Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Konkurss “Sakoptākā sēta” rosina darīt un paveikto rādīt citiem

Sarmīte Feldmane
00:00
13.12.2021
16
Paris

Svinīgā gaisotnē Dzērbenes pilī tika godināti Vecpiebalgas pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta” laureāti.

“Konkurss notika trešo gadu, un aizvien vairāk    privātmāju, viesu māju, arī uzņēmumi iesaistās, aicina komisiju, lai novērtē, cik skaisti sakopts pagalms, zied balkons, kā tiek uzturēta kārtība lauku saimniecībā,” pastāsta pārvaldes Attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas galvenā nekustamā īpašuma speciāliste Daina Slaidiņa un piebilst: “Ja pirmajā konkursā vērtējām 11 objektus, otrajā – 16, šovasar jau 22.”

Konkursam katrs var pieteikties pats, pieteikt pretendentu var arī kāds cits. Vērtēšanas komisijas vadītāja, ainavu dizainere Vineta Radziņa svinīgajā sarīkojumā uzsvēra -    katrs ar to vien var justies kā uzvarētājs, ka viņu kāds ir pieteicis konkursam, novērtējis, ka arī citiem šajā sētā ir vērts iegriezties, jo te ir, ko redzēt.    Komisijā strādāja Daina Slaidiņa, Vecpiebalgas bibliotekāre Dzidra Ješkina un toreizējās domes deputātes Ag­nese Caunīte – Bērziņa un Inese Navra. Konkursam bija pieteikti objekti no visiem toreizējā novada pagastiem, izņemot Kaivi. Lai gan, uzsver D.Slaidiņa, pēdējos gados Kaivē ir daudz sakoptu īpašumu.

Visi vērtēšanas komisijas dalībnieki atzina, ka novērtēt bijis ļoti sarežģīti, kur nu noteikt, kura ir sakoptākā sēta vai skaistākais balkons. Katra māja un tās apkārtne, uzņēmuma teritorija ir īpaša, tāpat kā to saimnieki, jo katram savs redzējums, mērķi.

Agrākos gados konkursa uzvarētāji tika godināti valsts svētku pasākumā, šoreiz svinīgais    sarīkojums pilī, kas notika, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus, bija kā balva konkursa dalībniekiem. Laureāti katrā grupā saņēma apliecinājuma plāksnes, ka ir konkursa uzvarētāji, un arī    “Latvijas valsts mežu” dāvanu kartes. Nākamajā      vasarā visiem dalībniekiem paredzēta ekskursija uz Rundāli un    ciemošanās skaistos dārzos.
Par sakoptāko sētu    starp privātmājām tika atzīti Taurenes “Lejas Bērziņi”, kur saimnieko Diāna Ligere un Jānis Grīn­bergs, un Mairas Ķeirānes un Ģirta Grozas Dzērbenes pagasta “Mieriņi”. D.Slaidiņa pastāsta, ka vērtēšanas komisija nevarējusi kādai no tām piešķirt augstāku vai zemāku vērtējumu.

“Lejas Bērziņu” saimniece Diāna Ligere “Druvai” atzina, pasākums ļoti saviļņojis. Tā bija arī    iepazīšanās ar domubiedriem, ar kuriem līdzīgas intereses. “Bija patīkami saņemt komplimentus,      parunāties par dārziem,    arī dažādām mājlietām. Mums katram ir sava pieredze un cits no cita varam daudz vērtīga uzzināt,” saka Diāna.
Pirms desmit gadiem ģimene dzīvoja Rīgā, vasaru brīvdienās pamazām sāka kopt īpašuma apkārtni, pirms pieciem gadiem pārcēlās uz dzīvi Taurenē,      iznīcināja krūmāju biežņas un veidoja ainavu, kurā paši jūtas labi.

“Dārzs perfekti pabeigts nebūs nekad, tas pilnveidojas, mainās,” teic taureniete un atklāj, ka    bijuši brīži, kad, esot pagalmā, šķitis – ir labi, bet paiet dažas dienas un jau gribas kaut ko jaunu.  Diāna uzsver, ka Latvijā, arī    Vecpiebalgas pusē ir tik daudz sakoptu īpašumu. “Tā ir modes tendence – sakopt īpašumu. Darīt, atšķirties no citiem, pierādīt, ka vari,” pārdomās dalās taureniete un atzīst, ka šāds konkurss arī motivē darīt.    “Ja jau citi var, vai tad es ne. Draugi, paziņas atbrauc ciemos, redz pārmaiņas, novērtē, zina, kā bija. Un gribas arī– ne jau lai citi novērtētu, bet lai paši te justos labi, lai vide, kurā dzīvojam, būtu sakopta,” bilst “Lejas “Bērziņu” saimniece.

Nominācijai    “Krāšņākais balkons”    bija pieteikti četri daudzdzīvokļu namu balkoni Vecpiebalgā. Par krāšņāko atzīts    Lilitas un Jāņa Pavloviču rūpīgi koptais daudzdzīvokļu namā “Piebaldzēni”. Viņu prasme un rūpes par skaisto iedvesmojušas ne vienu vien kaimiņu.
“Ar katru gadu aizvien vairāk balkonu zied vasarā un ziemā mirdz,” saka Jānis Pavlovičs. Patlaban viņam citas rūpes – kaimiņi kopā izgaismo savu 24 dzīvokļu māju. Pērn “Piebaldzēni” tika atzīti par gaišāko Vecpiebalgā. Par balvā saņemtajiem 75 eiro iegādātas vēl papildu spuldzītes.

“Visi kaimiņi esam aktīvi. Katrs jau cenšas, lai ziedētu puķes, lai ziemā logos gaismiņas,” stāsta vecpiebaldzēns un piebilst, ka katram savas intereses un iespējas. Jānis uzsver, ka ziedošais balkons ir Lilitas nopelns un viņam tikai jāsanes zeme. “Darbs šovasar bija nežēlīgs. Karstajā saulē puķes ne tikai nepārtraukti jālaista, bet arī jāsargā no apdegšanas,” pastāsta J.Pav­lovičs.

Nominācijā “Sakoptākā saim­niecība” tika sveikti Dzēr­benes pagasta “Lejas Kirkumu” saimnieki Iveta Puzule-Ābola un Raitis Ābols. Sakoptākās viesu mājas titulu ieguva Vinetas un Aigara Razgaļu “Saknītes”. Sa­koptākā uzņēmuma gods šogad Vecpiebalgas kafejnīcai “Laura” un saimniecei Gundarai Dzenei, bet starp pašvaldības iestādēm uzvarētāja Vecpiebalgas vidusskola.
Satikšanās, sarunas, Ziemas­svētku gaidīšanas gaisotne, mūzika radīja svētkus, kuros visus vienoja vasara, laiks, kad dabā lielā ziedēšana un cilvēkiem darba pilnas rokas, lai to skaistumu, kas apkārt, uzturētu un koptu. Atvadoties ikviens uzsvēra: “Kaut tāds konkurss būtu arī nākamgad! Ne jau viens kopīgs lielajā novadā, bet kā tagad – pārvaldes pagastos.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
26
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
2
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
33
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi