Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, novadi bija jāveido bijušo rajonu robežās, vienīgi Valkas un Preiļu rajonu varēja sadalīt, jo tajos bija divi administratīvie centri – Smiltene un Līvāni, intervijā aģentūrai LETA pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdētājs, Valkas novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Viņš uzsver, ka arī valsts pārvalde – policija, tiesa, zemesgrāmata – joprojām darbojas bijušo rajonu robežās. Tomēr politiskās gribas veidot novadus bijušo rajonu robežās savulaik nebija. Pēc Kraukļa domām, “novadu reformas bērns ir sanācis diezgan kropls” un daži mazi novadi lielā mērā dzīvo tikai no dotācijas.
Tomēr novada teritorijas izmērs nav vienīgais kritērijs attiecīgās pašvaldības sekmīgai attīstībai. Vērtējot Valkas novada darbību, Krauklis konstatējis, ka pašvaldība ir ieguldījusi bijušo tā pagastu attīstībā daudz vairāk līdzekļu un izdarījusi vairāk laba, nekā katrs pagasts būtu varējis izdarīt atsevišķi.
“Zinu, ka ideja par novadu apvienošanu nav populāra pašvaldību vidū. Tāpēc arī Valka nebūs jaunas reformas iniciatore. Mēs gribam sadarboties ar visām kaimiņu pašvaldībām. Ja kaimiņi negrib apvienoties un vēlas turpināt saimniekot atsevišķi, tad nevajag viņiem uzbāzties,” uzskata Krauklis.
Pēc viņa domām, pašvaldības var sadarboties arī neapvienojoties. Piemēram, Valkas būvvalde sniedz pakalpojumus arī Strenču novadam, kurš ir pārāk mazs, lai pats uzturētu būvvaldi, atzīmēja Valkas novada domes priekšsēdētājs.
LETA
