Viens no spilgtākajiem cēsnieku Ilzes, Trīnes un Ivara Žagaru ceļojumiem ir uz Astrīdas Lindgrēnes pasauli rakstnieces dzimtajā pilsētā Vimmerbijā, Zviedrijā. Visu ieraudzīt savām acīm
Zviedrijā ir divas vietas, kur iespējams uzzināt par slaveno bērnu grāmatu autori Astrīdu Lindgrēni un viņas radītajiem darbiem. Viena – Jūnijkalniņi – atrodas Stokholmā, tā vairāk zināma tūristiem no Latvijas. Otra atrodas Zviedrijas vidienē – Vimmerbijā, kur rakstniece dzimusi.
Žagaru ģimene vispirms devās uz Jūnijkalniņiem (šo savādo nosaukumu izpratīs tie, kas ir lasījuši A. Lingrēnes grāmatas par māsām Madikenu un Līsabeti). Ilze stāsta, ka, iesēžoties pasaku vilcienā, iespējams doties ceļojumā pa slavenās rakstnieces stāstiem. Ainas un notikumus no tiem atveido mazas lellītes.
Lai gan arī šis piedzīvojums bijis interesants, tomēr daudz lielākus iespaidus un emocijas atstājusi viesošanās A.Lindgrēnes pasaulē Vimmerbijā, kur pavadītas divas dienas. ”Vimmerbija ir populāra, jo tajā taču dzīvoja Lennebergas Emīls. Vairāku hektāru lielā platībā izveidots plašs Lindgrēnes grāmatu varoņu brīvdabas muzejs. Katram darbam veltīta atsevišķa vieta. Izbūvētas stāstiem atbilstošas mājas un mājiņas, turklāt katru dienu ik pa laikam tiek rādīti skeči, kuros tēlotas ainas no grāmatām.
Tur ir Trokšņu ciems, rūķīša Nila Karlsona māja, tur sastopams pats Karlsons, kurš dzīvo uz jumta, iespējams apskatīt galdnieka skabūzi Kathultā un satikt Emīlu, tur ir Madikenas un Līsabetes dzīvesvieta – Jūnijkalniņi, Rasmusa šķūnis, Pepijas Garzeķes māja, Ķiršu ieleja, Mežrožu ciems un daudzas citas vietas. Izbūvēta arī pilsētiņa ar nelielām mājiņām, kurās ieiet var tikai bērni un kurās pa maziem lodziņiem var noraudzīties uz daudzām latviešu lasītājam pazīstamām ainām, arī redzēt dzīres Kathultā, uz kurām Emīls uzaicināja nabagmājas vecīšus.
„Nezinu vēl citu rakstnieku, kurš būtu uzrakstījis tik daudz visā pasaulē iemīļotu grāmatu, kuras bērni lasa no paaudzes paaudzē,” vērtē Ilze.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem interesantas ir nelielās izrādes. Ilze atceras, kā pēc skeča par Pepiju bērni varējuši ne tikai ar galveno varoni sarokoties, bet kopā arī izdauzīties. Izveidots pat Pepijas Limonādes koks. Pie tā iespējams nopirkt limonādi. Pēc skeča par Ronju, laupītāja meitu, apmeklētāji varējuši izstaigāt Matisa pili. Savukārt Ķiršu ielejā, kurā dzīvo Brāļi Lauvassirdis, arī A. Lindgrēnes pasaulē ir sastādīti ķirši. Īpaši skaisti tur ir pavasarī, kad kociņi ir ziedos.
Ilzei un Trīnei atmiņā saglabājies arī skečs par Madikenu un Līsabeti. Epizodē, kas izspēlēta, abas māsas slepus uzrāpušās uz jumta, Madikena ar lietussargu lidojusi no tā lejā. Šajā grāmatā meiteņu kaimiņš Abe cep cukurkliņģerus. Droši vien autores aprakstītie gardumi bijuši tieši tādi, kādus tos var nopirkt turpat muzeja kafejnīcā.
Amizanta ir rūķīša Nila Karslona māja – tajā visas mēbeles un mantas ir ļoti lielas. Grāmatā stāsts ir par puisīti Bertilu, kura vecāki garas stundas ir darbā, tādēļ visa diena puikam ir jāpavada vienam. Taču kādu dienu puisītis iedraudzējies ar rūķīti Nilu Karlsonu, kurš mīt peles alā un zina buramvārdu čillevipen, to pasakot, liels kļūst mazs un mazais atkal var kļūt liels. Tā, pateicoties buramvārdam, Bertils var dienas pavadīt kopā ar rūķīti un viņam ir daudz interesantāk. Lielākā bērnības dāvana
Visi skeči gan notiek zviedru valodā, tomēr, ja stāsti zināmi, tad arī notiekošais ir saprotams. Ilze uzskata, ka uz A. Lindgrēnes pasauli braukt vērts tikai tad, ja visi rakstnieces stāsti ir izlasīti: ”Grāmatas jālasa vecākiem kopā ar bērniem. Un vecākiem būs interesanti, jo mūsu bērnībā daudzas no autores grāmatām vēl nebija tulkotas.”
