Ar svinīgu pasākumu noslēdzies kultūras biedrības “Harmonija” un laikraksta “Druva” rīkotais īsprozas konkurss, kas šogad notika jau 20 gadu.
Šogad konkursam tika iesniegti 18 darbi – esejas, stāsti, miniatūras -, autoru skaits nedaudz mazāks, jo daži iesnieguši divus darbus. Autoru ģeogrāfiskā pārstāvniecība krietni pārsniedz Cēsu novada robežas, jo darbi sūtīti arī no Viesītes, Lielvārdes un Jaunpils.
Iesniegtos darbus vērtēja žūrija: rakstnieces Aina Karele, Mirdza Kerliņa, ilggadējā literatūras skolotāja Mirdza Lībiete un Cēsu Centrālās bibliotēkas speciāliste Ruta Glaudiņa.
Sveicot autorus, kultūras biedrības “Harmonija” vadītāja Astrīda Kamša pastāstīja, ka divdesmit pastāvēšanas gados konkursam iesniegti vairāki simti īsprozas darbu. Sākumā tas bijis kā stāstu konkurss, pirms dažiem gadiem formāts paplašināts, aicinot iesniegt arī miniatūras un esejas. Katru gadu piedalās apmēram 20 autori.
A. Karele, vērtējot konkursam iesūtītos darbus, norādīja, ka šogad stāstu bijis maz, vairāk miniatūras, esejas, pat tēlojumi. Viņa pastāstīja, ar ko viens īsprozas žanrs atšķiras no cita, aicinot esošos un topošos rakstniekus, konkursa dalībniekus, pirms uzsākt rakstīt, palasīt, kā stāstus, esejas, tēlojumus, miniatūras rakstījuši latviešu klasiķi un mūsdienu labākie autori: “No viņu darbiem ļoti daudz var mācīties. Ja nelasām šos darbus, ja vispār nelasām, tad ir viens trūkums – nav valodas, nevaram pateikt to, ko vēlamies. Taču vārdu krājums nav atkarīgs tikai no lasīšanas, arī no tā, kā ieklausāmies citos cilvēkos, viņu valodā, reizēm tur ir, ko aizņemties, ja ir interesanti salīdzinājumi, daiļrunīga valoda. Valodai jābūt garšīgai, lai mēs to teikumu gribētu lasīt vēl un vēl. Mēģiniet, rakstiet, bet rezultāts atkarīgs no tā, kā strādāsiet paši ar sevi. Rakstīt nevar iemācīt, viss atkarīgs no katra paša.”
M. Kerliņa analizēja visus iesniegtos darbus, nebaidoties arī izteikt stingrāku kritiku, kā arī sniedzot padomu, kā darīt labāk: “Paldies visiem, kuri nebaidās un dara. Nebija darba, kurā nav domas, varbūt literāri kaut kas nav realizējies. Tāpēc iesaku jau tūlīt sākt rakstīt nākamajam konkursam, neatstāt uz pēdējo brīdi. Lai var labot, uzlabot, noslīpēt.”
M. Lībiete atzina, ka bijuši darbi, kas piesaistījuši ar svaigu domu, taču neiztikts bez tiem, kam tā trūcis, un bijusi sajūta, ka viss jau kaut kur dzirdēts, lasīts. Taču visi pelnījuši paldies par mēģināšanu.
Paldies autoriem un biedrībai “Harmonija” teica arī laikraksta “Druva” redaktore Andra Gaņģe, atzinīgi novērtējot ilgstošo sadarbību, norādot, ka gan laureātu darbi, kas lasāmi laikraksta slejās, gan dzejas kopas, kas laikrakstā tiek publicētas reizi ceturksnī, “Druvas” lasītājiem sniedz priekšstatu par vietējo literātu veikumu.
Pasākuma oficiālā daļa beidzās ar laureātu sveikšanu. Kategorijā “Stāsti” žūrija pirmo vietu nolēma nepiešķirt, bet diplomu par 2.vietu saņēma Jānis Rīts par stāstu “Žogs”. Atbilstoši konkursa nolikumam publikāciju “Druvā” piedzīvos Aldas Štolceres miniatūra “Bērnības sala”, kas ieguva 1.vietu kategorijā “Miniatūras”. Autore dzīvo Jaunpilī, tālais ceļš kavēja ierasties uz apbalvošanu.
Diplomu par 2.vietu saņēma Ingas Čupranovas miniatūra “Putekļainie sapņi”, bet vēl četras autores tika pie trešās vietas diplomiem. Regīna Melzoba par miniatūru “Eņģeļi pār Latviju”, Ināra Kacere par stāstu “Izvēle”, Ilze Baņģere par stāstu “Tas notika” un Lorna Barbara Ērla par stāstu “Piemājas dārzā”.
Komentāri