Lai gan importa dārzeņi, kas nāk galvenokārt no Polijas, Latvijas preci no veikalu plauktiem neizspiedīs, tomēr cenas konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem, gāzes cenas un citām izmaksām, aģentūrai LETA atzina Raunas zemnieku saimniecības “Kliģeni” vadītājs Aleksandrs Raubiško.
Viņš norādīja, ka pirmā vietējo gurķu raža tiek ievākta martā, savukārt tomāti – aprīlī, tāpēc pircēji var justies maldināti, lielveikalu plauktos neredzot Latvijas dārzeņus plašā sortimentā.
“Tas nav tāpēc, ka Polijas vai Ukrainas dārzeņi ir lētāki, bet gan tādēļ, ka pagaidām Latvijas siltumnīcās nav sācies ražas laiks,” sacīja uzņēmējs.
Savukārt, prognozējot Latvijas dārzeņu cenu jaunajā sezonā, viņš atzina, ka liela loma būs laika apstākļiem.
“Lai raža augtu labāk, ir nepieciešams ne tikai siltums, bet arī saules gaisma, tāpēc Latvijas dārzeņu ienākšana veikalu tīklos varētu notikt ne pārāk strauji. Saglabājoties šādiem laika apstākļiem, vietējo dārzeņu cena sezonas sākumā būs augstāka, taču tā izlīdzināsies, palielinoties saulainu un siltu dienu skaitam,” sacīja saimniecības vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka izskanējušos viedokļus par to, ka lielveikalu ķēdes atteiksies pieņemt pašmāju dārzeņus, uzskata par pārpratumu, jo tiešā komunikācijā ar lielveikaliem šādi signāli neesot saņemti. “Savu produkciju izplatām caur kooperatīvu “Baltijas dārzeņi”, tā ir vienīgā iespēja, kā konkurēt Latvijas tirgū. Lai kāda būtu politiskā situācija, Latvijas produkts tirgū ir pieprasīts. Tas ir nedaudz dārgāks, bet pircējs zina, par ko maksā. Lai panāktu šo kvalitāti, protams, ka mūsu izmaksas ir augstākas. “Kliģenu” produkcija pēc novākšanas jau nākamajā dienā ir veikalu plauktos, savukārt fasēšana ir roku darbs, īpašu uzmanību pievēršot kvalitātei,” norādīja Raubiško.
“Kliģeni” dibināti 1992.gadā, specializējas tomātu, gurķu, ziedu audzēšanā, izplatot produkciju ar zīmolu “Dārznieks”. Saimniecība nodarbina 36 darbiniekus. “Kliģēni” stikla siltumnīcas aizņem 4,4 hektārus, kur izaudzētas vidēji 400 tonnas gurķu un 720 tonnas tomātu.
Saimniecības apgrozījums 2013.gadā bija 1,83 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,64 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa – 88 670 eiro salīdzinājumā ar 28 858 eiro zaudējumiem pirms gada.
Pagājušā gada finanšu datus saimniecība vēl nav publiskojusi.
LETA
