Pārejas uz eiro laikā netiks pazaudēts neviens lats, rakstā Latvijas Bankas mājaslapā uzsver centrālās bankas komunikācijas speciālists Jānis Silakalns.
Viņš atzīst, ka cilvēku bažas par gaidāmo pāreju uz eiro ir saprotamas. “Īpaši vecākā paaudze ir saskārusies ar naudas reformām kara un padomju laikā, pēc kurām dzīves līmenis ne tikai neuzlabojās vai nemainījās, bet pat pasliktinājās. Cilvēki no rīta pamodās desmit reižu nabagāki, bez uzkrājumiem un ar nekam nederīgu naudu, par kuru veikalā nevarēja gandrīz neko nopirkt.”
Tomēr tagad, kad plānota pāreja no lata uz eiro, viss būšot citādi, un pēc būtības tā nemaz nebūšot naudas reforma.
“Nekur nepazudīs uzkrājumi, savukārt algas un pensijas, lai arī mainīsies naudaszīmes, paliks ar iepriekšējo pirktspēju. Ikdienas līmenī viena valūta (lats) vienkārši tiks aizstāta ar citu, vēl drošāku (eiro),” apgalvo Silakalns.
Pagājušajā gadsimtā Latvijas teritorijā ir cirkulējušas daudzas valūtas, sākot ar cariskās Krievijas naudu līdz pat atjaunotās Latvijas latam. “Okupācijas varas ir izmantojušas naudu, lai izlaupītu Latviju, un tāpēc nav nekāds brīnums, ka cilvēki ir piesardzīgi pret svešu naudu,” skaidro centrālās bankas pārstāvis.
Viņš atgādina par vēsturnieka Gata Krūmiņa pētījumiem, kas publicēti grāmatā “Latvijas Bankai XC”. Vēsturnieks raksta, ka pēc padomju karaspēka ienākšanas 1940.gada 17.jūnijā lata kurss attiecībā pret padomju rubli tika noteikts 1:1, kas neatbilda šo valūtu pirktspēju attiecībai. Latvijā preču nominālās cenas bija būtiski zemākas nekā PSRS, un, nosakot abu valūtu vienlīdzīgumu, jaunais režīms deva iespēju valsts darbiniekiem un militārpersonām daudz un lēti iepirkties. Veikalu plaukti tika “izslaucīti”, preces izvestas uz Austrumiem, un Latvijas iedzīvotāji iepazina deficītu un rindas pie veikaliem.
Savukārt pēc kara Latvija kopā ar pārējo PSRS piedzīvoja trīs naudas reformas, un viena no tām smagi skāra iedzīvotājus.
1947.gada nogalē īstenotā naudas reforma, kuras mērķis bija atjaunot naudas segumu un normālas funkcijas, notika uz iedzīvotāju rēķina, tādējādi būtībā bija konfiscējoša reforma. Iedzīvotāji kopumā zaudēja 15,9 miljonus rubļu, kas bija 18% no Latvijas privātpersonu noguldītās summas.
PSRS laikā piedzīvotas vēl divas naudas reformas – 1961.gadā mainīja vecos rubļus pret jauniem pēc kursa 10:1, iedzīvotāji tiešus zaudējumus necieta, tomēr vienlaikus ar naudas maiņu notika rubļa devalvācija. PSRS norieta laikā – 1991.gada janvārī – padomju valdība pēkšņi paziņoja, ka vecā tipa 50 un 100 rubļu banknotes vairs nebūs derīgas, un ierobežoja piekļuvi noguldījumiem bankās. Tā padomju amatpersonas mēģināja cīnīties ar to, ka naudas bija sadrukāts par daudz. Šī naudas reforma nedeva nekādus pozitīvus rezultātus, tikai vairoja iedzīvotāju neuzticību PSRS valūtai un pasteidzināja Latvijas ceļu uz savas naudas ieviešanu.
Pēc tam sekoja neatkarīgās Latvijas naudas reformas: vispirms PSRS rublis tika nomainīts ar Latvijas rubli, kam sekoja lata atjaunošana. Ņemot vērā PSRS rubļa hiperinflāciju, līdz ar to iedzīvotāju iekrātie rubļi dramatiski zaudēja vērtību, cilvēkiem arī šīs naudas maiņas iegūlušās atmiņā kā zaudējumus nesošas.
“Pārlūkojot šo pieredzi, kļūst skaidrs vismaz viens no svarīgiem iemesliem, kāpēc Latvijā stabila, uzticama valūta tiek uzskatīta teju par būtisku valstiskās identitātes elementu. Tāpēc arī saprotams, kāpēc cilvēki ar aizdomām vērtē iecerēto Latvijas pievienošanos eirozonai un lata nomaiņu ar eiro. Un šādā brīdī ir ļoti būtiski atbildēt uz pavisam vienkāršu jautājumu – vai šoreiz viss būs citādi un cilvēkus neapkrāps? Atbilde ir jā, un to pierāda ne tikai tas, ka neatrodamies kādas okupācijas varas pakļautībā, bet arī līdzšinējā eiro ieviešanas pieredze citās valstīs,” uzsver Latvijas Bankas komunikācijas speciālists.
Viņš skaidro, ka cilvēki jaunajās eirozonas valstīs ar nostaļģiju atceras savu naudu un saka, ka nedaudz kāpušas cenas, taču neviens nav sūdzējies, ka būtu pazaudējis iekrājumus, neviens nav sajuties aplaupīts.
Tāpat nepamatotas esot bažas, ka cenas veikalos mainīs pēc viena kursa, bet atalgojumu konvertēs pēc cita.
“Kurss būs vienots (1 eiro ir 0,702804 lati, 1 lats ir 1,42 eiro), to izmantos cenu, algu, pensiju, uzkrājumu pārrēķināšanai, turklāt bankas to pusgadu darīs pēc vienota maiņas kursa, nevis kā tagad valūtas maiņas punktos, kad eiro pirkšanas un pārdošanas cena atšķiras. Tas nodrošinās to, ka uz valūtas konvertāciju pārejas posmā neviens neiedzīvosies,” apgalvo Silakalns. “Visi lati, kas cilvēkiem ir mājās vai bankā, tiks apmainīti. Neviens lats netiks pazaudēts, ja vien to grāmatā vai matracī nebūs piemirsis pats īpašnieks. Kaut gan arī tas būs labojams – Latvijas Bankā latus pret eiro varēs apmainīt neierobežoti ilgu laiku,” raksta centrālās bankas pārstāvis.
Kā ziņots, Latvija vēlas eirozonai pievienoties no 2014.gada.
NOZARE.LV
Komentāri