Limbažu novada Katvaru speciālajai internātpamatskolai sākta ceturtā stāva izbūve. Iepriekš ēkai nosiltināti pamati un demontēta vecā apkures sistēma, informēja Limbažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Tauriņa.
Ceturtajā stāvā atradīsies nodarbību un atpūtas telpas. Skolēni internātā dzīvo visu mācību laiku, taču telpu atpūtai un brīvā laika pavadīšanai līdz šim pietrūkucis.
Ar šiem darbiem Katvaru speciālajā internātpamatskolā projektā “Zemes siltuma demonstrācijas projekta īstenošana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” turpinās zemes siltuma apkures ierīkošana un skolas siltināšana.
Lai paaugstinātu skolas ēkas energoefektivitāti, to siltinās, nomainīs logus un durvis. Apsildīšanai tiks izmantots siltumsūknis. Tas atjaunojamo energoresursu – zemes siltumu – pārveidos siltumenerģijā, kas apsildīs skolas ēkas.
Katvaru ezera dūņās apmēram 4000 kvadrātmetru platībā tiks iegremdētas siltuma kolektora caurules 13 500 metru garumā. Caurules piepildītas ar ekoloģiski nekaitīgu sertificētu šķīdumu “Ekofritherm-20”.
Sistēmas darbības princips ir šāds: ezera dūņas, kur temperatūra ir mazliet augstāka nekā pašam ūdenim, tiek novietota cauruļvadu sistēma siltuma uztveršanai. No apkārtējās vides ar šķidruma starpniecību tiek saņemta siltumenerģija. Ar elektroenerģijas palīdzību siltummainī iegūtā siltumenerģija tiek pārnesta uz siltumsūkņa kompresora sistēmu. Tajā aukstumaģents uzkarst un siltumu novada apsildes sistēmā, tādējādi nodrošinot ēkas ar siltumu.
Pirms cauruļu iegremdēšanas ūdenslīdēji veikuši ezera gultnes izpēti, noskaidrojot, vai tajā nav koku vai kā cita, kas apgrūtinātu cauruļu ievietošanu.
Pēc darbu pabeigšanas tiks pārtraukta esošā katlumājas darbība, tā samazinot piesārņojumu, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un izdevumus par patērēto siltumenerģiju.
Noslēgumam tuvojas darbi skolas saimniecības ēkā. Ēka nosiltināta, tai nomainīti logi un durvis. Atlicis vien ierīkot siltās grīdas un veikt kosmētisko remontu telpās, kur atradīsies atjaunojamās enerģijas izpētes un informācijas centrs. Tajā plānots veikt ierīkotās zemes siltuma apkures efektivitātes monitoringu – mērījumus gaisa temperatūrai, elektrības patēriņam, ievadītu mērījumus datu bāzē un reizi nedēļā veikt efektivitātes analīzi, kā arī ietekmes uz vidi izpēti.
Zemes siltuma ierīkošana un skolas ēkas siltināšana jāveic līdz 31.augustam. Projekta kopējās izmaksas ir 528 882 lati, tai skaitā Norvēģijas valdības finanšu instrumenta finansējums 62,65% jeb 331 334 lati.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 10.martā Limbažu rajona padome parakstīja trīspusēju sadarbības līgumu ar Vides un Finanšu ministriju par Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta “Zemes siltuma demonstrācijas projekta ieviešana un pieredzes izplatīšana Rīgas reģionā” īstenošanu.
Visas projekta aktivitātes plānots īstenot līdz 2011.gada februārim.
LETA
Komentāri