Pēdējās dienās masu medijos paustā informācija par to, ka šogad, sešu mēnešu laikā dažādos atbalsta maksājumos tieši piensaimnieki no valsts saņēmuši ap 70 miljoniem latu un dotā summa divas reizes pārsniedzot saražotās gala produkcijas vērtību – nav patiesa.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izsaka sašutumu, par to, ka šāda informācija cirkulē publiskajā telpā, jo īpašs atbalsts piena nozarei par 2009.gadu ir novirzīts tikai ar diviem atbalsta veidiem: atbalsts ciltsdarbam piensaimniecībā – 12,7 milj. Ls un maksājums par piena kvotām – 13,6 milj. Ls.
2008.gadā no ražotājiem ir iepirktas 633 tūkst. t piena un piena iepirkuma cena, salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājusies par apmēram 10 santīmiem par litru piena, tātad piena ražotāju zaudējumi šogad varētu būt ap 63 milj. Ls un piešķirtie 26,3 milj. Ls tikai daļēji kompensē zaudējumus.
LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: “Piena ražošanā ir iesaistīti tūkstošiem lauku iedzīvotāju, kas ražo pienu un, ja ievērojama daļa pārtrauks piena ražošanu, tad Latvijai nebūs piens, ko eksportēt. Piensaimnieki ir jāatbalsta, lai saglabātu piena nozari kā tautsaimniecībai nozīmīgu eksporta nozari, kura papildinās valsts budžeta ienākumus un palīdzēs valstij ātrāk atgūties pēc ekonomiskās lejupslīdes. Diemžēl runas par 70 milj. latu atbalstu nozarei ir nepatiesas, kas rada maldīgu priekšstatu par stāvokli nozarē. ”
LOSP piena grupas vadītāja Silvija Dreijere: “Ja šajā valstī pašreiz ir vairāki tūkstoši brīvu darba vietu, lai lauku cilvēki, saglabājot savu dzīvesvietu, 50 km rādiusā varētu atrast patstāvīgu darbu, tad varam sākt domāt un runāt ko un kā neatbalstīt. Pagaidām valstij ir jāpriecājas, ka piena nozarē nodarbinātie nepretendē uz sociālā budžeta līdzekļiem, bet pie šādām piena cenām uz to ilgi nebūs jāgaida. Ir pēdējais brīdis saprast, ka iznīcinot piena lopkopības saimniecības, bez darba paliks arī piena pārstrādes uzņēmumi. Īstermiņā var priecāties, ka varēs pārstrādāt lēti importēto pienu, bet nākotnes šādam biznesam nav. Lai kā valsts mūs vēlētos nīcināt, pavisam iznīcināt neizdosies, jo kamēr kaut viens Latvijas iedzīvotājs pirks Latvijā slauktu pienu, piena ražošana būs. Jautājums ir tikai par to cik legāls vai nelegāls bizness tas būs. Jau vairāku mēnešu garumā atbildīgās institūcijas ir lūgtas sakārtot likumdošanu, ar domu veicināt legālu biznesu. Zemnieku pašmērķis nav saņemt subsīdijas un kompensācijas, mēs gribam saņemt ieguldītajam darbam atbilstošu samaksu par savu saražoto produkciju, ko ražojam atbilstoši visām valsts un ES prasībām. Ja patērētājs nevar samaksāt visu cenu, tad valstij ir jākompensē kāda daļa zemniekam, lai produkciju varētu pārdot par cenu, kuru var samaksāt patērētājs. Tāpat kā piena pircējs veikalā pienu var nopirkt par tādu summu kāda ir viņam maciņā, tāpat arī zemnieks par pienu var saņemt tikai tik cik viņam samaksā. Šie abi ir ķēdes galējie posmi. “
Komentāri