Vairākus “Druvas” lasītājus satrauc nesen izskanējušais ekonomistu viedoklis, ka jāizskata iespējama lata devalvācija. Vai iespējams, ka stiprais lats kļūs vājāks, to “Druva” skaidroja Latvijas Valsts Bankā. Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis:
“Droši vien dažam vēl labā atmiņā devalvācijas baumu “viltus trauksme” februārī. It sevišķi gadījumā, ja cilvēks tai pakļāvās un dabūja samaksāt, mainīdams latus uz kādu citu valūtu un pēc tam, kad spieda maksājumu vajadzība, maksāja pa otram lāgam, atkal pārvērsdams to latos. Jau toreiz žigli, skaidri un skaļi darījām zināmu Latvijas Bankas pozīciju: pret lata vērtības samazināšanu tā ir akmenscieta, kā arī to, ka lata devalvācija Latvijas ekonomikai, kas jau ceturto gadu sirgst ar ilgstoši augstu inflāciju, nav zāles, bet inde. Nekas no Latvijas Bankas sacītā pastarpēm nav mainījies un nemainās.
Šoreiz nepamatotas runas par iespējamu lata devalvāciju radījuši reitingu aģentūras Standart&Poors darbinieku apšaubāmi izteikumi, nevis musinošas īsziņas mobilajos tālruņos – tik vien tās starpības. Šīs reitingu aģentūras prestižs finanšu tirgos kopš augusta cietis, kad tie saskārās ar iespējamiem lieliem zaudējumiem ASV mazāk drošu
nekustamo īpašumu finansēšanā un sekojušu globālu nervozitāti naudas tirgos. Tādēļ viņnedēļ tika nomainīta šīs aģentūras vadība, kas ar šādām runām, iespējams, sasteigti mēģina rādīt stingrāka vērtētāja stāju un spodrināt aģentūras mundieri. Sak, jauna slota tīri slauka. Bet neiznāk ne tā, ne šitā – tik vien, kā tas kļūst par ziņu Latvijā, liekot dažam labam lata lietotājam kādu brīdi norūpēties. Neiznāk tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvijas gadījumā nav nekādu jaunumu, kas
lata stabilitātes apšaubīšanu jelkādi attaisnotu.
Nobeigumā varbūt lieku reizi, bet atgādināšu, kāpēc devalvācija Latvijas ekonomikai nekādi nelīdzētu, piemēram, bremzēt cenu kāpumu vai saglabāt eksporta konkurētspēju. Gluži otrādi: tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju; tā samazinātu iekrājumu vērtību; liktu dārgāk maksāt par izejvielu un citu importu; tā sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro; un pats galvenais – šāds solis sagrautu 15 gadus veidotu uzticību latam, kas svarīga gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem.”
Komentāri