“Mūsu kapi ir sakopti, jo to kopšana jau ir ikdienas darbs. Brauc cilvēki pie savējiem arī no tālienes. Ar katru gadu arvien vairāk. Paskatās, ko kaimiņš pie saviem kapiem izdarījis un stāda puķes, krūmiņus. Kapu nodokli vairāk maksā, jo saprot, ka lkapiem katru dienu jābūt kārtībā. Ir, protams, reti gadījumi, kad savējos nesakopj pat pagasta ļaudis. Nezinu, kāpēc? Laikam nepatīk darbs, ” sacīja Raunas kapu pārzine Ināra Cērūze. Satiktie cilvēki stāstīja, ka Raunas kapsētā celiņi ir tīri un uzgrābti arī sestdienās, svētdienās, apkopti visi stūri un atdusas vietas, kuriem nav piederīgo.
“Kapi taču ir piemiņas vieta, kur aizejam un atceramies savējos,” uzsvēra raunēniete Gunta Suta un piebilda, ka jau no mazotnes bērniem vajadzētu mācīt kulturāli uzvesties kapos, lai zina, kas mugurā jāvelk kapu svētkos, un, ka mācītāja svētku sprediķi vajadzētu klusi un mierīgi noklausīties, nevis apkārt klīstot.
“Druva” Raunas kapos satika tieši tādu ģimeni, kura nesaprata, kāpēc jautājam par daudzajām puķēm un sakopto zemes pleķīti dzimtas kapos.
“Tas nav pienākums, jo mēs ar prieku dodamies te uzkopt. Pats par sevi taču saprotams,” sacīja Sandris Rudaks, kurš sakopt savu vecvecāku atdusas vietu bija nācis kopā ar mammu, sievu un dēlēnu Agri.
“Viss no ģimenes ir atkarīgs. Mēs kopā ar bērniem uz kapiem nācām, nesām puķes, tagad bieži nāk viņi paši. Ja saka, ka tik noslogoti, ka netiek līdz kapiem, es tam neticu. Tik daudz var izbrīvēt,” sacīja Irēna Rudaka, kura bija pārliecināta, ka šodien kapi būs ļaužu pilni. Vēl stundu, pusstundu pirms svētku sākuma turpat pie kapu vārtiem no tāluma atbraukušie pirks puķu pušķīšus, svecītes un steigsies pie saviem mīļajiem.
“Kapu svētki ir piemiņa, bet tas ir arī brīdis, kad satiekas radi, kuri ikdienā ir tālu viens no otra. Tie tiešām ir svētki,” noteica Ināra Cērūze un piebilda, ka ne velti Latvijā runā par īpašo kapu kultūru, un tā tikai pilnveidojas.
