Pēdējās dienās lauku ceļi pārvērtušies slidotavās. Lietus noskalo pretslīdei kaisīto granti, izkausē ledū iestrādātās rievas. Bet, lai kādi ceļi, tie, kam jābrauc, brauc.
Pēdējās dienas ir ļoti smagas,” saka piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Drusti”, kuras bāzes vieta ir Zosēnu pagastā, valdes priekšsēdētājs Ainārs Krieviņš, piebilstot, ka ir sazvanīts brīdī, kad pienvedēja mašīna stāv uz grāvja malas. “Cīnāmies, lai neieslīdētu pavisam. Ceļš tāds, ka nevar nostāvēt kājās, bet mašīna uz ceļa jānotur,” teic A.Krieviņš.
Ik dienu sabiedrības piena mašīnas nobrauc ap 500 kilometriem ne tikai pa tuvējiem pagastiem, arī Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas novadu ceļiem. “Patlaban visur ceļi ir vienādi, vai tie valsts vai pašvaldību. Katrs mēģina darīt, ko var, bet neesam sagatavoti tādiem ceļu apstākļiem. Pērkam un liekam uz riepām ķēdes. Nevaram atrunāties, pieļaut iespēju, ka ceļš slidens, tāpēc uz kādu saimniecību pēc piena neaizbrauksim. Govis jāslauc katru dienu, un arī piens jāsavāc,” stāsta A.Krieviņš.
To, ka pēdējās divās dienās lauku ceļi ir neizbraucami, uzsver arī “CATA” Pārvadājumu daļas vadītājs Nikolajs Slotins. “Autobusi nevar izbraukt visu maršrutu, braucam, cik tālu varam. Šoferi novērtē, vai braukt tālāk. Tā autobuss aizbrauca līdz Ģikšiem, bet tālāk uz Skujeni nebrauca. Uzņēmuma uzstādījums nav, ka jābrauc par katru cenu. Nedrīkstam riskēt. Šoferis atbild par pasažieriem,” saka N.Slotins. Viņš atzīst, ka tā arī ir, kā dažs rāda sociālajos tīklos – lauku ceļi ir slidotava. “CATA” šoferu profesionalitāte ļāvusi izvairīties no negadījumiem. N.Slotins pastāsta, ka viskritiskākā situācija bijusi uz kāda ceļa Mālpils pusē, kad autobuss sāka slīdēt grāvī. Tika gaidīti ceļa uzturētāji, kuri atbrauca un brauktuvi nokaisīja.
“Ceļinieki un pašvaldības dara, ko var, bet gan rievošana, gan kaisīšana palīdz tikai īsam laikam, jo lietus noskalo kaisīto un izkausē rievas uz brauktuves,” atgādina N.Slotins, piebilstot, ka teritorijās no Vidzemes šosejas uz Madonas pusi vienmēr jārēķinās, ka ceļi nebūs tādi, kādi tie ir ap Cēsīm. Ja ziemā Cēsīs līst, tad Piebalgas pusē ir ledus.
“Pasažieri zvana, interesējas, vai autobuss būs. Protams, gadās, ka kāds pieturā autobusu nesagaida. Visu laiku interesējamies, kādi ir ceļi,” uzsver N.Slotins.
Arī pastniekiem, kuri piegādā presi un sūtījumus uz lauku viensētām, tikt līdz katrai pastkastītei bija izaicinājums. “Vakar vairs ceļi nebija tik spodrs spogulis, bet otrdien ātrāk par 20, maksimums 30 kilometriem stundā nevarēja pabraukt. Mežos gan vēl ir slidens. Pirmdien arī šoseja bija slidena, jo lija sasalstošs lietus,” stāsta pastniece Iveta Beļkova, kura piegādā presi un sūtījumus Liepas pagastā. Viņa uzsver, ka pārbaudījums bijis arī, izkāpjot no mašīnas, stabili nostāties uz kājām un tikt līdz pastkastītei, tad atpakaļ.
“Visi avīzes, sūtījumus un apsveikumus saņēma,” ar gandarījumu saka Iveta un atklāj, ka viņai ir vairāk nekā 20 gadu šofera pieredze. Savulaik braukusi arī ar smagajām mašīnām. “Manas mašīnas riepām ir radzes. Tiesa, uz ledus tāpat slīd. Bet, prātīgi braucot, nav jau tik traki. Parasti vien pavasaros mēdz būt tik slidens, ne jau janvārī,” saka pastniece.
Zaubes un Nītaures pamatskolu direktore Vita Krūmiņa pastāsta, ka vakarrīt visi Zaubes skolas audzēkņi uz skolu tikuši, bet uz Nītaures skolu vienu zēnu skolas autobuss neatveda. “Autobusa šoferis piezvanīja, no Skujenes bija atvedis bērnus, bet uz “Niedrām”neriskēsja braukt,” pastāsta V.Krūmiņa un piebilst, ka, piemēram, uz Kliģeni caur mežu ir tīrs ledus. Viņa arī atzīst, ka laiks pamazām kļūst vēsāks, tad jau arī braukšanas apstākļi uzlabosies.
Savukārt Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa stāsta, ka visi skolēni, kuri uz skolu brauc ar autobusu, pirmajā mācību dienā pēc brīvlaika ir stundās.
Komentāri