Šoreiz februārī ar “Lielās mūzikas balvas 2012” sudraba statueti un naudas balvu tiks apbalvoti deviņu nomināciju uzvarētāji, kas ir par vienu nominācijas uzvarētāju vairāk nekā citus gadus.
Kā šodien žurnālistiem atklāja žūrijas priekšsēdētājs un žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors Orests Silabriedis, šī konkursa nolikums paredz astoņas nominācijas, kā tas ir bijis arī visus iepriekšējos gadus, taču žūrija vienmēr grib mazliet vairāk, un šogad Kultūras ministrija ir piekritusi piešķirt vēl vienu balvu.
Jaunā balva tiks piešķirta nominācijā “Par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē” mūzikas vēsturniekam Arnoldam Klotiņam par grāmatu “Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940-1945”.
“Lielās mūzikas balvas 2012” nominācijā “Par mūža ieguldījumu” žūrija nolēmusi piešķirt dziedātājai, mecosoprānam Laimai Andersonei-Silārei. Viņa ir ne tikai savas paaudzes, bet arī visu laiku viens no visskanīgākajiem un daudzpusīgākajiem mecosoprāniem. Viņa 25 gadus bija Latvijas Nacionālās operas soliste, bet 35 gadus docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī viņai ir piešķirti padomju laikam atbilstoši augsti tituli un prēmijas, taču ne jau tituli un prēmijas ir tas, kādēļ viņa tiek godināta ar šo balvu. Viņai bija izcili laba balss, taču mūsdienās viņas muzikālo sniegumu jau var klausīties vien no ierakstiem, pauda Silabriedis.
Balvai nominācijā “Gada debija” izvirzīta vijolniece Elīna Bukša, dziedātājs Daumants Kalniņš un čelliste Dace Zālīte. Kā norādīja žūrijas pārstāve un Latvijas Radio 3 “Klasikas” direktore Gunda Vaivode, mūziķu Latvijā ir daudz, bet personības ne tik daudz. Šajā nominācijā pretendenti bija vairāki, taču žūrija nominēja vien trīs.
“Lielās mūzikas balvai 2012” nominācijā “Gada jaundarbs” nominēta Ruta Paidere ar darbu “Tempera”, kura pirmatskaņojums notika 10.martā Lielajā ģildē “Sinfonietta Rīga” un diriģenta Normunda Šnē vadībā, nominēts arī Kristaps Pētersons par Otro Liepājas koncertu, veltījumu Visvaldim Ziediņam, kura pirmatskaņojums notika 21.septembrī Liepājas Latviešu biedrībā un atskaņošanā piedalījās čelliste Kristīne Blaumane, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala, kā arī izvirzīts Mārtiņš Viļums par darbu “Tvyjōraan”, kura pirmatskaņojums notika 3.novembrī Lielajā ģildē “Sinfonietta Rīga” un diriģenta Normunda Šnē vadībā.
Žūrijas pārstāvis, diriģents un komponists Andris Vecumnieks uzsvēra, ka jaundarbu piedāvājums aizvadītajā gadā ir bijis lielāks nekā citus gadus. Latvijas klausītājiem tika piedāvāti 30 jaundarbi, taču pagājušajā gadā tapuši arī tādi jaundarbi, kuri pirmatskaņojumus piedzīvojuši ārvalstīs, bet Latvijā izskanēs vien nākamajā sezonā. Žūrija šajā nominācijā izvirzījusi tos komponistus, kuru kompozīciju valodu var saprast ne tikai Latvijas skatītājs, bet arī ārzemēs.
Bez komponista lieliski uzrakstītā darba liela nozīme ir arī izpildītājiem, tādēļ uzmanība ir jāpievērš balvai izvirzīto komponistu darbu atskaņotājiem, jo viņus var uzskatīt arī par balvas līdzautoriem, minēja Vecumnieks.
Nominācijai “Gada koncerts” izvirzīts Ērika Ešenvalda autorkoncerts “Tāls ceļš”, kas notika 12.oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Valsts akadēmiskā kora “Latvija'' un diriģenta Māra Sirmā izpildījumā, balvai izvirzīts arī Elīnas Garančas un Karela Marka Šišona Jaungada gala koncerts, kas notika 28.decembrī Latvijas Nacionālajā operā un 30.decembrī Lielajā ģildē, kur līdztekus mecosoprānam Garančai un diriģentam Šišonam piedalījās arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Tāpat balvai izvirzīts “Kremerata Baltica” festivāla “Jubilejas serenāde” Rīgas koncerts, kas norisinājās 9.jūlijā Lielajā ģildē, kur pie diriģentu pults stājās Andris Poga.
Arī nominācijai “Gada uzvedums” izraudzīti trīs pretendenti. Balvai izvirzīts “Cantando y amando”, Andra Dzenīša operas “Dauka” koncertuzvedums un Gaetano Doniceti operas “Lucia di Lammermoor” iestudējums. Visi balvai nominētie uzvedumi pagājušā gadā bija skatāmi Latvijas Nacionālajā operā.
