Pirmie šī pavasara kūlas ugunsgrēki reģistrēti arī Cēsu rajonā.
Valstī kopumā pērnās zāles degšanas gadījumu skaits arvien pieaug, lai gan marts pagājis mierīgāk. Ja pērn līdz aprīlim Latvijā bija reģistrēti 1064 kūlas ugunsgrēki, šogad tikai 279. Tiesa, šis gads iezīmējās ar to, ka pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums tika reģistrēts jau janvārī.
Līdz piektdienas pusdienlaikam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigāde bija saņēmuši četrus izsaukumus uz kūlas degšanu. Lielākais no tiem bijis Mārsnēnu pagastā, kur 2.aprīļa vakarā dega Penguru pļavas apmēram desmit hektāru platībā. Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis pastāstīja, ka šis ugunsgrēks radījis bīstamu situāciju: “Tieši tobrīd divas mašīnas bija devušās dzēst ugunsgrēku pilsētā, nebija ko nosūtīt uz Mārsnēniem. Sazinājos ar pagasta brīvprātīgajiem dzēsējiem, izrādījās, ka viņu mašīna remontā, bet Liepas dzēsēji norādīja, ka nebrauc dzēst ārpus pagasta. Labi, ka Cēsīs ātri izdevās degšanu likvidēt un abas mašīnas varējām nosūtīt uz Mārsnēniem, kur tiešām uguns radīja reālas briesmas. Degšanu izdevās apslāpēt tikai pēc krietna laika.”
Saņemts arī zvans no Līgatnes pagasta, kur cilvēki stāstījuši par nopietnu kūlas ugunsgrēku. Tā kā Līgatnes brīvprātīgo dzēsēju mašīna ir remontā jau ļoti ilgu laiku, nācies turp doties pašiem. Nonākot galā, izrādījies, ka bijusi vien neliela degšana, ar ko paši iedzīvotāji veiksmīgi tikuši galā. “Ja būtu varējuši izbraukt vietējie dzēsēji, mums atkristu šis brauciens. Labi, ka šajā laikā nebija citu, nopietnāku izsaukumu,” norāda I. Briedis.
Pie Penguru pļavas pirms kūlas aizdegšanās stāvējusi kāda vieglā automašīna. Tāpēc, iespējams, var runāt par kaitniecisku rīcību. Varbūt gan par neapzinātu, jo šādā laikā atliek sausajā zālē iemest nenodzēstu izsmēķi, lai izceltos ugunsgrēks. I. Briedis atzīst, ka netrūkstot cilvēku, kuriem vecās zāles dedzināšana esot hobijs. Aizdedzinājuši viņi ar interesi noskatoties, kā strādā dzēsēji un citi atbildīgie dienesti. Lai novērstu kūlas dedzināšanu, notiks regulāri reidi, kuros iesaistīties arī valsts policijas darbinieki.
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba norādīja, ka iecirkņu inspektori šai problēmai pievērsīs pastiprinātu uzmanību: “Ja VUGD saņems zvanu par kūlas ugunsgrēku pagastā, par to tūlīt ziņos mums, dežurants informēs iecirkņa pilnvaroto, kurš iespējami operatīvi centīsies ierasties notikuma vietā. Šādi varbūt izdosies aizturēt vainīgos. Pārbaudes jau esam sākuši, ir arī pirmie rezultāti.”
Tāpat kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu (LAD) par kūlas dedzināšanas gadījumiem. LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļā “Druvai” pastāstīja, ka pēc ziņojuma saņemšanas no VUGD iestādes speciālisti veic uzmērījumus, ja dedzināšanas fakts konstatēts, neatkarīgi no izdegušās platības lieluma, sastādīts policijas protokols, zemes īpašniekam tiešo maksājumu summa tiek samazināta par desmit procentiem.
I. Briedis atgādina, ka ugunsdrošības noteikumu 21. punkts nosaka – zemes īpašnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
“Saprotu, ka cilvēkiem tiešām nav naudas teritorijas appļaušanai, bet mēs nespējam tikt galā ar visu rajonu dienās, kad dedzina visur. Tas
nav arguments, ka katru gadu ir dedzināts, jo var pienākt brīdis, kad process kļūst nekontrolējams. Ne reti gadās, ka paši aizdedzina, kad vairs netiek ar uguni galā, zvana mums. Ja reiz ir noteikumi, kas dedzināt kūlu aizliedz, tie jāievēro,” norāda I. Briedis.
Gada sākumā izskanēja arī viedoklis, ka gadījumā, ja kūlas dedzināšanu nevar novērst, varbūt atļaut to dedzināt laikā, kad tas nerada draudus ne no ugunsdrošības, ne bioloģiskās daudzveidības apdraudētības viedokļa. I. Briedis atzīst, ka to varētu īstenot vien tad, ja tas notiktu stingrā uzraudzība un būtu cilvēks, kurš pilnībā uzņemtos atbildību par notiekošo. Pretējā gadījumā dedzināšana var pārvērsties visatļautībā, jo cilvēki dzird tikai to, ko grib, proti, ka var dedzināt, neieklausoties, kādi nosacījumi jāievēro.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
Komentāri