Vispārējos latviešu XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkos viskuplāk pārstāvētais lauku rajons būs mūsējais – 56 kolektīvi ar 1600 dalībniekiem. Svētku gājienā Rīgas ielās cēsnieki nepaliks nepamanīti – 29 deju kolektīvi ar 629 dejotājiem, 23 koru 879 dziedātāji, desmit koklētājas, 15 folkloras ansambļu dalībnieces un 20 lietišķās mākslas meistari. Šajos svētkos mazāk dziedātāju un dejotāju, koklētāju un folkloras kopu dalībnieku būs kaimiņiem – Valmieras un Madonas rajonam, kuros allaž bijis vairāk amatiermākslas kolektīvu nekā mūsu rajonā.
”Svētdien ir skate koriem, ar lielu pārliecību domāju, ka visi kolektīvi tiks uz svētkiem. Visi, kuri gatavojušies, ieguldījuši lielu darbu un pelnījuši būt svētku dalībnieku vidū,” saka valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa un uzsver, ka mums tik daudz koru un deju kolektīvu ir tāpēc, ka par tiem rūpi tur pašvaldības, kuras nodrošina dalībniekus gan ar tautastērpiem, gan rod iespēju, lai kolektīvi varētu koncertēt, apmeklēt kopmēģinājumus.
Ilgi gaidītie Dziesmu un Deju svētki šovasar solās būs iespaidīgi un krāšņi. Tie sāksies ar gājienu un atklāšanas koncertu 6.jūlijā. Atklāšanas koncertā no mūsu rajona piedalīsies senioru, vīru un sievu, kā arī skolēnu un jauniešu kori – 408 dziedātāji. Atklāšanas koncertā uzaicināti dziedāt četri koristi – divas sievas, divi vīri – no katra kora. Visi rajona kori savus kvartetus pieteikuši, izņemot Līgatnes pagasta kori. Šiem dziedātājiem būs papildu slodze, mēģinājumi Mežaparkā pirms svētkiem. Protams, gājienā vēlas piedalīties katrs. Taču koriem svētku norises sākas tikai 9.jūlijā, tāpēc pēc gājiena uz divām dienām nāksies braukt mājās. Dejotāji gan, kā atbrauc uz gājienu, tā paliek.
Jau gatavojoties svētkiem, daudz runāts par to, cik tie izmaksās dalībniekiem, pašvaldībām, valstij. Kā pastāsta Ilze Kalniņa, valsts katram dalībniekam sedz īres maksu skolā – Ls 1,50, arī trīs latus piešķir ēdināšanai.
”To, ka ar trim latiem dienā ir par maz, saprot katrs. Rajona padome katram dalībniekam piemaksā tikpat, ” stāsta Ilze Kalniņa un piebilst, ka no rajona padomes budžeta ēdināšanas izdevumiem atvēlēti 29 295 lati.
Vislielākie izdevumi pašvaldībām būs par transportu. Atliek vien cerēt, ka jūlijā pēkšņi sakarā ar Dziesmu svētkiem un siena laiku degvielas cenas necelsies. No Jaunpiebalgas, Straupes, Līgatnes, Vecpiebalgas, Priekuļiem, protams, arī Cēsīm uz svētkiem brauc vairāki kolektīvi, un transporta izmaksas ir ļoti lielas. Rajona padome nolēma, ka katra pašvaldība pati pilnībā finansēs transportu vienam kolektīvam, bet pārējie saņems atbalstu no rajona padomes: katrs deju kolektīvs tūkstoš latu, koris – 700. Cēsu dome vien transporta izdevumiem no rajona padomes saņems 12 600 latu, bet 9786 latus ēdināšanai. ”Cēsis svētkos pārstāv 11 kolektīvi, kuri ir saistīti ar Cēsu kultūras namu, un desmit, tai skaitā skolēnu kori, kuri darbojas vai nu patstāvīgi, vai kādas iestādes paspārnē,” atgādina Ilze Kalniņa. No rajona padomes budžeta transporta nodrošināšanai rajona svētku
dalībniekiem
piešķirti
Ls 35 694.
Svētki, protams, saistās arī ar citiem izdevumiem. Mūsu rajona kolektīvi dzīvos trīs skolās, katrā strādās administrācija, būs mediķis, policists. Viņu algošanai paredzēti Ls 4322. Ne bez naudas varēs noformēt gājienu. Iepriekšējos svētkos mūsu rajona dalībnieki daudzu tūkstošu vidū vienmēr bijuši pamanāmi.
”Dziesmu svētki – tā ir Latvijas cilvēku kopības sajūta, kurā vieno dziesma un deja. Tie ir mūsu tautas lepnums un katra dziedātāja vai dejotāja ceļa mērķis,” uzsver rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilst, ka rajona padome vienmēr atbalstījusi amatiermākslu, tautas kultūras saglabāšanas pasākumus. ”No rajona padomes budžeta Dziesmu svētku dalībniekiem, lai viņi tiktu uz Rīgu un svētkos justos labi, esam atvēlējuši 85 tūkstošus latu,” stāsta Andris Neimanis un atgādina, ka arī katras pašvaldības ieguldījums nav mazs.
Dažādām kultūras norisēm un procesu nodrošināšanai rajona padome atvēlējusi 32 tūkstošus latu. Koru un deju kolektīvu kopmēģinājumiem, kurus vadīja svētku virsvadītāji, visām skatēm vajag telpas, par kurām maksā rajona padome. Kopmēģinājumi un skates lielākoties notiek Cēsu kultūras centrā, bet bijušas arī Priekuļu kultūras namā un Cēsu 2.pamatskolā. Skatēs un kopmēģinājumos jāīrē skaņu aparatūra, jāizgatavo diplomi, jāsagādā balvas – tas viss maksā. Dziesmu svētku skatēs žūrijas locekļiem nav jāmaksā honorāri, bet pārējās skatēs profesionāļiem pienākas honorāri. Rajona padome algo koru un deju kolektīvu virsvadītājus.
”Ceļš uz Dziesmu un Deju svētkiem – tas ir process. Katru sezonu tiek nopietni strādāts, kopā mēģināts. Var tikai apbrīnot amatiermākslas kolektīvu dalībniekus, viņi brīvo laiku velta tautas kultūras saglabāšanai un attīstībai,” atzīst Ilze Kalniņa.
Rajona padomes finansiālu atbalstu ik gadu saņem rajona un plašāka mēroga pasākumu, svētku rīkotāji, piemēram, ikgadējo Piebalgas novada svētku organizatori. ”Šos Dziesmu svētkus sagaidām neziņā par nākotni. Kā tiks nodrošināta amatiermākslas nepārtrauktība, kā rīkotas skates, kopmēģinājumi, semināri kultūras darbiniekiem pēc novadu izveidošanas? Kas to finansēs?” domās dalījās Ilze Kalniņa un piebilda, ka līdz šim neviens atbildi nav devis.
Komentāri