Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Krizantēmas spēj raisīt smaidu

Sarmīte Feldmane
00:00
06.11.2021
42
Kligeeeeeni 1

Kad apkārt drēgns un tumšs, ieraugot krāšņu ziedu, gribas pasmaidīt un noskaņojums uzlabojas. Zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās krizantēmas neatstāj vienaldzīgu. Acis apjūk krāsu un formu dažādībā. Vairāki desmiti šķirņu ver ziedus. Dažādu krāsu krizantēmas vienā podā veido rakstus.

“Vēl visu novembri būs krizantēmas, augiem ir ļoti daudz pumpuru. Arī mīnus divi grādi tām skādi nenodara,” stāsta zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas vadītāja Inese Rau­biško – Reķe un piebilst, ka šoruden viss zied vēlāk. Arī krizantēmas ziedus raisa divas trīs nedēļas vēlāk. Viņa lēš, ka varbūt ietekmējusi karstā vasara.

I.Raubiško – Reķe atklāj, ka šoruden puķes pērk mazāk, un vērtē, ka iemesli tam dažādi. Arī tas, ka ir silts rudens un daudziem dārzos un uz balkoniem vēl zied vasaras puķes. Kā arī cilvēki rēķina, ko var atļauties, pietaupa. Klātienē nestrādā iestādes, kuras arī parasti iegādājas puķes, lai telpās būtu krāsaināk.

I.Raubiško – Reķe pastāsta, ka katram pircējam kādas puķes, kāda krāsa patīk vairāk. Piepra­sītākās ir dzeltenās krizantēmas, tās arī tiek audzētas vairāk. “Gribam tumšajā rudenī cilvēkiem radīt prieku. Krizantēmas piektdien piedāvājam par puscenu. Ceram, ka    krāsainas puķes mājā uzlabos garastāvokli,” saka siltumnīcas vadītāja.

Bet pirms Ziemassvētkiem siltumnīcā ziedēs ciklamenas un puansetijas. Un “Kliģenos” jau gatavojas arī pavasarim. Tiek stādītas tulpes.

“Šis gads ir interesants, nevar salīdzināt ar pagājušo. Visu laiku pārmaiņas, kurām jāspēj izsekot līdzi.    Nedēļu strādājām zaļajā režīmā, tad gaidījām, vai nākamajā vispār drīkstēsim strādāt, mums atļāva sarkanajā režīmā. Kā būs pēc 15.novembra, nezinām,” stāsta I.Raubiško – Reķe un piebilst, ka vienmēr var rast risinājumu un cerība, ka vismaz pavasarī būs citādāk, palīdz darīt un turpināt.

Kad drīkstēja strādāt zaļajā režīmā, ziedus un augus ikviens varēja nopirkt arī ārtelpā. “Kliģenu” audzētie ziedi bija tirdzniecībā    arī “Depo”, kas ir slēgts. Tas samazinājis izaudzētā apriti.

Siltumnīcas vadītāja atklāj, ka ikdienas darbu ļoti ietekmē, ja kaut daži darbinieki nevar nākt strādāt, jo bijuši kontaktpersonas. Uzņēmumā darbinieki ir vakcinējušies, siltumnīcas vadītāja uzsver – tas pašu un pircēju drošībai.

“Mēs nevaram nestrādāt. Ja arī tirdzniecība būtu aizliegta, augi ir jākopj, jālaista,” atgādina I.Rau­biško – Reķe un piebilst, ka audzēšanas apjomi nav samazināti. Arī pavasarim stādi un puķes    tiks audzēti tādā pašā daudzumā kā šogad. Viņa pastāsta, ka pavasarī stādīšana sakrita ar mājsēdi un daudzi veltīja laiku, lai iekārtotu dārzus un balkonus. “Pavasarī noteikti vēl vairāk cilvēku gribēs priecāties par pirmajām atraitnītēm. Un tas nemaz nav tik tālu,” teic siltumnīcas vadītāja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
11
1

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
112
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
23
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
31
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi