Vidzemes reģiona lauku attīstības speciālisti un lauksaimnieki ceturtdien Priekuļos piedalījās seminārā – informatīvajā dienā.
Seminārā, ko organizēja Vidzemes Lauku attīstības birojs, lauku attīstības speciālistiem bija iespējams noklausīties Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Roberta Ķīļa stāstījumu par ilgtspējīgās Latvijas attīstības stratēģiju “Latvija 2030”.
R. Ķīlis atzina, ka pētījuma dati liecina – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neplāno savu dzīvi ilgāk kā pusotru gadu uz priekšu, trūkst arī izpratnes par ilgtspējīgo dzīvesveidu, par to, kā prātīgi izmantojami esošie resursi. R. Ķīlis neslēpa, ka nākotnē Latvijai draud vairākas problēmas un jau tagad jāsper pirmie soļi to risināšanā. Aizvien aktuālāka kļūs sabiedrības novecošanās, turklāt aptaujātie cilvēki norādījuši, ka viņu bērni, visticamāk, nākotnē nedzīvos Latvijā. Būtiska problēma ir arī tā, ka par spīti vienām no garākajām darba stundām Eiropā, Latvijā ir samērā zems darba ražīgums. Pētnieks turklāt uzsvēra – Latvijā ir liels atjaunojamo energoresursu īpatsvars, taču daudzas iespējas netiek izmantotas, piemēram, koģenerācijas staciju veidošana.
Dzirdētais raisīja lauksaimnieku un lauku attīstības speciālistu pārdomas. Inešu pagasta lauku attīstības speciāliste Inese Navra atzīst – ja nezinām, kas notiks rīt, kā gan iespējams domāt par nākotni vairāku desmitu gadu perspektīvā.
Vecpiebalgas lauku attīstības speciāliste Benita Zvejniece vērtē, ka vīzijas ir skaistas: „Gribas ticēt, ka laukos saimniekošana turpināsies, bet vērtēju pēc tā, kas notiek patlaban, šķiet, teju, teju viss var izputēt un lauki palikt tukši. Cilvēkam, kurš vēlas strādāt laukos, tas nav iespējams. Piena, gaļas iepirkumu cenas zemas – ko tad viņam iesākt? Daudzi nonāk bezcerīgā situācijā. Stratēģijā izteiktā vīzija paredz, ka 2030. gadā būsim zaļa valsts, ka būs mazās un vidējās saimniecības un laukos attīstīsies uzņēmējdarbība. Man šķiet, ka pašlaik uzņēmēji tam netic. ” Benita Zvejniece uzsver, ka arī jaunatne dodas prom no laukiem un nevēlas atgriezties, jo neredz, ko laukos iesākt.
I. Navra sarunā ar “Druvu” neslēpa, ka ik pārdienās pie speciālistes ierodas mazo zemnieku saimniecību īpašnieki, iesniedzot dokumentus, lai pretendētu uz atbalsta maksājumu gaļas audzētajiem – lopu kaušanas prēmijām. Tas liecina par mazo lauksaimnieku pakāpenisku atteikšanos no saimniekošanas. I. Navra atzina – ir ļoti grūti noskatīties uz lauksaimnieku problēmām, un skumjākais, ka lauku attīstības speciālists atnākušajam raudošajam lauciniekam diemžēl var palīdzēt vien ar padomu.
Speciālistes atzīst, gribētu ticēt prognozēm, ka pēc diviem gadiem ekonomiskā krīze valstī beigsies un sāksies uzplaukums. Taču pagaidām ir lielas bažas par ekonomisko situāciju, finansiālajām problēmām un arī pašvaldību apvienošanās procesa ietekmi.
Vidzemes lauku attīstības biroja Cēsu filiāles speciāliste Dace Kalniņa skaidroja, ka izvēle – piedāvāt lauku attīstības speciālistiem noklausīties R. Ķīļa stāstījumu – bijusi pamatota. Viņa uzsver, ka sabiedrībai ir būtiski iepazīties ar stratēģiju, secinājumiem un ierosinājumiem, jo tēma skar visus Latvijas iedzīvotājus un visas nozares. D. Kalniņa piekrīt, ka ikdienā par nākotni cilvēki patiešām neaizdomājas, tomēr nepieciešams plānot nākotnes norises un aktivitātes.
Seminārā lauku attīstības speciālistus Lauku atbalsta dienesta atbildīgie darbinieki informēja arī par aktualitātēm projektu sagatavošanā un
iesniegšanā.
Komentāri