Cēsu klīnika un Centrālā finanšu līgumu aģentūra 2018. gada nogalē parakstīja līgumu par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu 1 394 049 eiro apmērā. 85 procentus no tā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, valsts budžeta finansējums veido deviņus procentus, bet sešus procentus finansē pati slimnīca.
Projekts tiks realizēts kopā ar Vidzemes slimnīcu. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa paskaidroja, ka abu ārstniecības iestāžu sadarbība ir Ministru kabineta mudinājums: “Jau 2017. gadā no Veselības ministrijas bija aicinājums veidot sadarbības līgumus ar stratēģiski nozīmīgajām slimnīcām. Tās, kas izveidoja šādus sadarbības līgumus, tika motivētas ar to, ka šādi ir iespēja piesaistīt papildu līdzekļus.”
Cēsu klīnikas galvenā medicīnas māsa un projekta vadītāja Taiga Galeja- Gruntmane skaidro: “Šī sadarbība pie jau valsts paredzētā Eiropas fondu finansējuma Cēsu klīnikai – 1,1 miljona eiro – ļauj saņemt papildu finansējumu Eiropas projektam – 293 tūkstošus, bet ar nosacījumu, ka par šī papildu finansējuma sadalījumu jāvienojas abām ārstniecības iestādēm. Papildu līdzekļi starp Vidzemes slimnīcu un Cēsu klīniku sadalīti vienādās daļās. Cēsu klīnika ir projekta finansējuma apguvējs, saņēmējs un projekta realizētājs, taču, kā jau minēju, līgums paredz, ka no papildus piešķirtās summas noteikta daļa jāatvēl Vidzemes slimnīcai.”
Projektā paredzēts atjaunot Cēsu klīnikā Iekšķīgo slimību nodaļas infrastruktūru un nomainīt divus liftus. Klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa uzsver: “Šis ir viens no lielākajiem investīciju projektiem Cēsu klīnikā. Galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi, rezultātā tiek pilnībā projektēta un izbūvēta Iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, nomainīts pasažieru lifts un gultu (kravas) lifts. Par projekta līdzekļiem pilnībā nomainīta apkures sistēma un no jauna izbūvēta vēdināšana un citas pārējās ēkas komunikācijas, kas nav mainītas kopš Cēsu klīnikas būvniecības 1975. gadā. Šīs projekta darbības veicinās tālāku ārstniecības korpusa energoefektivitāti.”
T. Galeja-Gruntmane piebilst, ka klīnikas vajadzības ir lielākas, visas ieceres nevar segt no projekta finansējuma, tāpēc, lai varētu pilnībā sakārtot infrastruktūru ārstniecības korpusā, klīnika plāno no sava budžeta līdzekļiem ieguldīt vēl 1,7 miljonus eiro. “Lai klīnikai būtu attīstība, nākotne, šie ieguldījumi ir absolūti nepieciešami, jāuzlabo vide pacientiem un arī medicīnas personālam,” paskaidro T.Galeja-Gruntmane.
Daļu projekta līdzekļu Cēsu klīnikā iecerēts ieguldīt mūsdienīgu tehnoloģiju iegādei, pakāpeniski nomainot vecās medicīnas iekārtas. Daļa tehnoloģiju jau ir un tiek iegādātas – fibrogastroskops un fibrokolonoskops, 3D laparoskopiskā video sistēma, ultrasonogrāfs un operāciju galds, bet projekta noslēgumā, 2021. gadā, iegādāsies arī digitālo rentgena iekārtu.
“Aparatūra, kas jau nopirkta, nav sveša mūsu darbiniekiem. Vienīgais jautājums, kas tika izdiskutēts ar ministriju, bija par 3D laproskopisko video sistēmu Operāciju nodaļā, šī aparatūra Latvijā nav bieži sastopama, ministrijas pārstāvji interesējās, vai būs speciālisti, kuri ar to pratīs strādāt. Jāsaka, Cēsu klīnikas personāls, gan ginekologi, gan ķirurgi, kas apguvuši dienas stacionāra operāciju veikšanu, mācījās jaunas prasmes un ar jauno aparatūru jau strādā. Tāpat jāuzsver, ka ir ārsti, kas ar 3D monitoru jau bija strādājuši iepriekšējās darbavietās. Arī līgumā ar firmu, kas aparatūru piegādāja, bija paredzētas mācības personālam. Pārējās iekārtas mūsu speciālistiem nav jaunums, tās tikai kļuvušas modernākas. Mūsu klīnikā nav nevienas iekārtas, kas pārsniegtu lokālās slimnīcas darbinieku kompetences,” skaidro Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.
Komentāri