Cik mūsu rajons ir skaists! Par to vēlreiz pārliecinājās konkursa “Sakoptākais pagasts” rajona vērtēšanas komisija, kas trijās dienās pabija visos pagastos un Līgatnes pilsētā. Konkursa komisijas priekšsēdētāja bija Priekuļu pašvaldības priekšsēdētāja Māra Juzupa, vietniece – Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, piedalījās pašvaldību vadītāji – Guntars Pīpkalējs (Līgatne), Inese Meņģele (Nītaure), Imants Kalniņš (Straupe), Voldemārs Cīrulis (Vecpiebalga), kā arī rajona padomes teritorijas plānošanas un attīstības daļas vadītāja Ieva Kalniņa. Komisijai pašvaldību vadītāji vai darbinieki nelielā ekskursijā parādīja to, kas mainījies gada laikā, kā iekārtotas skolas, kā sakopti ceļi, remontētas kultūras iestādes, pagastmājas, kā attīstās uzņēmējdarbība, kā par apkārtni rūpējas saimnieki. Katrā pagastā tika apmeklēta arī skaista sēta, kāda īpaša vieta.
Komisija nevērtēja stingri, punktus nelika, bet krāja iespaidus, lai par redzēto stāstītu kolēģiem, analizētu. Vidzemes konkursā pārstāvēt rajonu pieteicās Vecpiebalga, un pēc iepazīšanās ar pagastu komisija bija vienisprātis – te ne tikai tiek gādāts, lai būtu sakopta vide, arī uzņēmējdarbība attīstās, aizvien aktīvāka ik gadu kļūst kultūras dzīve, intensīvi izmanto laukus. “Vecpiebalga būs spēcīgs konkurents citiem Vidzemes pagastiem,” pārliecināta M.Juzupa. Viņa arī piebilda, ka būtu žēl, ja šo skaisto pagastu neredzētu novada vērtēšanas komisija.
“Pēdējos gados Vecpiebalgas infrastruktūrā ieguldītas lielas investīcijas. Notikušas būtiskas pārmaiņas, kopš pirms pieciem gadiem pagasts piedalījās Vidzemes konkursā. Toreiz daudz kā nemaz nebija. Kaut vai viesu māju. Šajos gados nostiprinājušās zemnieku saimniecības, atrast nenopļautu pļaviņu Vecpiebalgā grūti. Daudzi uzņēmēji paplašinājuši ražotnes,” stāsta V.Cīrulis un piebilst, ka katru gadu ir kas jauns, ko rādīt. Gatavojoties Piebalgas novada svētkiem, aizvien lepnāki kļūst pagasta ļaudis gan par savu Vecpiebalgu, gan varēšanu. I.Kalniņa pērn vērtēja pagastus Zemgalē. Viņa ir pārliecināta, ka Vecpiebalga pārstāvēs rajonu godam.
Izbraukājot visus pagastus, katram komisijas loceklim radās savi iespaidi par konkrētām vietām, pašvaldību paveikto attīstībā, prasmi piesaistīt investīcijas. “Vēlreiz pārliecinājos, cik būtiska nozīme attīstībā ir ceļiem,” uzsvēra I.Kalniņa un piebilda, ka cilvēki ne tikai vēlas dzīvot sakoptā vidē, bet tai jābūt arī pieejamai. Ar katru gadu prasības arī pieaug. “Katrā pagastā varēja redzēt, kāds tajā ir saimnieks. Varbūt kāds vairāk strādā šodienai un neredz kopējo ainu. Lai piesaistītu cilvēkus pagastam, viņiem jāredz, ka te kaut kas notiek, ka tiek gādāts, lai varētu attīstīties uzņēmējdarbība, ir sakārtota infrastruktūra. Cilvēks jau nevērtē tikai kādu mazu stūrīti, bet visu pagastu kopumā,” domās dalījās I.Kalniņa.
Uzņemot komisiju, pašu kolēģus, pašvaldību vadītāji bija gana satraukti. “Pagastā katru dienu kaut kas notiek. Jārāda tas pats jaunākais,” “Druvai” atzina Stalbes pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš. Viņš pārliecinoši stāstīja, ka pašvaldība pilda visas tai uzticētās funkcijas. Ja arī turpmāk no valsts saņemtu ap 80 tūkstošus latu dotāciju, varētu dzīvot un attīstīties. “Protams, gribam, lai viss notiek straujāk. Drīzumā darbu sāks jaunas ražotnes,” ar lepnumu stāstīja pašvaldības vadītājs, vien piebilstot, ka ar rudeni, cik varēs, rosinās pagasta ļaudis aktīvāk iesaistīties amatiermākslā.
Arī Veselavas pašvaldības vadītājs Egils Gruzde neslēpa, ka izrādīt pagastu ir patīkams pienākums. “Tiem, kuri to labi pazīst, jārāda kas nebijis, bet tie, kuri tikai cauri braukuši, grib gūt priekšstatu,” tā maršruta izvēli pamatoja E.Gruzde. Viņš komisiju aizveda arī uz arheoloģiskajiem izrakumiem. “Garām, protams, braukts, bet kā tāpat vien piestāsi,” par iespēju apskatīt šo vietu sacīja V.Cīrulis.
Braucienā pagastu nomainīja pagasts, mainījās ainavas un ik vietā priecēja tas, kas paveikts. “Kolēģa darbu vērtēt vieglāk, mēs zinām, kas pašvaldībai ir, ko tā drīkst un spēj izdarīt. Protams, arī pagasti ir ļoti dažādi, un tikpat dažādas to problēmas,” domās dalījās E. Eglīte.
