Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas teritorijā, kas veido jauno Cēsu novadu, 2019.gadā ar latvāņiem bija invadēti 1559,98 hektāri.
Par invazīvo augu sugu, izņemot ūdensaugus, izplatības pieļaušanu, tostarp audzēšanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu, vairošanās pieļaušanu un pārvietošanu, izņemot pārvietošanu saistībā ar to izskaušanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no desmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai — no sešdesmit līdz sešsimt naudas soda vienībām.
Gan kontrolēs, gan atbalstīs
Bijušajos septiņos novados katrā bija sava pieredze, kā ierobežot latvāņu izplatību. To pašvaldības intensīvi darīja savos īpašumos, kā arī mudināja un stingri kontrolēja, vai to dara arī iedzīvotāji savos īpašumos. “Visa uzskaite par latvāņu invadētām platībām ir tikai par Cēsīm un Vaives pagastu, jo iedzīvotāji, kuri veica latvāņu ierobežošanu, varēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Tos varēja saņemt, ja Valsts augu aizsardzības dienests invadētās platības bija uzmērījis. Informācija par šīm zemēm ir dienesta sistēmā,” stāsta pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone un piebilst, ka tikai pēc pieciem gadiem, ja latvāņu vairs nav, tiek uzskatīts, ka zeme ir atbrīvota no invazīvā auga.
Ja īpašnieki par savu zemju atttīrīšanu no latvāņiem negādāja, tad to darīja konkursa kārtībā pašvaldības izraudzīts uzņēmējs un platības īpašniekam tika piestādīts rēķins. Dažos bijušajos novados par bezdarbību latvāņu ierobežošanā iedzīvotāji tika arī administratīvi sodīti.
“Šogad katrai apvienības pārvaldei budžetā ir nauda savu teritoriju kopšanai. Pārvaldes ir arī atbildīgas, lai ar latvāņiem cīnītos privātīpašumu saimnieki,” skaidro I.Ādamsone, bet pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts atgādina, ka katrā pagastā ir pašvaldības policijas inspektors, kurš kopā ar vietvaras pārstāvi apsekos teritorijas. Ja nekas nebūs darīts, tiks noformēts administratīvais akts un administratīvā komisija lems par Saistošo noteikumu pārkāpumu.
I.Ādamsone pastāsta, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti savos īpašumos iznīcināt latvāņus. Daudzi jau zvana uz pārvaldēm, gan prasot padomu, gan stāstot, kā paši cīnās ar latvāņiem un ka kaimiņi neko nedara.
“Lai mudinātu iedzīvotājus ierobežot latvāņu tālāku izplatību, šogad tiks izstrādāti pašvaldības Saistošie noteikumi par grantu piešķiršanu tiem, kuri cīnās ar šiem augiem. Vairs nebūs nodokļu atvieglojumu, bet grants. Tāda prakse Latvijā jau ir. Domes deputāti atzinuši, ka iespēja saņemt naudu motivēs vairāk darīt. Pirmajā gadā varēs saņemt noteiktu naudas summa par hektāru, nākamajos mazāk, un tā kādus piecus gadus. Līdz šim Vaives un Cēsu novadā nodokļu atvieglojumus varēja saņemt tikai lauksaimniecības zemju īpašnieki. Jaunajos noteikumos tiek domāts, lai grantu saņemtu arī mežu īpašnieki. Mežā latvāņus var apkarot, tikai mehāniski iznīcinot,” pastāsta I.Ādamsone.
Darba pietiks gadiem
SIA “MB Grimons” latvāņu apkarošanā ir 17 gadu pieredze.
“Šos augus aizvien neesmu izpratis. Braucu, skatījos uz vienu lauku, kur bija latvāņu audze, tās tur vairs nav, saaugusi kūla, bet apkārt laukos, kur agrāk nebija, tagad pa kādam parādās. Līgatnes Ratniekos latvāņu vairs nav, tagad tie parādās citās vietās, arī mežos. Kādreiz vējš sēklas aiznesis, cik gadu tās saglabā dīgtspēju, informācija ir dažāda. Pāris gadu neaug, tad sēklas pamostas,” stāsta uzņēmuma vadītājs Mikus Bērziņš un uzsver, ka ar vienas reizes miglošanu sezonā nepietiek, jo visi augi uzreiz neizaug. Vēl septembrī kāds var izaugt, pastiepjas kaut piecus centimetrus, jau izveido ziedkopu. Tāpēc miglotās platības rudenī vēlreiz tiek apsekotas.”
SIA “MB Grimons” strādā visā Latvijā. M.Bērziņš vērtē, ka nopietni ar latvāņiem cīnās vien dažos novados: Siguldā, Ķekavā un bijušajos Cēsu un Amatas novados. Uzņēmumam šosezon ir līgums par latvāņu apkarošanu Cēsu un Vaives teritorijā un Amatas apvienības pagastos.
