Pirmās Adventes laikā, lai pēc grūta darba posma kopā priecātos, sanāca ap 50 Amatas novada zemnieki.
Šāds gada noslēguma pasākums novada lauksaimniekiem notiek pirmo reizi. Pašvaldības lauku konsultante Aija Ringa pastāstīja, ka ideja radusies, domājot par atslodzi no smagā un grūtā darba, ko lauksaimnieki veic ik dienu.
Ieklausoties vietējo pašdarbnieku lasītajās dzejas rindās, noskatoties teātra izrāžu fragmentus un jūtot līdzi tautas un līnijdeju dejotājiem, zemnieki varēja ļauties priekam par pašu ļaužu veikumu.
A. Ringa piekrīt, ka gads bijis grūts, jo gan mazās, gan vidējās, gan dažas novada lielās zemnieku saimniecības sāpīgi izjutušas cenu kāpumu graudaugiem, līdz ar to arī lopbarībai, tāpat elektrībai, degvielai, pakalpojumiem un pārtikai.
Tomēr, cik lauku konsultantei zināms, šogad neviens neesot izšķīries par zemnieku saimniecības likvidēšanu: „Tie, kuri turpina strādāt, cenšas kaut nedaudz palielināt savas saimniecības, lopu skaitu.” Bet grūti pateikt, cik aktīvi lauksaimnieki piesakās Eiropas Savienības atbalstam un izmanto sniegtās iespējas, jo ne visi pēc padoma vēršas pie konsultantes.
Lauksaimnieki, kuri bija ieradušies uz pasākumu, atzina, ka ir svarīgi vismaz dažreiz sanākt kopā, pārrunāt saimniekošanas priekus un bēdas ar citiem zemniekiem, atpūsties.
Drabešu pagasta zemnieku saimniecībā „Kalna Dārzi” Vita un Aivars Jurševski nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un ir izveidojuši augļu dārzu. Augļkopību Jurševski uzsākuši pirms pieciem gadiem, tā ka viss vēl ir attīstības sākumā. „Esam arī dzesētavu iekārtojuši, viss ir sakārtots, tikai gaidām ražu!” secina V.Jurševska. Tomēr pagaidām koki ražu vēl nav devuši. Šogad bijušas cerības uz āboliem, taču ziemā bija ļoti silts, sekoja aukstums, kociņi apsala un augļu nebija.
Vita un Aivars Jurševski atzīst, ka, lai gan bioloģiskā saimniekošana prasa daudz darba un jāievēro dažādi ierobežojumi, tomēr: „sabiedrība beidzot sāk saprast, kas ir un kas nav bioloģisks produkts un kādas ir to labās īpašības. Ceram, ka kāds to novērtēs un ka izvēle strādāt bioloģiski būs bijusi pareizā”.
Gaļas lopu audzētāji Amatas pagasta „Ziediņos” vērtē, ka gads bijis grūts, tomēr saimniece Valija Grīnberga uzskata, ka galvenais ir strādāt. Zemnieku saimniecība ir maza, saimnieces dēls Kārlis Grīnbergs vērtē, ka ar lauksaimniecību izdodas eksistēt, taču ne būtiski nopelnīt. K.Grīnbergs ir skeptisks pret kredītu ņemšanu, tad lauksaimnieks kļūst atkarīgs no bankas. Arī projekti ES atbalsta gūšanai nav gatavoti, taču ļoti nozīmīgas ir saņemtās subsīdijas un platībmaksājumi. Saimnieki ir apņēmības pilni turpināt strādāt, jo ģimenē aug arī vairāki V.Grīnbergas mazbērni, kuru dēļ vērts uzturēt saimniecību, lai nodrošinātu ar pašu ražotiem produktiem.
Amatas pagastā saimniecība ir arī V.Grīnbergas otram dēlam Valteram Grīnbergam. Viņš skaidro, ka saimniecība „Vecaparnieki” atrodas vietā, kur zemi ir grūti apstrādāt, tādēļ pagaidām V. Grīnbergs nodarbojas ar mežsaimniecību, uzsākta arī augļkoku audzēšana. Taču V. Grīnbergs vērtējoši nosaka, ka tas ir pagaidām.
„Attīstīties varam, tomēr, ja nebūtu Eiropas maksājumu, tad tas nebūtu iespējams tik strauji,” vērtē piena lopkopības saimniecības „Vecdāvas” saimniece Iveta Rutka. Zemnieku saimniecībā ir 13 slaucamās govis.
I.Rutka uzskata: ”Piena cenas vēl aizvien neatbilst mūsu iecerēm un vēlmēm. Degviela kļuva dārgāka, tas ietekmēja arī pārtikas un citu produktu, pakalpojumu cenas. Solīt jau sola, ka piena cenas palielinās, taču noteikumus diktē pārstrādes uzņēmumi, lai gan piena trūkst.”
Arī zemnieku saimniecības „Jaunmājas” saimniece Vineta Avena spriež, ka šis gads nav bijis no vieglākajiem. Saimniecībā ir 11 govis. V.Avena uzskata, ka piena cenas nav pietiekamas. Tas arī ietekmē iespējas pastāvēt un attīstīties.
Sandra Miezīte, kurai Drabešu pagastā ir zemnieku saimniecība „Vidus Ruki”, pastāstīja, ka agrāk turētas vairākas govis. Tagad saimniecībā ir tikai viena gotiņa, arī tā tikai savam priekam. S.Miezīte arī vērtē, ka pašlaik, visticamāk, neatsāks nopietni nodarboties ar lauksaimniecību, jo iespējams strādāt algotu darbu.
Arī Ilzes un Roberta Reinsonu ģimene piemājas saimniecību „Lejas Peles” negrasās paplašināt. Būtiskākais viņiem ir nodrošināt ģimeni, kurā aug trīs bērni, ar svaigiem produktiem – pašaudzētiem dārzeņiem un pienu. Tādēļ saimniecībā ir viena gotiņa pašpatēriņam, kā arī tiek kopts piemājas dārzs.
Lauksaimnieki atzina, ka ļoti būtisks ir ES atbalsts – platībmaksājumi un subsīdijas, kas ļauj kaut nedaudz attīstīties.
Komentāri