Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Krēsli no Cēsīm

Druva
23:00
04.06.2007
3

Nedaudz vairāk kā gadu Cēsīs strādā ražotne “Wenden furniture”. Bijušās autoremonta rūpnīcas noliktavas, kurās vēl no padomju laikiem glabājās dažādi lūžņi, tagad nepazīt. Vairāk nekā 40 strādājošie ražo ap 40 modeļu krēslus, ik mēnesi top apmēram 15 modeļi, kurus labprāt pērk Somijā, Zviedrijā, Lielbritānija, Vācijā, Austrijā, arī Igaunijā.

“Bija komanda un zināšanas, kā var uztaisīt sarežģītāko mēbeļrūpniecības produktu – krēslu. Sanācām astoņi kopā, sadalījām amatus, atradām investoru, paņēmām kredītu un sākām,” it kā nenopietni stāsta firmas direktore Madara Intenberga un piebilst, ka nekas nav darīts uz dullo, viss rūpīgi pētīts, plānots. Vadītāju komanda ir jauni cilvēki, kurā vecākajam 26 gadi. Pieredzi lielākā daļa komandas ieguvusi, strādājot krēslu ražotnē Jaunpiebalgā. Kopš marta “Wenden furniture” arī ir tās īpašnieki. Nerentablā ražotne, kurā nodarbināti vairāk nekā pussimts jaunpiebaldzēnu, pamazām kļūst konkurētspējīga. Tajā tiek ieguldītas lielas investīcijas. “Ar laiku

būs viena rūpnīca ar vienu nosaukumu. Jaunpiebalgā krēslus vairs neražos, iekārtas ir kalpojušas ilgāk nekā var iedomāties, vecākā ražota pirms 51 gada. Jaunpiebalgā tiks gatavoti galdi, skapji, bufetes, mēģinās arī gultas,” stāsta Jaunpiebalgas rūpnīcas direktors Normunds Brēmers.

Krēslu ražotāji uzsver, ka “Wenden furniture” stratēģija ir – “Ražots Latvijā”. No apaļkoka līdz krēslam. Krēsli tiek gatavoti no bērza, tā ir klasiska mēbeļu koksne, pietiekami cieta un plastiska. Ideāls materiāls. Jau no seniem laikiem ziemeļu zemju mēbeļu meistari izvēlējušies tieši bērzu. Tagad, kad cilvēkiem svarīgas ir tīras, nepiesārņotas vides vērtības, priekšroka tiek dota arī ekoloģiskām mēbelēm. Firmas vadītāji atklāj, ka nākotnē domāts mēbeles ražot arī no ozola.

Ik mēnesi Cēsīs tiek izgatavoti pieci līdz seši tūkstoši krēslu. Ražotāji pārliecināti – vieni no labākajiem Latvijā. Krēslu modeļus izstrādā konstruktors, klienti katalogā izvēlas paraugu, izvērtē, lai kaut ko pamaina. “Somijā mums ir trīs klienti, kuri savā starpā konkurē tirgū, pasūta gandrīz vienādus, tomēr nedaudz atšķirīgus krēslus,” stāsta Madara Intenberga. Lai iegūtu partneru uzticību, iekarotu tirgu, nepieciešams laiks. Normunds Brēmers atzīst, ka dažkārt no pirmā rokasspiediena līdz līgumam paiet gads. “Mūsu ražotie krēsli ir konkurētspējīgi. Ap 96 procenti saražotā tiek eksportēts. Bet, lai tos pirktu, pircējam jāzina, ka tādi vispār ir,” domās dalās direktors.

Lai iegūtu jaunus klientus, parādītu, ko spēj, “Wenden furniture” regulāri piedalās dažādās izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Piedalīšanās izstādēs nav lēts prieks, bet firmas vadītāji pārliecinājušies, ka šī nauda ir ieguldīta nākotnei. “Ja pērn oktobrī izstādē Ķīpsalā mūsu stends aizņēma 30 kvadrātmetrus, šogad būs 160. Mums ir ko rādīt. Rīgā būs firmas salons, kur varēs nopirkt visu, ko ražojam. Reklamēsim gan salonu, gan produkciju,” stāsta Madara Intenberga un piebilst, ka salons atvērts, lai ražotnē laiks nebūtu jāvelta mazajiem klientiem. Salonā pieņems arī individuālus pasūtījumus. “Cilvēki dzīvo labāk, grib dzīvot vēl labāk, viņi grib kvalitatīvas, ekoloģiskas mēbeles. Mums prieks, ka ir pircēji,” saka Normunds Brēmers.

“Wenden furniture” ir viss, lai ražotu krēslus, gūtu peļņu. Bet… tāpat kā gandrīz ikvienā ražotnē, trūkst strādājošo. Firmai ir laba sadarbība ar Cēsu 4.arodvidusskolu. Puiši te strādā praksē, mācās precizitāti un nopietnu attieksmi pret darbu. “Viņiem tā ir ļoti laba skola. Mūsu krēslu ražotne ir viena no modernākajām. Labākos galdniekus cenšamies noturēt. Amatnieku trūkst,” stāsta Normunds Brēmers un tūlīt piebilst, ka neviens ražotājs nespēj konkurēt ar pārspīlētajām algām celtniecībā, tāpēc arī ir kadru mainība. “Gatavu speciālistu nav. Jāmācās. Gan strādājošajiem, gan vadītājiem. Mēs visi nepārtraukti mācāmies,” uzsver Madara Intenberga.

Kāpēc uzņēmums saucas “Wenden furniture”? Ne uzreiz nosaukums bijis rokā. Gribējuši, lai būtu kāds pazīstams vārds. Kas gan kaimiņvalstīs zināmāks par Cēsīm – Wenden. Mēbeļu ražotāji pasmaida, ka viņi reklamē “Venden” ūdeni, bet ūdens ražotāji – viņus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi