”Druvas” rosinātā diskusijā uz sarunu šoreiz aicinājām jauniešus, Līgatnes vidusskolas audzēkņus, lai uzzinātu viņu domas par Līgatnes pilsētas šodienu un prognozes rītdienai. Sarunā piedalījās 12. klases skolnieces Ieva Bērziņa, Ieva Šulca, Liene Bērziņa, 11. klases skolnieks Eduards Bērziņš un 8. klases skolnieces Justīne Šteina un Elīna Zaļaiskalna. Viņi neslēpj, ka ir lieli savas pilsētas patrioti.
-Kā jūs raksturotu Līgatni ceļiniekam, kurš tajā nonācis pirmo reizi?
I.Bērziņa: – Līgatne ir dzīvīga, apbrīnojama pilsēta ar saviem maziem noslēpumiem.
L.Bērziņa: – Ceļotājs ir nonācis vietā, kur skaista daba un mierīga apkārtne. Te var atpūsties.
E.Bērziņš: – Līgatne ir maza, bet skaista pilsētiņa.
E.Zaļaiskalna: – Pirmajā iespaidā tā varētu izskatīties diezgan pamesta un trūcīga, taču cilvēki, kas šeit dzīvo, zina, ka Līgatne slēpj daudz aizraujoša.
J.Šteina: – Es teiktu, ka tā ir pilsēta ar nākotni, pilsēta, kurai viss vēl priekšā.
I.Šulca: – Līgatnē ir skaista daba, te dzīvo izpalīdzīgi un laipni cilvēki.
– Kāda nozīme pilsētā ir vidusskolai?
E.Zaļaiskalna: – Skolēnus, piemēram, mani, noteikti satuvina ar pilsētu tas, ka varu šeit mācīties, iepazīt cilvēkus, ar kuriem esmu bijusi kopā bērnības gadus. Būtu diezgan muļķīgi, ja nāktos mācību dēļ braukāt uz citu pilsētu.
E.Bērziņš: – Līgatnes vidusskola ir pamats pilsētas kultūras dzīvei, attīstībai. Manuprāt, pateicoties skolai, te netrūkst jaunu cilvēku. Skola dod labu izglītību. Ne velti es varēju izturēt konkursa trīs kārtas un tagad būt starp 50 Latvijas jauniešiem, kas uzņemti ”Talantu akadēmijā”.
I.Bērziņa: – Lieliski, ka jaunieši var mācīties vidē, kur viņi ir pieraduši dzīvot un vidusskolas gados nav ”jārausta” sevi no vienas pilsētas uz otru.
I.Šulca: – Vidusskola pilsētai ir prestiža jautājums. Ne velti dome par skolu tā rūpējas, regulāri uzlabojot materiālo bāzi, atvēl kultūras nama telpas pasākumiem.
– Kā Līgatne būs mainījusies pēc gadiem pieciem?
I.Šulca: – Lai Līgatne mainītos, jāsāk katram ar sevi – savas mājas apkārtnes sakārtošanu. Taču esmu dzirdējusi par pilsētas domes plāniem, piemēram, sporta kompleksa celtniecību. Domāju, svarīgas izmaiņas radīs Līgatnes pilsētas un pagasta apvienošanās.
L.Bērziņa: – Iespējams, pēc gadiem pavērsies plašākas darba iespējas jauniem cilvēkiem. Ar jaunām idejām daudz ko varētu mainīt. Domāju, ka vēl vairāk būs attīstījies tūrisms, brauks vairāk apmeklētāju, pilsētā būs radītas sakārtotas vietas atpūtai pie dabas.
J.Šteina: – Ja pilsēta vairāk tiks reklamēta, mēs piedzīvosim tūrisma attīstību. Būs jauni kultūras pasākumi – izstādes, koncerti. Ceru, ka Līgatnē beidzot būs restorāns, kur aiziet sestdienu vakaros un garšīgi paēst. Ceru, ka daudz būs darīts, lai veidotos jaunas darba vietas.
I.Bērziņa: – Domāju, ka liela daļa jauniešu būs aizbraukuši. Protams, ne pavisam, bet dzīvos citās pilsētās, jo Līgatnē nespēs atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu. Kāpēc tik pesimistiski domāju? Tāpēc, ka valsts līmenī par attīstību vairāk spriež nekā dara.
E.Bērziņš: – Līgatnei ir iespējas attīstīties un uzplaukt, tāpēc pēc gadiem iedzīvotāju skaits pieaugs un tā būs viena no skaistākajām, sakoptākajām pilsētām.
E.Zaļaiskalna: – Man šķiet, ka pēc gadiem daudz kas būs izputējis. Šaubos, vai jauniešiem būs interese šeit palikt. Uzņēmējiem būs grūti. Tādā mazā pilsētā ir neizdevīgi uzturēt lielu atpūtas centru. Vienīgi Gaujas Nacionālais parks joprojām būs topā.
– Kāda nozīme ir tam, ka Līgatnē darbojas papīrfabrika?
I.Bērziņa: – Nebūtu papīrfabrikas, kur daudzi strādātu? Kaut arī fabrika nav tik produktīva kā agrāk, tā tomēr saglabājusi darba vietas. Gluži pilsētas centrā tā neatrodas, tāpēc ar savu darbību īpaši netraucē.