Kolēģiem atmiņā palicis I. Meņģeles stāstītais par to, kā tapusi estrāde: “Mežu īpašnieki iedeva baļķus, gaterī par paldies sazāģēja, vīri brīvā laikā uztaisīja. Pašvaldība nopirka naglas.” Tas ir spilgts apliecinājums gan sadarbībai, gan visu kopīgai vēlmei, lai pagasts attīstās. “Pašvaldība attīstās, ja labi veicas uzņēmējam, bet uzņēmējs ražotni iekārtos pašvaldībā, kurā ir attīstīta infrastruktūra, sakārtota vide. Viss atkarīgs no cilvēkiem, kuri strādā. Mērķtiecīgi kopā var vairāk paveikt,” uzsvēra E. Eglīte. Komisijas locekļi dalījās domām, vai pašvaldībai jāapļauj privātīpašniekam piederoša teritorija centrā, ja viņš par to neliekas ne zinis. Pirmām kārtām tā ir īpašnieka attieksme arī pret pagastu, kurā atrodas viņa īpašums. Nesakopts, pamests tas rada negatīvu iespaidu pat par vietu, kurā var atrast daudz skaista. “Mēs appļaujam un piestādām rēķinu,” tā M.Juzupa. Bet kur gan laukos šodien nevar sarunāt pļāvēju? Ja vēlas, protams. Ja nevēlas, pašvaldībai tomēr jāgādā, lai, pagastam cauri braucot, cilvēks nejūtas kā pamestā, aizaugušā pasaules malā. Par laimi rajonā tādu vietu, vismaz tuvu centram, nav pat ko uz vienas rokas pirkstiem skaitīt.
Katras pašvaldības mērķtiecīgu darbību un kapacitāti raksturo spēja un prasme piesaistīt investīcijas. Daudzās pašvaldībās par Eiropas naudu, ar pašu un valsts līdzfinansējumu gan renovētas skolas, kultūras iestādes, gan sakārtotas mazās izgāztuves un ūdenssaimniecība. “Daudz kas atkarīgs no tā, cik lielu līdzfinansējumu var atļauties pašvaldība un vai ir savējie, kuri projektu izstrādā un uzrauga,” pieredzē dalījās G.Pīpkalējs. Jau pirms sešiem gadiem Līgatnes pagasta padomes speciālisti sāka apgūt projektu rakstīšanas un vadīšanas pieredzi. Tagad var lepoties, ka pašu spēkiem īstenots ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts.
Vai katrā pagastā komisijas locekļi apskatīja pagastmāju. Gan kā tā iekārtota, gan kādi darbiniekiem apstākļi. Vaives pašvaldības vadītāja Valda Zaļaiskalna ar lepnumu rādīja nesen izremontētās telpas un kādreiz auksto, nemājīgo foajē, kur tagad var notikt nelieli pasākumi. Arī Raiskuma pagasta padomes telpas kļuvušas mūsdienīgas, bet Raunas pašvaldība pēdējos gados īpašu uzmanību velta apkārtnes sakārtošanai, arī pagastmājas.
“Pašvaldības telpas ir pagasta prestižs. Mani ļoti interesē, kā citos pagastos tās iekārtotas,” uzsvēra I.Meņģele un piebilda, ka galvenais, lai, kārtojot lietas, iedzīvotāji allaž justos gaidīti.
Katrā pagastā komisijai bija iespēja paciemoties kādā lauku sētā, uzņēmumā, viesu mājā vai zemnieku saimniecībā. Tādā, kurā, kā atzīst paši saimnieki, nav nekā īpaša, bet ciemiņi vienmēr ierauga ko sirdij un acij tuvu. “Tās ir vietas, kur cilvēki ielikuši sirdi. To nevar nejust,” atklāja V.Cīrulis un piebilda, ka tajā vislabāk arī redzams saimnieka ķēriens. “Liepkalnu dzirnavu” saimnieks var stāstīt, gan kā sauc katru augu plašajā pagalmā, gan kā ugunskuram vieta meklēta, gan kā viršiem nepatīk augt Līgatnes upes stāvajā krastā, bet blakus Liepas muižai “Ozoliņos” saimniece katru puķīti apmīļojusi, tai īsto vietu atradusi, un Raunas pagasta “Bēniņos” dzimtas vēsture un šodiena mudina palūkoties nākotnē… “Braucām pa mežu, domāju, ka apmaldīsimies, un nokļuvām pasaku pilī,” tā kādas lauku sētas apmeklējumu raksturoja I.Meņģele un piebilda, ka katrā pagastā aizvien vairāk ir sētu, kuru saimnieki ne tikai nopļauj zāli, bet arī padomā par ziedošām puķēm, harmoniju apkārtnē.
“Tās trīs dienas bija ļoti bagātas. Ne tikai redzēju daudzas skaistas vietas, bet arī uzzināju, kā ikdienā strādā kolēģi. Salīdzināju. Mani ieinteresēja autobusu paviljoni Līvos un Priekuļos, jo arī Straupē par tādu nepieciešamību domājam,” par gūto pieredzi stāstīja I.Kalniņš, bet I. Kalniņa pārliecinoši atzina: “Varu droši teikt, ka Cēsu rajons ir tikpat bagāts, sakopts un skaists kā bagātā un lepnā Zemgale. Mums ir, ar ko lepoties. Cilvēki domā par nākotni. Aizvien vairāk jaunu cilvēku atver ražotnes, ceļ mājas laukos. Viņi grib tur dzīvot un strādāt. Tas liecina, ka lauki attīstās. Cik strauji tas notiks, rādīs laiks.”
Komentāri