Pagasta sociālā dienesta darbinieki un konsultanti izstrādāja projektu un to atbalstīja un realizēja pašvaldība, jo bija apzināts, ka Liepas iedzīvotājiem pietrūkst pārliecības par savām prasmēm un iespējām meklēt darbu vai tālākizglītoties.
“Lai apzinātu problēmas un vajadzības ģimenēm ar bērniem, rīkojām sanāksmes un veicām anketēšanu. Aptauju rezultāti parādīja, ka mūsu iedzīvotājiem ir maz zināšanu par savām tiesībām un pienākumiem, nav arī uzticības pašvaldībai un viņi netic paši sev, ka iespējams savu dzīvi mainīt,” stāstīja projekta vadītāja Elita Rancāne un piebilda, ka atbilstoši dalībnieku vajadzībām izdevies izveidot nodarbību programmu, kuru vadīja profesionāli psihologi, psihoterapeiti un citu nozaru speciālisti.
“Kopumā bija ļoti vispusīga 105 stundu motivācijas programma. Nodarbībās bija sarunas par to, kā attīstīt katra cilvēka personību, piedāvājām izglītības un pārkvalifikācijas iespējas atbilstoši individuālām spējām un interesēm. Sievietes mācījās darboties ar datoru un atzīst, ka prasme noder pašlaik, kaut vai izmantojot internetu, lai samaksātu ikmēneša rēķinus, un gandrīz puse nodarbībās iesaistīto ir aktīvas darba meklētājas,” paveikto raksturoja Elita Rancāne. Noslēguma konfe-rencē piedalījās arī projekta dalībnieces, kuras uzsvēra, kādas būtiskas pārmaiņas pusgada laikā notikušas viņu dzīvē.
“Es novembrī sameklēju darbu un turpinu strādāt Cēsīs. Līdz tam dzīve pagāja tikai lauku mājās, auklēju bērnu,” stāstīja jaunā māmiņa Laila, kura par būtiskāko ieguvumu uzskatīja algota darba atrašanu un arī paziņu loka paplašināšanu. “Runājām atklāti par savām problēmām, iekšējām sajūtām. Tagad zinām, ka viena otru labi saprotam, līdzīgas problēmas un pārdzīvojumi ir daudzām sievietēm,” stāstīja nodarbību dalībniece Irīna Semjonova, kura ar prieku atceras grupas un individuālās nodarbības psihologa vadībā.
“Apbrīnojamas ir acīmredzamās izmaiņas. Sievietes bija sevi ielikušas rāmjos un domāja, ka viņas neko nevar, neprot, nekas neizdosies. Ir izdevies atraisīties. Meitenes sāka pucēties, aizgāja pie friziera. Tas ir pats sākums, ko viņas varēja izdarīt savā labā. Vēlāk izveidojās pārliecība, ka jāuzticas sev, arī līdzcilvēkiem. Tie ir pozitīvie guvumi,” raksturoja psiholoģe Inna Rezgale. Daudzas projekta dalībnieces atzina, ka izdevies mainīt attiecības ģimenē, ka rastas jaunas idejas, kā pavadīt laiku ar bērniem un ko jaunu apgūt pašām.
“Visu dzīvi domāju, ka augstāk par savu galvu neuzlēkšu. Biju beigusi astoņas klases un likās, ka gana. Sapņus biju apglabājusi, bet tagad roku vaļā. Rudenī turpināšu izglītību vakarskolā,” savu apņēmību pauda viena no projekta dalībniecēm, bet cita piebilda, ka labi zinājusi, ka viņai piemīt radošs talants, bet, audzinot septiņus bērnus, nekad nav aizdomājusies, ka arī pašai vēl pienākas no dzīves jauna iespējas un izaicinājumi.
“Jāapzinās ne tikai, ko vari, bet ko gribi. Katra sieviete drīkst kaut ko gribēt. Nav tā, ka tiesības ir tikai bērniem un vīram ģimenē, bet sievietei jābūt tikai izpalīdzīgai un labai. Ir jādzīvo sava dzīve,” uzsvēra lektore Ligita Embrekte, kura vadījusi teorētiskas un praktiskas nodarbības, kurās sievietes arī profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras Cēsu filiālē meklējušas atbildes uz jautājumu, kādas ir viņu profesionālās spējas un intereses, tāpat nodarbībās izspēlētas darba intervijas.
Konferencē paskanēja doma, ka šodienas ekonomiskajā situācijā mainīt darbu vai uz laiku palikt bez darba nav negods, bet tas ir laiks, kad iespējams izglītoties, izvērtēt jaunus piedāvājumus, apgūt jaunas prasmes, piemēram, braukt ar auto, mācīties valodas. Nodarbinātības valsts aģentūra iedzīvotājiem, kas oficiāli reģistrējušies kā darba meklētāji, piedāvā daudzas mācību programmas un kursus, par kuru no-klausīšanos un jaunas profesijas apguvi nav jāmaksā.
“Esam gandarīti, ka šādu projektu varējām realizēt uz vietas pagastā,” rezumējot atzina Elita Rancāne un piebilda, ka astoņus mēnešus varēts strādāt, jo projekta realizācijai saņemts Eiropas sociālā fonda finansiāls atbalsts un līdzekļi no valsts budžeta.
Komentāri