E.Zaļaiskalna: – Papīrfabrika šeit bijusi vienmēr, un tās nozīme, nesot Līgatnes vārdu, Latvijā nav mainījusies. Tas ir uzņēmums, kura produkciju izplata ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Papīrfabrika joprojām ir pilsētas lepnums, tāpēc visiem spēkiem jāveicina, lai tā darbotos. Fabrika, nesot peļņu un maksājot nodokļus, dod labumu arī pilsētai.
E.Bērziņš: – Fabrikai pilsētas dzīvē vairs nav tās lielās nozīmes, kāda bija agrāk. Tā nodarbina ļoti maz cilvēku un papīrs, kuru varētu izmantot līgatnieši, nav nopērkams.
J.Šteina: – Nozīmīga fabrika ir tādēļ, ka cilvēkiem ir kur strādāt. Bet vai vērts strādāt darbu, par kuru atalgojums nav apmierinošs?
I.Šulca: – Papīrfabrikas prestižs ir ļoti krities. Bieži nākas dzirdēt, cik agrāk tā bijusi nozīmīga. Fabrika daudz vairāk ietekmējusi pilsētas dzīvi – tai bijis savs radio, pūtēju orķestris, teātris, kafejnīca, avīze. Tomēr redzu, ka fabrika lēnām sāk aktivizēties.
L.Bērziņa: – Būdama vienīgā papīrfabrika, kas Latvijā vēl darbojas, tā piesaista tūristus un uzņēmējus.
– Kā pilsētas dzīvi ietekmēs tas, ka uz vairākiem mēnešiem slēgtas Līgatnes dabas takas?
L.Bērziņa: – Ietekmēs gan, bet nedaudz. Tieši vasarā draugi un ģimenes dodas ekskursijās, piknikos pie dabas, taču dabas takas nav vienīgā vieta Līgatnē , kura ir apskates cienīga. Ir citas, turklāt ne mazāk skaistas.
I.Šulca: – Vasarā šķiet, ka katra otrā mašīna pa Līgatnes ielām dodas uz Gaujas Nacionālā parka dabas takām. Sevišķi brīvdienās transporta dēļ ir sajūta, ka dzīvojam lielpilsētā. Tas, ka dabas takas būs slēgtas, ietekmēs vairākus pilsētas uzņēmumus, kas gūst peļņu, apkalpojot iebraucējus.
J.Šteina: – Šovasar Līgatne būs klusa un tukša, nebūs autobusu un vieglo automašīnu. Zaudējumi būs lieli, jo Gaujas Nacionālajam parkam ir liels devums, ka Līgatne pazīstama tūristiem. Bet tagad daļa cilvēku nezinās, ka takas ir slēgtas, atbrauks un jutīsies vīlušies.
E.Zaļaiskalna: – Gaidāmās pārmaiņas Gaujas Nacionālajam parkam būs lūzuma punkts. Peļņai, ko vasarā ienes atbraucēji, vajadzētu būt grandiozai, jo daļa cilvēku šurp brauc katru gadu un pat no tālienes. Parks ir lepnums. Ne velti ierodas tik daudz tūristu, lai to redzētu, bet šovasar iebraucēju Līgatnē būs daudz mazāk.
E.Bērziņš: – Dabas takas pēdējos gados ir īpaši apmeklētas, tāpēc rekonstrukcijas laikā pilsēta krietni cietīs. Pateicoties tūristiem, Līgatnē ieplūda naudas līdzekļi.
I.Bērziņa: – Dabas takas, manuprāt, nav pats skaistākais, ko redzēt Līgatnē, bet ir ļoti populāra atpūtas vieta. Šovasar caur Līgatnes centru izbrauks daudz mazāk cilvēku. Veikalu īpašnieku to izjutīs.
– Kura Līgatne pēc novadu reformas kļūs par izteiktāku centru?
J.Šteina: – Tā būs Augšlīgatne, kurai cauri vijas Vidzemes šoseja, iet dzelzceļš, un teritorijas ziņā tā ir lielāka. Mūsu Līgatne vairāk būs kā apskates vieta, šurp dosies visnotaļ daudz tūristu.
I.Bērziņa: – Es, protams, vēlētos, lai tā būtu Lejas Līgatne ar vīziju, ka nākotnē te īstenojas uzņēmēju projekti, taču, visticamāk, tā būs vairāk apbūvētā Augšlīgatne. Varbūt tā arī labāk.
E.Bērziņš: – Lai gan esmu Līgatnes pilsētas patriots, tomēr reālā situācija, arī iedzīvotāju skaits pilsētā un pagastā liecina, ka dominēs pagasts. Novadā vairāk deputātu būs no pagasta, un turp arī aizplūdīs lielākā daļa līdzekļu saimnieciskās dzīves attīstībai.
E.Zaļaiskalna: – Augšlīgatne atrodas izdevīgākā vietā. Ikdienā caur to traucas Latvijas mašīnas, tātad arī vieta svarīgai piestātnei. Lejas Līgatnei ir savi plusi un mīnusi, bet tikpat labi tā var dominēt. Kādi cilvēku pūļi te ir vasarās!
L.Bērziņa: – Es arī sākumā domāju, ka dominēs Līgatnes pagasts, jo cauri tam plūst dzīvāka satiksme. Bet pilsētā ir vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde. Centram vajadzētu būt Līgatnes pilsētā.
I.Šulca: – Līgatnēm apvienojoties novadā, tāpat paliks divas dominantes – pilsēta kā tūrisma centrs, bet pagastā atradīsies dome un vairākas apkalpojošās iestādes.
Komentāri