Lai kontrolētu kreditēšanas pieaugumu, komercbankas un līzinga pakalpojumu sniedzēji turpmāk varēs izsniegt aizdevumus tikai atbilstoši klientu legālajiem ienākumiem. To paredz grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurā teikts, ka kredīta devējs izsniedz aizdevumu tikai tad, kad ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem.
Finanšu ministrija norāda, ka pašlaik persona, sniedzot informāciju, lai saņemtu kredītu, norāda savus reālos ienākumus, taču bieži vien par šiem ienākumiem nav samaksāti nodokļi. Nereti tie iegūti kā aplokšņu alga, kuras dēļ tiek kropļota ekonomika.
“Hipotēku bankas” Cēsu filiāles vadītājs Varis Dedumets neslēpa, ka jaunais likums, iespējams, mazinās arī kreditēšanas apjomus.
“Tiesa, klienti bieži, uzrādot ikmēneša ienākumus, atzīmēja arī citus ienākumus līdztekus algai, kas ļāva izsniegt klientam kredītu. Pēc jaunā likuma VID izsniegtajā izziņā būs redzami reālie klientu ienākumi. Pieļauju, ka kreditēšanas apjomi mazināsies, jo ne visi būs spējīgi uzrādīt legālus ienākumus. Tas būs spiediens arī uzņēmējiem, taču tas, iespējams, liks sakārtot darba attiecības ar darbiniekiem,” domās dalās V.Deduments un neslēpj bažas, vai VID spēs nodrošināt izziņu izsniegšanu.
“Hansabankas” Cēsu filiāles vadītāja Ilze Sončika stāsta, ka “Hansabanka” līdz šim vienmēr vērtējusi klientu legālos ienākumus un paredz, ka turpmāk bankas darbā daudz nekas nemainīsies.
“Drīzāk bažas ir par to, vai VID šo pakalpojumu spēs nodrošināt. Mēs līdz šim esam samierinājušies ar izziņām no darba devējiem vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Domāju, ka radikāli bankas darbībā nekas nemainīsies. Pieļauju, ka par pāris procentiem kreditēšanas apjoms varētu mazināties, taču mainīsies tas, ka bankas vairs nedos šos simts vai simtu desmit procentīgos kredītus, kā tas bija līdz šim. Noteikts, ka jābūt arī paša kredītņēmēja ieguldījumam,” situāciju skaidro I. Sončika.
VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļas nodokļu maksātāju konsultācijas daļas vadītāja Mirdza Kuzņecova “Druvai” skaidroja, ka šobrīd vēl ir grūti spriest, kāda veidosies situācija.
“Jāatzīst, ka viss ir nedaudz sasteigts, bet centīsimies darīt visu, kas mūsu spēkos. Izziņas sākumā sagatavosim manuāli, bet īsti vēl nestādos priekšā, kā no mūsu rīcībā esošās datu bāzes nepieciešamo informāciju iegūsim. Vieglāk būs ar tiem cilvēkiem, kuri ir iesnieguši gada deklarācijas. Taču arī te ir jāpiebilst, ka tās ir par iepriekšējo gadu. Par šo gadu apkopot informāciju būs grūtības, jo par nodokļu maksātāju vēl nav pieejama visa informācija. Protams, tas uzliks arī papildu pienākumus darbiniekiem, jo izziņa jāsagatavo pietiekami operatīvi, proti, dienas laikā ,” domās dalās M.Kuzņecova un piebilst, ka izziņu izsniegšana attiecas uz lielajiem kredītiem, kuri pārsniedz simts minimālās mēnešalgas jeb 12 tūkstošus latu.
Savukārt VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļas vadītāja Daiga Eglīte atzīst, ka šajā situācijā vislielākā ieguvēja būs banka, kurai mazināsies risks.
“Protams, ir svarīgi, lai klienta ienākumi būtu regulāri un oficiāli. Taču runājot par mums, neteikšu, ka VID ir pārlieku priecīgs vai apbēdināts par gaidāmajiem pienākumiem. Likumdevējs mums to ir uzlicis par pienākumu, un mēs to darīsim. Bez tam šis būs viens no instrumentiem, kurš cīnīsies pret “aplokšņu algām”,” saka D.Eglīte.
Jāpiebilst, ka šī likuma norma stāsies spēkā šā gada 10.jūlijā.
Komentāri