Rajona koru skate izskanēja kā skaists koncerts.
“Pēc Dziesmu svētkiem koru skaits mazumā neiet. Kolektīvi izvēlas vieglāku repertuāru, dzied dziesmas, kas koristiem patīk, ir prieks dziedāt,” atzina žūrijas komisijas locekle, diriģente Līga Ādamsone un uzsvēra, pats galvenais, ka kori darbojas. “Dziesmai jau krīzes nav. Koncerti notiek. Ar gandarījumu varu teikt, sastāvi atjaunojas,” tā žūrijas komisijas loceklis, Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Zirnis.
Uz skati kā svētkiem bija ieradušies 14 rajona kori. Nepiedalījās Straupes koris, kas nopietni strādājis, gatavojot koncertprogrammu 145 gadu jubilejai.
“Turamies. Korī iesaistījušās jaunas meitenes. Žēl, ka vīru vēl maz, “ “Druvai” atzina Raunas kora diriģente Dace Ābrama un piebilda, ka šosezon korim bijuši vairāki koncerti, repertuārā iekļautas daudzas pazīstamas un dziedātājiem mīļas dziesmas. Pēc sarežģītā Dziesmu svētku repertuāra mācīšanās tā ir patīkama atslodze. “Pēc Dziesmu svētkiem korī ienākuši vairāki jaunieši. Sāk dziedāt bijušo un arī tagadējo koristu bērni. Viņi iesaistās kolektīvā, jūtams, ka patīk. Ziemā bijām koncertbraucienā Bavārijā, dziedājām baznīcās. Strādājam, mācāmies jaunas dziesmas,” pastāstīja Līgatnes pagasta jauktā kora prezidente Dace Bicāne.
Rajona koru diriģenti nolēma, ka šovasar rajona Dziesmu svētkus nerīkos. Lielākā daļa kolektīvu piedalīsies
Emiļa Melngaiļa mūzikas svētkos Vidrižos, tāpēc skatē kā obligāta bija viena komponista dziesma vai tautas dziesmu apdares. Divas dziesmas kori izvēlējās paši.
“Koru sniegums bija ļoti labs. Esmu priecīgs,” pēc skates atzina rajona koru virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un veltīja daudzus atzinīgus vārdus diriģentiem, kuri turpina nopietni strādāt. Žūrijas komija nežēloja atzinīgus vārdus Annas Kauliņas vadītajam Cēsu Valsts ģimnāzijas korim. Tas vienmēr piedalās rajona skatēs, apgūst sarežģīto repertuāru. Šosezon kolektīvs gatavojas skolu jaunatnes Dziesmu svētkiem, kuros arī dziesmas nav vieglas. Amatas novada vīru koris “Cēsis” šopavasar bija skanīgāks nekā agrāk. Marikas Slotinas–Brantes vadībā vīri turas. Cēsu kultūras centra jauktā kora “Vidzeme”, kuru šosezon vada Olita Neimande, dziedājums bija muzikāli niansētāks nekā agrāk. Cēsu Pils koris Marikas Austrumas vadībā kārtējoreiz apliecināja, ka ir skanīgākais
rajonā.
“Žūrija detalizēti izvērtēja katru dziesmu, tās tehnisko un māksliniecisko skanējumu. Līmenis ir patiesi augsts. Varam būt gandarīti, ka koru kustība rajonā turpinās, katrs kolektīvs ir savdabīga vērtība ar kaut ko tikai tam raksturīgu,” domās dalījās valsts kultūras eksperte Ilze Kalniņa un piebilda, ka visi koru vadītāji var būt apmierināti ar paveikto. Trešās pakāpes vērtējumu nesaņēma neviens.
Sarunās diriģenti dalījās par nezināmo nākotni. Kas turpmāk organizēs skates, kopmēģinājumus? Lai saglabātu māksliniecisko līmeni, tās ir būtiskas. Kā tas tiks organizēts novados un vai vispār, pagaidām neviens nezina.
Skatē pirmās pakāpes vērtējumu saņēma Cēsu Pils koris (diriģente Marika Austruma) – 44,9 punkti; “Vidzeme” (Olita Neimane) – 42,8; Līgatnes pagasta jauktais koris (Mārcis Katajs, Ilmārs Seilis) – 42,5; “Beverīna” – 42,3, “Wenden” (Marika Slotina – Brante) – 41,8; jauktais koris “Tikko” (Līga Priedīte) – 44; Dzērbenes – Taurenes koris “Pie Gaujas” (Solveiga Vītoliņa) – 43,3; Cēsu Valsts ģimnāzijas koris (Anna Kauliņa) – 43; Priekuļu sieviešu koris “Laumas” (Iveta Benga) – 40,9; senioru koris Ābele” (Līga Priedīte) – 42,3.
Otrās pakāpes vērtējumu skatē ieguva – Raunas pagasta koris (Dace Ābrama, Sarma Bērziņa) – 38,5; Raiskuma pagasta koris (Ēriks Derums) – 35,3; Jaunpiebalgas pagasta jauktais koris (Māra Vīksna) – 31,6 un Amatas novada vīru koris “Cēsis” (Marika Slotina – Brante) – 38,6.
Komentāri