Gaujas NP informācijas speciāliste
Kad iesākas ziema? Vai ar pirmo salu, sniegu un ledus spoguli pār ūdeņiem, vai tad, kad dabā iestājas šķietams stingums un garo nakšu tumsa liekas nepārvarama? Mūsdienu kalendārā atzīmētais astronomiskais ziemas sākums sakrīt ar sentēvu kalendāru, pēc kura 22.decembrī iesākas Ziemas mēnesis.
Par fenoloģiskās ziemas sākumu uzskata sniega segas izveidošanos un miera periodu dabā. Pētnieki uzskata, ka senatnē ziemas sākumu nesaistīja ar kādu noteiktu dienu, bet ievēroja brīdi, kad kļuva auksts un sāka snigt. Tas nozīmēja, ka klāt gadalaiks, kas cilvēkam piemērots vismazāk, kurā izdzīvošanai nepieciešams viss vasarā iekrātais un sagatavotais: kārtīga pajumte, pārtika, apģērbs, lopbarība. Vārds „ziema” ir sens indoeiropiešu cilmes vārds, kuram saglabājusies sākotnējā nozīme „ziema”, „sniegs”. Radniecīgus apzīmējumus arī mūsdienās var atrast lietuviešu, prūšu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, čehu, poļu, krievu, grieķu, latīņu un citās valodās.
Visbargākās ziemas un visbiezākā sniega sega, kas pārsniedz 50 cm biezumu, Latvijā parasti ir Vidzemes un Alūksnes augstienē, kur vidējā minimālā temperatūra ir no -24° līdz -28°C . Vēsākais ziemas mēnesis ir janvāris. Aprēķināts, ka piecdesmit gadu laikā ziemas garums sarucis par 15 dienām. Temperatūras izmaiņas ietekmējušas arī ledus apstākļus Baltijas jūrā. Pirms 60 gadiem viss Rīgas līcis un lielākā daļa Baltijas jūra bijusi klāta ar ledu. Pēdējos desmit gados atklātajā jūrā ledus sega nav izveidojusies, dažās ziemās tā pārklājusi Rīgas līci.
Atkusnis sākas, ja cikloni atnes siltu jūras gaisu. Savukārt, salu piedzīvojam, ja teritorijai pāri klājas anticiklons. Kad ar austrumu un ziemeļaustrumu vējiem ieplūst arktiskais kontinentālais gaiss, varam piedzīvot īstu salu 25° līdz -30°C. Kaut arī Latvijas augstienes nav salīdzināmas ar kalniem, tomēr tās ietekmē temperatūru un nokrišņus. Vidzemes augstienē gaisa temperatūra ir par apmēram grādu zemāka nekā apkārtējā līdzenumā, bet bezsala periods par divām nedēļām īsāks. Tādēļ Vidzemes augstienē zemnieki pavasaru sēju var uzsākt vēlāk nekā līdzenumos, bet ražas novākšana jāveic nedaudz ātrāk.
Ielūkojoties Gaujas krastu iedzīvotāja Jāņa Eglīša laika piezīmēs, salīdzināsim, kādas bijušas aizvadītās ziemas, kas dabā novērots Cēsu apkārtnē.
Īstas saltas ziemas, kad lausks ar cirvīti sper pa mājas pakšiem, bijušas 1968. gadā, arī 1978. gadā, kad maz sniega, aizsala purvi. Gada beigās, decembrī Priekuļos reģistrēta -42°C temperatūra. Izsala daudzi augļu koki, it īpaši plūmes. 1966. gada janvārī, februārī, arī 1980. gadā ļoti dziļa ziema. Sniega pārpārēm bija 1969. gada martā, 1988. gada nogalē. 1981. gada decembrī nepieredzēti dziļš sniegs. 5.-6. decembrī slēgti autoceļi, bojātas sakaru līnijas un pārtraukta elektrības padeve. Bijuši gadi, kad Sniega mātei negribas spilvenus purināt – tas bija 1972., 1973., 1975. gadā. Sniegs agri pazuda 1967. gada 20. februārī – viss nokusa un vairs neuzsniga. Tādas īpaši siltās ziemas bijušas 1971. un 1975. gadā.
Lai gan decembris ir pirmais ziemas mēnesis, tomēr tajā novērota plaša dīvainību amplitūda. Gada beigas neparasti siltas bija 1974., arī 1994. gadā + 8°C. Savukārt zeme un koki bez baltās rotas palika 1979., 1992., lija lietus 1980., 1983., 1987., 1998. gadā. Toties 1995. gada decembra beigās viss kā pienākas: sals līdz -15°C un daudz sniega. 1982. gada 16. decembrī novērots zemākais atmosfēras spiediens kopš 1902. gada – 700mm. Daudzus rekordus laboja visai siltais aizvadītais 2006. gada decembris, kas bija silts, 6°C virs normas. 17. decembrī Gaujmalā ziedēja bebrukārkliņš, mežos varēja atrast sēnes.
Komentāri