Jānis Gabrāns Pelēkais un drēgnais rudens tovakar iemirdzējās svecīšu un lāpu liesmās. Lāčplēša diena bija gaiša. Izgaismotos gājienos pagastos un pilsētās plecu pie pleca gāja dažādas paaudzes.
“Tik daudz cilvēku lāpu gājienā līdz šim nebija bijis,” sacīja Cēsīs, Raunā, Jaunpiebalgā, Drustos un citviet.
Cēsīs piemiņas brīži, kā ierasts, notika pie Skolnieku rotas pieminekļa un Lejas kapos. Taču īpaši pārsteidza pilsētnieku atsaucība cēsnieka Renāra Sproģa rīkotajai akcijai „Mirdzi, Cēsis, Latvijā!” Pils parkā.
Krēslai apklājot pilsētu, uz estrādes pakāpieniem iemirdzējās Latvijas kontūra no sarkanbaltām svecēm. Tā bija R. Sproģa un viņa domubiedru dāvana valstij un pilsētai, kā arī aicinājums ikvienam nākt un iedegt savu sveci Latvijā. Aicinājumam atsaucās necerēti daudz, tika iedegtas 2100 sveces, no kurām 550 kontūrā iededza pasākuma iniciatori.
Atsauksmes par šo akciju bija izteikti pozitīvas, ikviens atnākušais sajuta īpaši emocionālu brīdi, ko vēl vairāk paspilgtināja labi zināmās Atmodas laika dziesmas.
“Tas patiešām bija jauki, skaisti un mīļi,” saka Cēsu 1.pamatskolas direktore Anna Būre. Paldies par ideju saka arī Cēsu 2.vidusskolas kolektīvs, jo tajā ikviens izbaudījis īpašo vienotības sajūtu. Šādi pateicības vārdi plūda straumēm. Sajūsmināts par redzēto bija arī holandietis Jans Blumendals, atzīstot, ka neko tamlīdzīgu viņš neesot redzējis.
Pasākuma organizators Renārs Sproģis vērtē, ka sajūtas bijušas
fantastiskas: “Klātesošos vienoja pacilātība. Daudzi pēc sveces iedegšanas negāja prom, bet palika, lai izbaudītu šo kopā būšanu. Ar vienu vārdu sakot – fantastiski!”
Raunā jau divas nedēļas tumšajā laikā ir izgaismots Brīvības piemineklis. Ozoli, kas simbolizē brīvības cīņās kritušos raunēniešus, apgaismojumā šķiet nosirmojuši. Kā ik gadu, Lāčplēša dienā lāpas un sveces izgaismoja uzrakstu piemineklī “Dievs, svētī Latviju!”
“Šodien pieminam brīvības cīnītājus, tos, kuri nostiprināja valsts neatkarības ideju. Mūsu pienākums šodien – ar savām rokām un prātu sargāt Latviju, tās neatkarību, nebūt tik pesimistiskiem, ja kas neizdodas,” sacīja pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Ejot no mājas līdz piemineklim, raunēniete Mudīte Sīka aizdegto svecīti no vēja slēpa plaukstā. “Man patīk būt šādos pasākumos,” “Druvai” atzina Mudīte. Viņa pieminekļa pakājē nolika vēl salnas nenokostās rozes.
“Vai šodien esam gatavi atkārtot to, ko puiši 1919.gadā,” uzrunājot jaunpiebaldzēnus pie Brīvības cīņās kritušo pieminekļa, sacīja Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs un turpināja: ”Varbūt ne ar militāru drosmi, bet drosmi saglabāt savu valsti.” Lāpu gājienā no kultūras nama līdz piemineklim baznīcas dārzā piedalījās ap 200 jaunpiebaldzēnu. Pieminekļa pakājē sagūla svecītes un ziedi. Pēc svinīgā brīža baznīcā notika koncerts.
Nītaurieši lāpu gājienā tradicionāli devās no vidusskolas līdz estrādei, kur pie ugunskura brīdis tika pavadīts sarunās par Latvijas vēsturi un dziedot karavīru dziesmas. Šogad gājienā kopā ar skolēniem piedalījās arī daudzas nītauriešu ģimenes, vecākā paaudze. Pēc tam kultūras namā tika rādīti “Rīgas sargi”.
“Zāle bija pārpildīta. Bija sanākuši ne tikai nītaurieši, atbraukuši arī zaubēnieši. Visi bija ļoti priecīgi par iespēju redzēt šo filmu,” “Druvai” pastāstīja kultūras nama vadītāja Inese Sergejeva un piebilda, ka daudzi izteikuši vēlēšanos atkal skatīties kino.
Tāpat kā Nītaurē, arī daudzos citos kultūras namos un skolās Lāčplēša dienā varēja noskatīties “Rīgas sargus”. Interese par to bijusi tik liela, ka daudzviet skatītājiem pat nav pieticis sēdvietu.
Svecīšu liesmās un lāpu gaismā satikās Latvijas sākums un šodiena. Rītdienā to nesīs gan jaunatne, gan vīri un sievas ar sirmām galvām. Kā vēlējumu nākotnei, kā godu pagātnei.
Komentāri