Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Lašveidīgo makšķerēšana pieprasīta

Jānis Gabrāns
00:00
24.01.2022
22
Lideris Ar Zivi 1

Sākusies jau trešā sezona, kad Gaujā un tās pietekā Braslā no 1.janvāra līdz 30.aprīlim iespējama lašveidīgo zivju makšķerēšana, iegādājoties dienas licenci kādā no sešiem upes posmiem.

Licencēto makšķerēšanu organizē biedrība “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”. Tās vadītājs Ainārs Šteins norāda, ka sezona sākusies, bet to zināmā veidā ietekmē ziemīgie laika apstākļi: “Šobrīd Gauja aizsalusi posmā no Braslas ietekas uz leju, tāpēc makšķerniekiem pieejamas tikai zonas uz augšu no aizsalušā posma. Interese par makšķerēšanu ir, licences pērk, un zivis – noķer, bet pagaidām tas nav tādā apjomā kā pērn, kad Gauja gada sākumā nebija aizsalusi.”

Biedrības vadītājs stāsta, ka mainījušies arī noteikumi, jaunās prasības makšķerniekiem uzliek pienākumu iesniegt atskaites par to, cik noķerts, kas bijis lomā, kas paturēts, kas atlaists. Ja tas netiek izdarīts uzreiz pēc makšķerēšanas, biedrība sūta atgādinājumu, ja netiek reaģēts arī uz to, informācija jānodod Valsts vides dienestam (VVD), kas uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu.

“Ņemot vērā, ka gandrīz visas licences tiek pārdotas internetā, uzskaite un saziņa    ir vienkāršāka, tāpēc atgādinām makšķerniekiem, ka prasības vajadzētu ievērot,” uzsver A. Šteins. “Atskaites jau nav vajadzīgas tikai tāpēc, ka to prasa noteikumi. Jo godprātīgāk aizpildīsim un iesniegsim ziņas, norādot noķertās un paturētās zivis, arī to, ja loms nav bijis, jo objektīvāka būs statistika par zivju resursiem ūdenstilpē. Šie dati ir svarīgi pētniekiem, kuri analizē zivju krājumus upē. Jāsaprot, ka, mēģinot apkrāpt tos, kuri prasa datus, makšķernieki var apkrāpt tikai paši sevi. Godprātīgi nenorādot noķertos lomus, var veidoties nepareizs priekšstats par zivju resursiem, un rezultātā var tikt pieņemts lēmums aizliegt makšķerēt, ja reiz zivju upē tik maz.”

Atbilstoši lašveidīgo zivju licencētās makšķerēšanas Noliku­mam par licenču realizāciju iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti zivju krājumu pavairošanai (tai skaitā nārsta vietu atjaunošanai un nārsta vietu kvalitātes uzlabošanai), vides un zivju aizsardzības un licencētās makšķerēšanas organizēšanas un kontroles nodrošināšanai, makšķerēšanas tūrisma infrastruktūras attīstībai.

A. Šteins stāsta, ka šogad turpināsies darbs pie Sikšņu krāču tīrīšanas, jo viens no biedrības mēr­ķiem ir panākt, lai upē notiek dabīgais lašveidīgo zivju nārsts, bet, lai to veicinātu, jārada iespēja lašveidīgajām zivīm tikt augstāk pa upi. Iespēju robežās tiks veikta zivju resursu mākslīga pavairošana, ko pērn nevarēja, jo Kārļu un Braslas zivj­audzētavās nebija pieejami laš­veidīgo zivju mazuļi jeb smolti.

“Pērn sadarbībā ar “BIOR” veicām pilotprojektu Lorupes izpētei, gūstot plašu informāciju. Tas ļauj saprast veicamo darbu apjomu, kas jau ieplānoti šajā gadā. Šogad līdzīgu projektu vēlamies veikt Amatas upē, bet atšķirība tāda, ka Lorupē tie bija tikai pieci kilometri, Amatā- 84 kilometri. Taču tas būtu ļoti vērtīgs projekts, jo ļautu izveidot ilgtermiņa programmu.

Lielas cerības liekam uz Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprināto projektu, kurā paredzēts Gaujas nacionālā parka teritorijā veikt 15 pietekupju tīrīšanu, arī mēs aktīvi piedalīsimies. Turpināsim arī savu mazo upju tīrīšanas programmu. Neizdarī­tais darbs ir Strīķupes tīrīšana. Upe ir ļoti pateicīga taimiņu nārstam, taču lielākā daļa nārsta vietu aizaugušas. Un tas vēl nav viss, darāmā daudz, cik vien būs iespējams, darīsim,” stāsta A. Šteins.

No oktobra līdz aprīļa beigām liela uzmanība tiek pievērsta zivju resursu aizsardzībai. Līdz gadu mijai tiek sargāts nārsts, gada pirmajos mēnešos uzmanīts, kā notiek licencētās makšķerēšanas prasību ievērošana. A. Šteins saka, ka situācija pie upēm uzlabojas. Kopā ar citiem dienestiem veikts daudz reidu,    tikai vienreiz nācies konstatēt, ka darbojušies malu zvejnieki, par to liecināja svaigi ikri upes krastā.

“Salīdzinot ar kādu laiku iepriekš, malu zvejnieku aktivitāte manāmi mazinājusies,” norāda A. Šteins. “To konstatējusi arī Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darbinieki arī regulāri veic reidus. Visā sezonā izņemti vien daži tīkli, bet agrāk katrā reidā izņēma vairāk par desmit tīkliem. Tā tiešām ir laba ziņa, jo zivis mazajās upēs var iznārstot, lai pēc gadiem atkal atgrieztos savā upē.”

Atskatoties uz iepriekšējā gada licencētās makšķerēšanas periodu, statistika vēsta, ka Gaujā un Braslā noķertas 897 lašveidīgās mērķa zivis – 753 taimiņi un 144 laši. Salīdzinot ar 2020. gada sezonu, kopējais noķerto zivju īpatsvars palielinājies par vairāk nekā 60 procentiem. Salīdzinot ar 2020. gada sezonu, secināms, ka noķerto zivju skaits palielinājies proporcionāli makšķernieku skaita pieaugumam, vērtē A.Šteins.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi