Kaivēnietis Jānis Riža ir kaislīgs makšķernieks, visvairāk pie sirds ejot tieši zemledus makšķerēšana.
“Vasarā ezers ir aizaudzis, traucē ūdenszāles, bet ziemā ej, kur gribi, visur var tikt,” saka Jānis un atklāj, ka ar makšķerēšanu aizrāvies jau kopš bērnības.
“Tēvs bija makšķernieks, mednieks, un laikam jau no viņa tā kāre uz makšķerēšanu pielipa. Jau kopš puikas gadiem skraidīju pa ezeriem,” atminas makšķernieks un piebilst, ka viņa lielais loms vēl priekšā.
“Līdz šim nekas īpašs nav bijis. Reiz trāpījās līdaka virs pieciem kilogramiem,” atceras Jānis un stāsta, ka daudz ir braukāts ne tikai uz Latvijas ezeriem.
“Arī jūrā esmu ķēris, pat gadījies ar ledus gabalu aizpeldēt, gluži kā “Nāves ēnā”. Tiesa, helikopteru saukt nevajadzēja, ar ledusgabalu aizpeldēju līdz Bolderājai un nokāpu. Ir vēl pāris reizes gadījies ielūzt ledū un izpeldēties stindzinoši aukstā ūdenī. Taču tas nemazina kāri iet un makšķerēt,” saka Jānis un turpina: “Tas ir tāds trakums, kuru nevar izskaidrot. Zemledus makšķernieki uz ledus būs jau ar pirmo mazo ledus kārtiņu un sēdēs tik ilgi, kamēr vien pavasara saulīte neizkausēs ledu pavisam. Protams, katru gadu kāds makšķernieks noslīkst. Un cik nav jāglābj! Bet tas pārējos neattur. Kāpēc, nevar izskaidrot. Laikam jau vilinājums kaut ko noķert ir lielāks par bailēm ielūzt. Un katram jau liekas, ka ir gana liels meistars un ledus pārzinātājs. Tas ir azarts un vēlme kaut ko noķert. Domāju, ka par šo tēmu ar makšķerniekiem varētu runāt vēl un vēl, bet ir kaut kas spēcīgāks par mums.”
Jānis atzīst, ka zivis gluži kaimiņu runčiem neatdod. Paši mājās gatavojot un labprāt ēdot.
“Zivis ir veselīgs produkts, tik tā ķēpāšanās ar notīrīšanu. Lielākoties to daru pats, sievu neapgrūtinu. Ceptas zivis ir garšīgas, ja vēl zini, ka pats esi noķēris…” saka Jānis un neslēpj, ka ikvienam makšķerniekam svarīga ir arī laba makšķere, lai tiktu pie lielā loma.
“Labs aprīkojums ir ļoti dārgs, un daudz ko no tā nevaru atļauties. Iztieku, kā ir, un ir labi. Tagad cītīgi gaidu pirmo ledu un ceru, ka šoziem ezeri aizsals ātrāk nekā pērn. Pagājušajā ziemā vēl janvārī makšķerējām no laivām, jo nebija ledus. Līdakas ar spiningu ķēru. Bet mums, zemledus makšķerniekiem, tomēr to ledutiņu un sniedziņu gribas pēc iespējas ātrāk,” saka Jānis un neslēpj bažas par to, ka daudzi ezeri netiek pienācīgi apsaimniekoti , tie pamazām aizaug.
“Ir daudz labu un zivīm bagātu ezeru, taču ir arī tādi, kuri pamazām aizaug. Un ir ezeri, kuros zivju ir maz un resursi neatjaunojas,” saka Jānis un piebilst, ka viņa sapņu loms vēl tikai būs. “Gribētos vēl noķert vienu kārtīgu zuti,” atklāj kaislīgais makšķernieks.
Komentāri