Kopš 2006.gada Latvijā visu cauru gadu tiek realizēta zivju resursu aizsardzības akcija “Dzīvais ūdens”, taču rudenī, kad sākas lašveidīgo zivju nārstošanas laiks, Latvijas ūdenstilpēm inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību, stāstīja biedrības “Latvijas Makšķernieku asociācija” valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs.
Arī šoruden gan “Latvijas Makšķernieku asociācija” mobilā grupa, gan Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (VVD JIŪP) inspektori sadarbībā ar dažādām sabiedriskajām organizācijām lašveidīgo zivju nārstošanas laikā koncentrēsies vairāk uz šīm lietām.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir mainījusies, jo šogad akcijas laikā novēroti “mazie tīkli”. Ja agrāk maluzvejnieki nodarbojās ar duršanu un elektrozveju, kas arī tagad tiek praktizēts, tad tagad tomēr vairāk tiek likti mazāki tīkli, informēja Birkovs.
No 2000.gada līdz 2005.gadam zivju aizsardzībai tika rīkota akcija “Lašiem būt!”, kuru laikā pastiprināta uzmanība tika pievērsta lašveidīgo zivīm, bet kopš 2006.gada, kad tiek rīkota akcija “Dzīvais ūdens”, tā notiek visu gadu, un uzmanība tiek pievērsta visām zivīm. Noslēdzoties akcijai “Lašiem būt!”, oficiālie dati par piecu gadu laikā paveikto pierādīja, ka, pateicoties gan dabai ar augstajiem ūdens līmeņiem rudeņos, gan arī inspektoru darbam, sargājot zivis, lašu mazuļu skaits palielinājās no trim līdz desmit reizēm, apliecina veiktā monitoringa oficiālie dati, skaidroja “Latvijas Makšķernieku asociācija” valdes priekšsēdētājs.
Birkovs vērsa uzmanību uz to, ka finansējuma samazinājuma dēļ viena gada laikā inspektoru skaits VVD JIŪP no 45 samazināts uz 31, kas ir stipri par maz, lai pilnvērtīgi nodarbotos ar maluzvejniecības apkarošanu.
Kā liecina “Latvijas Makšķernieku asociācijas” gada pārskats par 2009.gadu, pērn gandrīz uz pusi palielinājās izņemto nelikumīgo zvejas rīku skaits iekšējos ūdeņos, ko daļēji var izskaidrot ar ekonomisko situāciju valstī.
Zivju resursu aizsardzības akcijas “Dzīvais ūdens 2009” laikā tika veikti vairāk nekā 16 000 reidu, apsekojot 14 011 ūdenstilpnes. Pagājušajā gadā VVD JIŪP inspektori noformējuši 1632 administratīvo pārkāpumu protokolus, Valsts Vides dienestu pilnvaroto personu noformēto administratīvo protokolu skaits bijis 223, bet policijas noformēto administratīvo protokolu skaits bijis 203.
Uzliktais naudas sods par nelikumīgu ūdens bioloģisko resursu ieguvi pagājušajā gadā bija 117 226 lati, bet noteiktā zaudējumu atlīdzība par nelikumīgi iegūtām zivīm un vēžiem bija 43214 latu apmērā. Pērn tika izņemti 16 387 nelikumīgi zivju un vēžu ieguves rīki.
Kā liecina Latvijas Vides aizsardzības fonda pieejamā informācija, biedrībai “Latvijas Makšķernieku asociācija” akcijai “Dzīvais ūdens 2010” piešķirti 13 000 latu.
LETA
Komentāri