pārsteigta, ka neizsīkst avots, ka darbojas jaunieši, ne tikai vidējā un vecākā paaudze. Tiek veidoti krāšņi tēli, katram kāda odziņa, katrā savs personīgais un arī iezīmēts tēls, nevis aktieris pakļauj lomu sev, bet mēģina to, ko autors uzrakstījis, atdzīvināt. Režisori strādā ar rūpību. Izrādēs par visu padomāts – tērpiem, rekvizītiem, noskaņu. Šīs izrādes ir cilvēku mīlestības darbs. Esmu priecīga, ka te varēju būt. Redzēt aktieru pašaizliedzību.” Aktrise Ieva Mūrniece atzina, ka pārsteidzis mīļums un degsme, ar kādu aktieri spēlējuši. “Aktieri un režisori ieguldījuši milzīgu darbu,” uzsvēra aktrise.

Skatē katrs teātris saņēma atzinību, žūrija katrā iestudējumā uzsvēra to, kas vislabāk izdevies. Drustu amatierteātris (režisore Aiva Caune) saņēma atzinību par senās latviešu dramaturģijas popularizēšanu, Liepas amatierteātrim “Krams” (Benita Sausiņa) – par oriģinālāko iestudējumu, Vaives dramatiskais kolektīvs (Salvis Sīmanis) – par sāpīgas problēmas mūsdienīgu atspoguļojumu, Nītaures lauku teātris (Arturs Bērziņš) – spilgtākā partnerība izrādē, Raunas amatierteātris (Zita Neimane) ieguva titulu – radošo meklējumu teātris, radošā apvienība “MO” (Baiba Trinska – Roze) guva atzinību par oriģinālāko mūzikas risinājumu izrādē, Zosēnu amatierteātris “Intermēdija” (Dace Narvila) – par veiksmīgāko skatuves noformējumu, Amatas amatierteātris “Taka” (Laila Vaičūna) – par labāko aktieru ansambli, Jaunpiebalgas amatierteātris (Aina Damroze) – par latviskuma atdzīvināšanu mūsdienās. Žūrija par labākajiem iestudējumiem atzina Taurenes amatierteātra “Radi” (Baiba Krastiņa) izrādi “Mantinieki” un Cēsu teātra jauniešu studijas (Juris Feldmanis) spēlēto “Vīziju par “Karali Līru””.

Žūrija par šīgada skates labāko otrā plāna lomas atveidotāju atzina Jāni Klancbergu, bet aktrisi – Viju Rozlapu no Taurenes amatierteātra , labākā raksturlomas atveidotāja godu saņēma Mārtiņš Ščedrovs no Drustu amatierteātra, bet labākās raksturlomas atveidotājas – Ruta Teterovska no Nītaures lauku te-ātra. Labākais aktieris šogad Vitauts Švarcs no Nītaures amatierteātra, bet labākā jaunā aktrise – Baiba Prindule, kura spēlē gan Cēsu teātrī, gan radošās apvienības “MO” izrādēs. Cēsu teātra režisors Juris Feldmanis skatē saņēma atzinību

par labāko režiju.

Objektīvu iemeslu dēļ skatē nepiedalījās Vecpiebalgas, Inešu un Straupes amatierteātri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
11

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
25

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
33

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
224

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi