Ceturtdiena, 4. decembris
Vārda dienas: Baiba, Barbara, Barba

Kokapstrādes bizness pamazām attīstās

Druva
12:15
30.01.2013
16
Mg 0475

Līgatnes pagasta kokapstrādes uzņēmums SIA „Akords U” ar zāģmateriālu ražošanu nodarbojas vairāk nekā desmit gadus. Patlaban kokmateriāli tiek realizēti galvenokārt vietējā tirgū.

SIA “Akords U” ir ģimenes uzņēmums, kurā strādā Uldis Metāls ar dēliem Jāni un Mārtiņu. Jānis Metāls galvenokārt atbild par zāģmateriālu realizāciju un baļķu iepirkšanu. Viņš stāsta, ka uzņēmums „Akords” sācis darboties jau 1989.gadā, kad tas bijis viens no celtniecības kooperatīva dalībniekiem. Gadu gaitā firma

attīstījusies un mainījusies. Līdz ar to 1999.gadā tika izvirzītas prioritātes un izveidota atsevišķi konkurētspējīga tirgus firma “Akords U”.

Zāģmateriālu ražošanu līgatnieši uzsāka pirms desmit gadiem, kad

uzņēmums

sāka

nostiprināt tās darbības jomas, kas nākotnē ļautu pilnībā izmantot pašu speciālistu daudzpusīgās zināšanas un kvalifikāciju. ”Mēs

izvēlē nekļūdījāmies,jo

zāģmateriālu

ražošanai celtniecībā ir potenciāls,” saka J.Metāls un dara zināmu, ka

uzņēmuma darbība koncentrēta uz zāģmateriālu ražošanu un būvniecību. J.Metāls skaidro, ka visas sfēras ir savstarpēji cieši saistītas. Tas ļauj samazināt izdevumus un nodrošināt stabilu un līdzsvarotu uzņēmējdarbību.

SIA ”Akords U”

ir

konkurētspējīgs uzņēmums, kas ieņem stabilu vietu tirgū. “Daudzi mūs saista tikai ar kokapstrādi vai gateri. Vēl citiem esam tikai kvalificēti koka karkasa ēku celtnieki, taču patiesībā vienas firmas ietvaros

nodrošinām trīs atsevišķu nozaru dzīvotspēju un attīstību,” papildina J.Metāls. Ražotnē pēc pasūtījuma izgatavo egles un priedes zāģmateriālus – brusas, dēļus un latas ēku koka karkasiem, tostarp statņiem, pārseguma sijām, jumta spārēm, latām un citām koka konstrukcijām celtniecības vajadzībām. “Apgrozījumam jābūt visu laiku. Jātiecas, lai varam izpildīt pieprasījumu jebkurā brīdī. Visu nosaka ražošanas apjomi,” saka uzņēmējs.

Ja pirms pāris gadiem uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, tagad

pamazām mīnusi tiek izlīdzināti. Kā saka J.Metāls, notiek rāpšanās ārā no bedres. Viņš neslēpj, ka bizness nav viegls,

vajadzīga enerģija un apņemšanās pārvarēt grūtus brīžus. J.Metāls papildina: “Daudziem nepietiek spēka cīnīties. Vairums kokapstrādes uzņēmumu strādā uz izdzīvošanas robežas. Varu teikt vienu, lai pastāvētu šajā nozarē, pašam jāstrādā ar lielu atdevi,

jāprot atsacīties no dārgas automašīnas vai pat privātās dzīves. Galvenais, lai ražošana neapstājas un strādniekiem var izmaksāt algu.”

Kokmateriāli galvenokārt tiek ražoti vietējam tirgum. Neliela daļa

arī eksportēta. “No jaunā gada vairs tiešo eksportu nevaram nodrošināt. Saražoto pārdodam starpniekiem. Tas ir labāk, nekā ja realizācija apstātos vispār,” paskaidro J.Metāls. Viņš pastāsta, ka dēļi pārstrādei iepirkti no Krievijas. “Tas ir ievērojami lētāk nekā pašiem zāģēt vai pirkt

Latvijā,” norāda J.Metāls. Viņš skaidro, ka īpaši liels noiets ir apdares dēļiem.

Lai gūtu maksimālu labumu, pārpalikumi tiek izmantoti malkas ražošanā. Savukārt ražošanas procesā radušos zarus, nomaļus SIA „Akords U” pārvērš šķeldā.

Pieprasījums ir arī būvniecības pakalpojumiem. “Akords U” ir specializējies būvuzraudzībā, ēku tehniskā stāvokļa novērtēšanā un tehniskās apsekošanas atzinuma, būvdarbu budžeta tāmes izstrādē, kā arī paši būvē. “Betonējam

monolītos pamatus, būvējam koka karkasa ēkas,” paskaidro J. Metāls.

Kokapstrādes uzņēmums domā par attīstību. Top administratīvais korpuss. Plānota arī jauna ceha būvniecība, tai paredzēts piesaistīt ES līdzfinansējumu. Nākotnē

plānota koka paneļu vasaras māju ražošanas un montāžas

atsākšana, kas kādu laiku pārtraukta. “Koka paneļu mājas savulaik vedām uz Spāniju. Tur bija noiets,” atminas J.Metāls.

Līdztekus produkcijas un pakalpojumu kvalitātei, uzņēmums ļoti lielu vērību pievērš optimālai darba organizācijai. Strādnieki tiek nodrošināti ar dzīvesvietu labiekārtotās istabiņās. Strādnieki uz Līgatni

brauc no Jaunpiebalgas, Madonas un citām tālākām vietām. Taču strādājošo aizvien

trūkst. “Ražošanas apjomi varētu būt lielāki, taču trūkst darbaspēka. Ja cilvēki grib strādāt, tad arī zāģētavā var nopelnīt, taču strādāt gribētājus ir

neiespējami atrast. Daudzi pieraduši dzīvot no pabalstiem un nezina, ko nozīmē pašam pelnīt. Savukārt labus strādniekus firmas aizvilina uz ārzemēm. Protams, gribas, lai cilvēkiem, ko pieņemu darbā, ir vismaz elementāras zināšanas un izpratne par veicamo uzdevumu,” tā J.Metāls.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
164

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
34

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
76

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
55

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
92
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Vēja parks “Vidzeme” sāk juridisko ceļu

00:00
30.11.2025
160
2

Atjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Vindr Latvija”, Norvēģijas vēstniecības pārstāvji, arī vēstniece Latvijā Īne Morenga pabija Veselavā, vietā, kur iecerēts būvēt vēju elektrostaciju (VES). “Latvijas valsts mežu” izsolē uzņēmums iegādājās divus zemes gabalus. Sākotnēji bija plānoti divi atsevišķi vēja parki “Amata” un “Bērz­krogs”, bet, izvērtējot teritoriju, tehniskās iespējas, vides apstākļus, nolemts abus apvienot vienā lielākā parkā “Vidzeme”,” […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
27
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
34
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
28
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi