Latvijas svētkos atdzimst Spāres muiža

Valsts svētku laikā ar pirmo publisko pasākumu – pārgājienu, zemessargu sagatavotu maltīti, dziesmām, lāpu gājienu un kopīgu filmas “Dvēseļu putenis” skatīšanos – kādreizējā Spāres muiža, vēlāk skola, iegūst jaunu sākotni.

Pēdējās desmitgadēs bijušās Spāres muižas galvenajā ēkā darbojās skola, bet blakus ēkās pakalpojumus sniedza biedrība “Cerību spārni”. Tur kopš 2021. gada ir grupu māja, dienas centrs, darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un rehabilitācijas māja. Tagad viss komplekss ir biedrības pārziņā. Svētku pasākumā, uzrunājot kuplā skaitā sanākušos, biedrības vadītāja Eva Viļķina sacīja: “Nākotne nav iespējama bez vēstures. Esam apņēmušies izpētīt šīs vietas vēsturi un nodot to nākamajām paaudzēm. Te ir bagātīga vēsture, sākusies jau 16. gadsimtā. Un šodien mēs sākam rakstīt jaunu lappusi.” E.Viļķina norādīja, ka Spāres vēsturi izzina novadniece Mārīte Rukmane, kura ar prieku izrādīs gan ēkas, gan apkaimi.

Bijušajā skolas ēkā jau iekārtotas telpas, kurās lasāma un skatāma informācija par Spāres muižas un skolas vēsturi, viena no telpām veltīta dzejniekam Aleksandram Čakam un Rakst­nieku parkam. Biedrība te, Spārē, vēlas attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, dodot iespēju strādāt cilvēkiem ar invaliditāti. Jau svētku laikā darbojās kafejnīca, bija iespējams iegādāties sociālā uzņēmuma “Visi Var” produkciju. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova pauda gandarījumu par ieraudzīto: “Šodien esam liecinieki jaunai atdzimšanai.” Novērtējot paveikto, viņa rosināja katram apdomāt, ko varam darīt Latvijas labā. Mācītājs Uldis Priede sacīja stiprinājuma vārdus un vienoja lūgšanā.

Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte pauda prieku par sanākušajiem un sacīja: “Prieks, ka cilvēki redz – ir cilvēki, kas Spārē dzīvo ikdienā, un prieks, ka šodien viesojas arī tie, kuri nekad te nav bijuši.” Visvairāk pasākuma apmeklētāju pievienojās Aigara Skrastiņa vadītājam piecu kilometru garajam pārgājienam pa meža takām, kas vietumis bija ļoti ērti staigājamas, bet citviet prasīja zināmu izveicību un arī šķēršļu – kritušu koku un ūdenstilpju – pārvarēšanu. Te jau ir izveidotas vairākas pastaigu takas, arī tāda, kam ir Latvijas kontūra.

Atgriežoties no pārgājiena, dalībnieki varēja mieloties ar putru un siltu tēju, ko bija sarūpējuši Zemessardzes 27. kājnieku bataljona zemessargi no Cēsīm. Tas ļāva atjaunot spēkus, lai varētu sadziedāties ar Amatas kultūras nama vīru kori “Cēsis”. Iestājoties krēslai, visi devās lāpu gājienā uz Pirmā pasaules karā kritušo piemiņas vietu, pēc tam cienājās ar svētku torti. Dienas noslēgumā bijušajā sporta zālē, kas tagad pārveidota par aktu zāli, demonstrēja filmu “Dvēseļu putenis”. Pirms filmas skanēja “Dvēseļu puteņa”  mūzikas autores, komponistes, Amerikas latvietes Lolitas Ritmanes video sveiciens, piešķirot vakaram vēl sirsnīgāku noskaņu.

Eva Viļķina izteica cerību, ka pasākums kļūs par jaunu tradīciju, kas vienos kopīgā svētku svinēšanā, kā arī Spāre kļūs par vietu, kur gribas atgriezties: “Es ticu, ka kopā mēs varam padarīt bijušo Spāres muižu par vietu, kas vieno, iedvesmo un ir atvērta ikvienam.”