-Pavisam drīz atbrauca no pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes, savāca lapsas atliekas, dezinficēja apkārtni. Jau pirmdien mums zvanīja, ka lapsa bijusi slima un mums jāpotējas pret trakumsērgu. Tagad visai ģimenei jābrauc pie ārsta. Veterinārais dienests sašpricēja suņus, govi,- stāstīja R.Mežciema.
Taču ar to nedienas nav beigušās. Lapsas turpina apciemot Jurģu ielas 20. nama pagalmu.
-Trešdien meitai ar mazdēlu bija jāglābjas no lapsas, kas pagalmā nāca virsū tieši cilvēkiem. Dzīvnieks turpināja staigāt ap māju, meita to pa istabas logu pat nofilmēja,- stāsta R.Mežciema. –Zvanīju municipālai policijai, bet man atbildēja, ka neko nevar izdarīt. Nezinu, kur lai meklēju palīdzību. Runāju ar pazīstamu mednieku. Viņš sacīja, ka te ir pilsētas teritorija un medīt nedrīkst.
Lapsu apciemojumi Jurģu ielā nav nekas jauns. Jurģu iela ir neliela ieliņa, kas vairāk atgādina lauku ceļu, tajā ir tikai dažas mājas. Apkārt plaši krūmāji, koki, pļavas. Bet pēdējo trīs gadu laikā lapsu skaits ievērojami palielinājies. Tās regulāri aiznes mājputnus – vistas, cāļus. Savulaik rudastes nokodušas visas zosis, pēc tam saimnieki ierīkojuši aploku, kas apjozts ar metāla pinuma žogu. Taču tas mednieces nav traucējis. Lapsas zem žoga izrok alu un tiek pie gardas maltītes.
-Kad mums aiznesa 16 zosis, lūdzām palīgā municipālo policiju, bet palīdzību nesaņēmām. Cīnījāmies paši. Likām alās ar dīzeļdegvielu piesūcinātas lupatas, paļāvāmies, ka lapsas aizbaidīs suņi. Taču tagad, kad atrada traku lapsu, nevaram būt droši ne dienu. Ja krūmājos bija viena slima lapsa, tad droši vien inficētas varētu būt arī citas,- ne pa jokam satraukusies mājas saimniece. Un šī nav māja, kurā dzīvniekus necieš. Ziemā stirnām tiek izlikts siens, vasarā, sausajā laikā, novietotas tvertnes ar ūdeni, bet tagad, kad lapsas apdraud veselību, dzīve līdzās meža zvēriem kļūst bīstama.
Arī tuvākās apkaimes iedzīvotāji stāstīja, ka viņus nereti apciemo lapsas. Valentīna Laškova no Jurģu ielas 1 pastāstīja, ka itin bieži tiekot aiznestas vistas, pīlēni. Pēdējās nedēļās gan lapsas dienas laikā neesot manītas, bet pirms mēneša viena pat pastaigājusies pa pagalma vidu. Vispār dzīvnieku šeit netrūkstot. Sētā nākot gan stirniņas, gan zaķis savu reizi redzēts. Bet tagad, kad kaimiņu mājā trakumsērga, cilvēki apjukuši.
Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece, rajona epizootoloģe Indra Tomiņa vērtēja, ka lapsu apciemojumi mājās, kurās tur mājputnus, nav nekas neparasts.
-Lapsa ir dabas sastāvdaļa, un tai ir sava vieta. Saprotams, ka dzīvnieks nāk tur, kur ir barības bāze. Laukos saimnieki parasti paši meklē, kā nosargāt mājputnus no lapsām. Noteikti profilaktiski jāvakcinē suņi un kaķi, tā ir labākā aizsardzība pret šo bīstamo slimību, – skaidroja I.Tomiņa.
Taču lauku teritorijās lapsu skaits tiek ierobežots medījot. Pilsētā tas nav iespējams. Valsts meža dienesta Cēsu virsmežniecības medību inženieris Jānis Ročāns paskaidroja, ka pilsētas teritorijā medības aizliegtas ar likumu.
– Pilsētās kārtību nodrošina pilsētas pašvaldība, tāda ir pasaules prakse, un to nosaka likums. Tās atbildībā ir arī ieklīdušie meža dzīvnieki. Piemēram, Rīgā ir speciālas brigādes, kas ķer klaiņojošus kaķus, suņus un arī meža dzīvniekus. Pēdējos ar speciālām miega kapsulām iemidzina, nogādā ārpus Rīgas teritorijas mežā un palaiž brīvā dabā,- sacīja J.Ročāns.
Arī I.Tomiņa skaidro, ka meža dzīvnieki, kas apmetušies uz dzīvi pilsētās, nav jāiznīcina, tikai jāpārvieto.
-Kāds gan cilvēkam varētu būt pamats iznīcināt veselu dzīvnieku? Acīmredzot pašvaldībai jāiegādājas speciāli slazdi, kuros lapsas noķer dzīvas, un tad palaiž vaļā,- pauda I.Tomiņa.
Cēsu pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Valdis Suhanovs “Druvai” pastāstīja, ka viņiem gadījums Jurģu ielā ir zināms, bet pagaidām neesot iespēju cīnīties ar lapsām.
“Mums nav nepieciešamā aprīkojuma. Esam interesējušies, kurš dienests varētu palīdzēt šo jautājumu risināt, bet pagaidām pozitīvas atbildes nav. Mums ir noslēgts līgums ar domes komunālo nodaļu par klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu pilsētā, un tas notiek kopā ar veterinārārstu, kurš vienmēr piedalās šajos reidos. Taču lapsu ķeršanu vai iznīcināšanu pašlaik nevaram nodrošināt, jo medības pilsētas teritorijā nav atļautas, bet cita aprīkojuma, kā tikt ar tām galā, mums nav,” teica V. Suhanovs.
Komentāri