“Esam gan pamanīti, gan gandarīti,” sacīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne. Cēsu muzejam Starptautiskās muzeju padomes Latvijas nacionālā komiteja (ICOM LNK) piešķīrusi gada balvu par starptautisko sadarbību, veidojot izstādi “Vidzemes bruņniecība un Latvija”.
“Tā ir loģiska un pamatota izvēle. Cēsu muzejā viss noticis, kā tam jābūt – sākot ar pētniecisko darbu un tad izstādi,” atzina ICOM LNK komitejas pārstāve, Vecpiebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule. Nacionālā komiteja viņai bija uzticējusi cēsniekiem nodot balvu. Tajā dāvanu karte Jāņa Rozes grāmatniecībā.
“ICOM nosaka profesionālos standartus dažādās muzeju darbības jomās. Tā ir organizācija muzeju profesionāļiem, kurā ir vairāk nekā 35 tūkstoši biedru. Visdažādākie muzeji darbojas 119 nacionālās komitejās un 30 starptautiskās komitejās. Balva, ko saņem cēsnieki, ir kolēģu novērtējums. Laikam gan Latvijā tikai rets muzejnieks nav pabijis Cēsīs un apskatījis Vidzemes bruņniecībai veltīto izstādi. Tā ir notikums profesionāļiem,” sacīja Līva Grudule.
Starptautiskā apritē Cēsu muzejnieki ir jau ilgus gadus, bet šī izstāde un tagad arī tās novērtējums cēlis Cēsu muzeja prestižu, sevišķi vācbaltu vidū. “Uz mums skatās kā starptautiskiem spēlētājiem. Izstādē vienuviet apkopotas unikālas vēstures liecības, kas līdz šim nekur nav bijušas eksponētas, un nav zināms, kad būs. Būtiski, ka mēs muzejā varam nodrošināt eksponātiem vajadzīgos apstākļus,” pastāstīja Dace Tabūne un uzsvēra, ka izstādi veidoja komanda, kas balstījās uz vēsturnieku Tāļa Pumpuriņa un Vijas Rozentāles, mākslinieka Daiņa Andersona darbu. “Līmeni varam noturēt tāpēc, ka katrs zina savu darbu,” bilda galvenā krājuma vadītāja.
Tālis Pumpuriņš atzina, ka tas bijis interesants darbs vairāku gadu garumā. “Izstādē ar saviem eksponātiem piedalās arī Rundāles, Rīgas un Vidzemes muzeji, nacionālā un akadēmiskā bibliotēka. Baltijas bruņniecības apvienība Vācijā, kuras ilggadīgs vadītājs bija viens no izstādes iniciatoriem un autoriem barons Heiners fon Hoiningens-Hīne, bija mūsu sadarbības partneris. Tik apjomīgā izstādē šī tēma līdz nav bijusi aplūkota. Un droši vien Latvijā ilgi nebūs,” viedokli pauž vēsturnieks. Tālis uzsver, ka izstāde daudzos gadījumos lauž tradicionālos priekšstatus, kas īpaši iepriekšējā gadsimtā, kad tika uzsvērta bruņniecības negatīvā loma. Izstādē varam apskatīties, ko tā devusi Latvijai un Eiropai – ekonomikā, izglītībā, zinātnē, kultūrā.
Muzejnieki arī gandarīti, ka izstādei ar vienu sezonu bijis par maz, kaut tai ir daudz dalībnieku, bijusi iespēja “Vidzemes bruņniecība un Latvija” pagarināt līdz pat oktobrim. Te ļoti daudz materiālu, kas raksturo Vidzemes bruņniecību ļoti daudzpusīgi. Ne tikai muzejnieki uzskata, ka ļoti noderētu izzinošs katalogs par izstādi un izpētīto.