“Vaives pagastā latvāņus tagad medījam. Te izdarīts liels darbs, audžu vairs nav. Nedrīkst ļaut, ka kāds latvānis izsēj sēklas,” saka M.Bērziņš un Vaives pagasta Mežmaļos rāda laukus, kuros pirms dažiem gadiem bija latvāņu audzes. “Jāpļauj vismaz četras reizes gadā un līdz pat piecus gadus pēc kārtas. Jautājumu, kā no latvāņiem atbrīvot lauksaimniecības zemi, nav, tā jāapstrādā – jāar, jāsēj, jāgana,” stāsta uzņēmējs un atzīst, ka ne viens vien baidās no herbicīdiem. Kāda kundze skaidri noprasījusi, vai pie mājas iznīcinās arī visus ogulājus.
“Strādājot ar herbicīdiem, izmantojam selektīvas iedarbības preparātus, ir stingri jāievēro lietošanas noteikumi. Vējš nedrīkst būt stiprāks par četriem metriem sekundē, ja vairāk, nav rezultāta, preparātu aizpūš. Vērojam vēja virzienu, kad kurā vietā var miglot, sekojam meteoziņām. Kad 25 grādu karstums, arī nedrīkst miglot, kad lietus līst, arī ne. Jāmēģina pielāgot darba laiku, brīvdienas mums ir lietainās, vējainās un karstās dienas,” stāsta M.Bērziņš un atgādina, ka selektīvās iedarbības herbicīds iedarbojas tikai uz latvāņiem. Uzņēmums savulaik miglojis arī latvāņus bērzu jaunaudzē, koci-ņiem nav nodarīts nekāds kaitējums.
Ar herbicīdiem strādā pieredzējuši strādnieki Jānis Pekuts un Gatis Siliņš. Kad tiek migloti vientuļie latvāņi, izmanto mazākas jaudas miglotāju, lai vielu precīzi varētu uzpūst augam.
M.Bērziņš atzīst, ka darba Latvijā pietiks vēl daudziem gadiem. Viņš ir pārliecināts, ka pašvaldības savos īpašumos tiks galā ar latvāņiem, taču privātīpašniekiem jārēķinās, ka jāvelta vairāki gadi un arī izdevumi nav mazi. Šogad latvāņu miglošana izmaksā ap 250 eiro par hektāru, hektāram nepieciešams ap 200 litriem herbicīda.
“Iedzīvotāju interese, kā tikt galā ar latvāņiem katru gadu palielinās. Kā to darīt, informācijas ir daudz, arī metodes dažādas,” pastāsta uzņēmējs un uzsver, ka ar latvāņiem maza jēga karot vienam, ja kaimiņš savā īpašumā neko nedara. Tā bijis Zaubē, kur pašvaldība savus 1,2 hektārus zemes centās atbrīvot no latvāņiem, bet blakus 30 hektāros turpināja augt latvāņu džungļi. Kad īpašumu iegādājās uzņēmīgs zemnieks, viņš to sakopa. Jārēķinās, ka cīņā ar šo invazīvo augu būs jāiegulda vismaz tūkstoš eiro uz hektāru.
“Ja laukus apstrādājot, ganot, var ierobežot, pat iznīcināt latvāņus, tad mežos un upju krastos, kur nedrīkst miglot, vienīgais ir nogriezt ziedkopas vai izdurt augus. Amatas krastos strādājam vairākus gadus, izgriežam ziedkopas,” pieredzē dalās M.Bērziņš.
Lai iespējami vairāk uzzinātu par latvāņiem, uzņēmējs izveidojis izmēģinājumu lauku. Vienā daļā invazīvo augu trīsreiz sezonā pļauj, otrā tas apklāts ar plēvi, trešajā – latvāņiem tiek nogrieztas ziedkopas, bet ceturtajā tos miglo ar herbicīdu. Šī ir otrā izmēģinājumu vasara. Eksperiments tiek filmēts, un uzņēmējs internetā dalās novērojumos un pieredzē. M.Bērziņš pastāsta, ka vietās, kur nedrīkst miglot, latvāni var apmānīt, ļaujot tam izveidot ziedkopu, un, kad tā vēl zaļa, nogriezt. Augs domā, ka sēklas izsējis un vairs neaug, ziedkopa ātri sapūst.
“Ar latvāņiem jācīnās visiem vienlaikus. Nav nozīmes kaut ko darīt ķeksīša pēc, latvāņi turpinās augt un izplatīties,” atgādina uzņēmējs Mikus Bērziņš.
Komentāri