Liepas svētki tika aizvadīti liepēnieša, kermiķa un tēlnieka, skolotāja un sabiedriskā darbinieka Augusta Jullas zīmē, atzīmējot viņa 150.jubileju.
Programma ģimenēm ar bērniem bija veidota izklaidējoši izzinoša, daudz jauna par Augustu Jullu varēja uzzināt liepēnieša, vēstures entuziasta Aivara Viļņa stāstījumā, vakara daļā notika konkursa “Jullas pēdas mālā un Latvijā” darbu autoru apbalvošana.
Dienas pirmajā pusē pie Liepas pamatskolas aizraujošas aktivitātes bija sarūpētas bērniem, daudzas sasaistītas ar A.Jullu. Bērni varēja gan gleznot, gan rakstīt dzeju, gan no māla veidot figūriņas, arī izstaigāt Māla taku.
Zināšanas par Augustu Jullu ikvienam bija iespējams papildināt bibliotēkā, kur bija skatāma izstāde “Jullas pēdas mālā un Latvijā” un Liepas skolēnu gleznu izstāde. Arī Aivara Viļņa stāsts par A.Jullas sasniegumiem, kas bija paredzēts pie Brīvības pieminekļa, lietus dēļ notika bibliotēkā. Stāstot, ko apkopojis par ievērojamo liepēnieti, A.Vilnis izteica cerību, ka ar laiku Augusta Jullas un Liepas vārds būs tikpat vienoti jēdzieni kā Veidenbaums un Liepa.
“Druvai” A.Vilnis atzina, ka katra šāda uzstāšanās reize prasa lielu sagatavošanos un ir liels emocionāls pārdzīvojums: “Bet esmu tiešām gandarīts, ka Augusta Jullas 150. jubilejas gadā runājam tieši par viņu. Viņš bija ļoti daudzpusīgs, mērķtiecīgs, viņa devums ir neatsverams. Viņš vienmēr bija gatavs dot citiem, viņam bija svarīga sabiedrības izglītošana, viņš bija skolotājs pēc būtības. Man ir prieks, ka Liepas kopiena piekrita šos svētkus aizvadīt Jullas zīmē, ka ir izdevies iesaistīt pašvaldību, Cēsu Vēstures un mākslas muzeju. Arī bērniem skolās ir notikuši konkursi. Skolotāja Inese Lāce pastāstīja, ka skolēni, apmeklējot Latvijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeju, kur izstādīti divi Jullas darbi, tūlīt tos pazinuši un teikuši – redz, kur Jullas darbs!”
Liepā viesojās arī A.Jullas māsas Paulīnas radi no Kriķu dzimtas. “Viņi ar lielu interesi apskatīja izstādi, atveda dzimtas fotoalbumu,” pastāsta A.Vilnis. Viņš arī atzīst, ka arvien uzzina jaunus faktus, jaunu informāciju, kas papildina jau esošo bagātīgo materiālu krājumu par Jullas dzimtu. Tāpēc pasākumi Jullas zīmē turpināsies visa gada garumā.
Uz svētku pasākumu bija ieradies arī rīdzinieks Juris Kroičs. Viņš teic: “Esmu tūrisma gids, man māksla, arhitektūra, vēsture ir tuva. Biju pasākumā, kur Aivars Vilnis stāstīja par Liepu un Jullu mājām. Sapratu, ka A.Vilnis ļoti nopietni pēta Liepas pagasta kultūrvēsturi, viņš ir kā lokomotīve, kam jāpieāķējas klāt kā vagonam, tāpēc arī izlēmu atbraukt uz svētkiem. Un, ja esmu tik tālu braucis, tad jāizbauda arī pārējais svētku piedāvājums.”
Protams, svētkos kā jau svētkos neiztika bez izklaidēm. Bērnus priecēja sejiņu apgleznošana, piepūšamās atrakcijas, jo lielu sajūsmu visos raisīja putu ballīte un eksperimentu šovs.
Cēsniece Inta Kezika atzina, ka interesants un izzinošs bijis eksperimentu šovs: “Kā svētku tortei ķirsītis bija eksperimentu šovs, kurā bija iespēja ieraudzīt skaņu, baudīt krūzīšu salūtu un trikus ar uguni. Gribu teikt lielu paldies svētku rīkotājiem un idejas autoriem. Mūsu ģimene ar prieku piedalījās radošajās darbnīcas, kurās darboties varēja ne tikai bērni, bet arī vecāki. Neaizmirstamas sajūtas pēdām sniedza Liepai tik tematiskā Māla taka. Šajos svētkos jutāmies gaidīti un mājās braucām ar pozitīvām emocijām piepildīti!
Vakarā liepēnieši un pasākuma viesi varēja vērot svētku gājienu, kurā spēlēja Zemessardzes orķestris, sanākušos uzrunāja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Sanākušie varēja baudīt liepēnieša Ginta Ristameca un “Epic Wolf Orchestra” koncertu, bet pasākumu noslēdza zaļumballe.
Viena no Liepas kopas pārstāvēm Kristīna Sprūdža pēc pasākuma “Druvai” sacīja: “Priecājamies, ka jau trešo gadu notiek šie svētki, katru gadu cenšamies tos veidot citādus. Šogad programma salikās tādos trijos laika nogriežņos: izstāde par Augustu Jullu un Aivara Viļņa stāstījums bija kā apliecinājums pagātnei, kas ietekmē mūsu šodienu; aktivitātes ģimenēm ar bērniem, kuras savā dažādībā parādīja arī mākslinieka daudzveidību, bija kā simbols mūsu nākotnei; savukārt svētku vakars simboliski bija kā tagadnes mirklis, ko varam baudīt un piedzīvot.”
K.Sprūdža piebilst, ka nebija nemaz vienkārši izdomāt, kā runāt par mākslinieku Jullu, kā par viņu pastāstīt citiem: “Bet te milzīgu iesildīšanas darbu ar aizrautību bija paveicis Aivars Vilnis. Ne mazāk svarīgi, ka Priekuļu apvienības pārvalde sagatavoja stendu par Augustu Jullu, tas arī pēc svētkiem kalpos informācijai un izziņai.” Kristīna Sprūdža izceļ, ka šogad Liepas kopai ar pagasta pārvaldi un kultūras namu izveidojies brīnišķīgs kopdarbs: “Mēs nebaidāmies eksperimentēt, uzdrošināties darīt to, ko iepriekš neesam darījuši, savukārt savstarpējā izpratne, ko kurš var izdarīt, kā cits citam var palīdzēt, dod pleca sajūtu, un tā ir milzīga vērtība. Šogad iesaistījās visi: kultūras nams, skola, visa vietējā sabiedrība. Tas ir arī viens no būtiskiem nosacījumiem, kāpēc Liepas kopa turpina darboties – apziņa, ka kopā vari izdarīt to, ko viens nevarētu. Un ir gandarījuma sajūta, ka katrs varēja atrast, kas viņam saistošs. Liepas diena ir redzamākais pasākums, bet turpinām darboties, top arī pieci video par Liepu, visu stāstu caurvīs tēls – meitene Liepa.”
Pasākumu organizēja Liepas kopa kopā ar Liepas kultūras namu un Cēsu novada Priekuļu apvienības pārvaldi.
Komentāri