Balvai nominācijā “Par izcilu interpretāciju” nominēta soprāns Liene Kinča par titullomu Džakomo Pučīni operas “Toska” atjaunotajā izrādē Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava par Ludviga van Bēthovena Mesas do mažorā atskaņojumu 11.februārī Rīgas Svētā Jāņa baznīcā un vijolniece Baiba Skride par solo Johannesa Brāmsa vijolkoncertā 15.oktobrī Latvijas Nacionālajā operā.
Savukārt nominācijai “Par izcilu sniegumu” žūrija izvirzījusi soprānu Marinu Rebeku par solokoncertiem 15.janvārī Lielajā ģildē un 28.septembrī Latvijas Nacionālajā operā, kā arī par Lučijas lomu operā “Lucia di Lammermoor”. Balvai izvirzīta arī akordeoniste Ksenija Sidorova par solo Erki Svena Tīra opusa “Prophecy” atskaņojumā 31.maijā Lielajā ģildē un solokoncertu 23.novembrī Spīķeru koncertzālē, kā arī nominēts klarnetists Egīls Šēfers par solo Ārona Koplenda Klarnetes koncertā 13.janvārī Lielajā ģildē un Volfganga Amadeja Mocarta un Johannesa Brāmsa klarnetes kvintetos, kas izskanēja 16.februārī Mazajā ģildē.
Vecumnieks klāstīja, ka parasti mūziķus izvērtē pēc spilgtām parādēm, taču darbs ansamblī ir atbildīgāks un vērtīgāks, jo tas ir katra mūziķa ikdienas darbs. Balvai izvirzīti tie mūziķi, kas ikdienā ar orķestriem ir uz Latvijas koncertskatuvēm.
Balvai nominācijā “Par izcilu darbu ansamblī” izvirzīts klarnetists Guntis Kuzma, vijolnieks Sandis Šteinbergs un pianists Juris Žvikovs.
Arī portālā “Delfi” no 21.janvāra līdz 18.februārim norisināsies “Lielās mūzikas balvas 2012” publikas simpātijas balsojums. Publikas simpātijas balvu portāls “Delfi” pasniegs apbalvošanas ceremonijā.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) sacīja, ka tas ir liels gods un lepnums tikt izvirzītam “Lielās mūzikas balvai”, kas ir augstākais valsts novērtējums profesionālās mūzikas jomā. Balva ir apliecinājums mūsu mūziķu izcilajam sniegumam visas pasaules kontekstā.
“Šī balva apliecina, ka Latvijas mūziķi ir izcili, un tas dod skanējumu gan Latvijā, gan arī ārpus valsts robežām. Daudz runāts par to, kā parādīt izcilību visā pasaulē un lepoties ar to. Jāsaka liels paldies Raimondam Paulam, kurš iedibināja šīs balvas tradīciju, jo tagad mēs redzam, ka tā ir liela vērtība,” sacīja ministre.
“Lielās mūzikas balva” tiek pasniegta jau 20 gadu. Balvu pirms 20 gadiem iedibināja tā laika kultūras ministrs un komponists Raimonds Pauls, un pašlaik balva ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem notikumiem kultūras dzīvē.
Jau septīto gadu balvas rīkošana tiek uzticēta VSIA “Latvijas koncerti”. “Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis vēstīja, ka šī balva ir liels izaicinājums un katru gadu tas ir liels notikums. “Varu noliekt galvu to mūziķu priekšā, kas diendienā strādā Latvijā. Šī balva pienāktos visai Latvijas mūziķu saimei Latvijā. Šī balva ir nozīmīgs notikums, un pirmo reizi šogad notiks arī starptautiska konference,” klāstīja Ķirsis.
Šogad pirmo reizi balvas pasniegšanas ceremoniju papildinās Ziemeļvalstu klasiskās mūzikas producentu, festivālu un koncertzāļu vadītāju forums “Classical Nordic-Baltic 2013”, kas kopā pulcēs klasiskās mūzikas profesionāļus no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes. Foruma laikā notiks klasiskās mūzikas profesionāļu konference un jauno mūziķu “showcase”. Trīs dienu laikā tiks pārrunāti reģionālās sadarbības un citi klasiskās mūzikas nozarei aktuāli jautājumi.
Kopš pagājušā gada balvas pasniegšanas ceremoniju un svinīgo koncertu atbalsta SIA “PRIKE Latvija” kopā ar pasaulē labi pazīstamo konjaka zīmolu “Hennessy”. Nominācijas “Gada debija” laureātam tieši “Hennessy” zīmols piešķirs naudas balvu profesionālajai izaugsmei.
Savukārt saskaņā ar konkursa nolikumu katrs balvas laureāts saņem sudraba statueti un naudas balvu 1000 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas.
LETA “Lielās mūzikas balvas 2012” apbalvošanas ceremonija notiks 19.februārī Latvijas Nacionālajā operā. Ceremoniju tiešraidē pārraidīs Latvijas Televīzijas 1.kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika”. Pasākumu vadīs aktrise Dita Lūriņa un diriģents Ints Teterovskis, savukārt balvas pasniegšanas ceremonijas un svinīgā koncerta režisors, kā arī video materiālu autors šogad būs Roberts Rubīns, scenogrāfs – Didzis Jaunzems, tekstu autors – Orests Silabriedis.
Komentāri