Man šķiet, tā ir lielākā bērnības dāvana – ceļojums, ko ģimene var sev uzdāvināt. Ja esi izlasījis visas grāmatas un visi varoņi, ne tikai Karlsons, Pepija un Emīls, zināmi, tad muzeju redzi pavisam citādāk. Turklāt, ja būts šai muzejā, arī Lindgrēne noteikti paliks atmiņā daudz, daudz personiskāk.
Ja grāmatas bērnam sāk lasīt priekšā no trīs gadu vecuma, tad pēc apmēram diviem – trim gadiem visas varētu būt izlasītas, ģimene būs gatava braukt uz šo vietu. Vecākiem pirms braukšanas noderīgi izlasīt arī pērn izdoto Mudītes Treimanes grāmatu par A.Lindgrēni. Tajā aprakstīts, kā rakstniece guvusi idejas. Tad ar citu skatījumu iespējams izstaigāt arī Vimmerbijas pilsētiņu un iepazīt rakstnieci kā īpaši dzīvesgudru cilvēku. A.Lindgrēnes pasaule ir cilvēcīga un sirsnīga.”
Ilze vērtē, ka agrāk lasītājiem zināmas un pieejamas bija smieklīgās, jestrās grāmatas. Arī vēl aizvien ne visi darbi ir tulkoti latviešu valodā. Tomēr Ilze atzīst, ka ļoti vērtīgas ir grāmatas, kurās uzrunātas sociālās problēmas, piemēram, par bērnunama bērnu Rasmusu stāstā „Mio, mans Mio”. Rakstnieces darbos bērni uzzina arī par dzīves grūtībām un skumjām, tomēr visiem stāstiem beigas ir laimīgas. Piemēram, stāstot par Rasmusu, autore lasītāju iepazīstina ar puisīti, kurš aizbēg no bērnu nama, jo neviens no iespējamajiem audžuvecākiem viņu neizvēlas. Puisītis satiek klaidoni, ar kuru kopā klaiņo, taču stāsta noslēgumā atklājas, ka vīrietis nebūt nav klaidonis, viņam ir māja un sieva. Tā puika paliek pie šīs ģimenes. Apskatīt strausus un veikt izmēģinājumus
Lai ceļojums būtu vēl daudzkrāsaināks, Žagaru ģimene devusies arī uz lielāko zooloģisko dārzu Ziemeļeiropā – Kolmordena zoodārzu netālu no Norčepingas. Tur safari parkā, braucot automašīnā, var apskatīt eksotiskus dzīvniekus, kuri brīvi pārvietojas pa teritoriju. Plašs un ar dažādiem dzīvniekiem ir zooloģiskais dārzs. Apmeklētāji iecienījuši arī mazo dzīvnieku māju, mājdzīvnieku sētu un Eiropā lielāko delfināriju.
Kā ļoti vērtīgu, lieliem un maziem interesantu muzeju netālu no Stokholmas Ilze atzīst Toma Tita eksperimentu jeb zinātnes centru. Tajā iespējams izzināt visdažādākos jautājumus par cilvēka uzbūvi un prasmēm, dabas zinātnēm, fiziku un ķīmiju. Var uzzināt un ieraudzīt, kā veidojas viesuļvētra, kā darbojas Bermudu trijstūris, kā agrāk skalots zelts. Centra apmeklētājiem iespējams izjust arī dažāda stipruma vēju, izpētīt cilvēka organismu, skatīties trīsdimensiju attēlus, izpētīt, kā veidota pazemes notekūdeņu sistēma utt.
Ilze vērtē, ka bērnus uz šo centru vajadzētu vest pat vairākas reizes, jo izziņas līmeņi ir dažādi un atšķirīgos vecumos intereses ir atšķirīgas. Turklāt ceļojums ir ne tikai interesants, bet arī motivējošs pētīt un izzināt. Ilze pat ierosina, ka Cēsīm būtu vērtīgi rast iespēju dabaszinātņu olimpiāžu uzvarētājiem dāvināt braucienu uz šo muzeju. Noderīgas interneta adreses
* Astrīdas Lindgrēnes pasaule – www.alv.se * Jūnijkalniņš – www.junibacken.se * Kolmardena zooloģiskais dārzs – www.kolmarden.com * Zinātnes centrs ”Tom Tits Experiment” – www.tomtit.se * A.Lindgrēnes stāsti www.pasakas.net
Komentāri