Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Kazu ķimeņsiers

Druva
23:00
19.06.2007
5

Mildas Pupures piemājas pļaviņā ganās divas kazas un trīs kazlēni.

“Slaucu kaziņas un uztaisu sieriņu. Tas ļoti garšo mazbērniem,” saka Milda Pupure, kurai ir 15 mazbērni. “Tiem, kuri dzīvo tuvāk, tiek vairāk. Tie, protams, ir nītaurieši – veseli septiņi,” viņa priecājas un stāsta, ka mantinieki vēl mīt Ģikšos, Ieriķos un arī Pļaviņās. “Sieru taisu gandrīz katru dienu, bet Jāņos īpaši. Kazas devīgas, sanāk četri litri piena slaukšanas reizē. Tūlīt to svaigu leju katliņā, un siers top. Uz Jāņiem ar ķimenēm,” receptes neslēpj Mildas tante un pastāsta, ka ikdienas sieram garšu piedod ķiploki, dillītes un citas garšvielas. “Jāņu sieru esmu jau sataisījusi, kaut gan jāteic, ka latviešiem par Jāņu galveno ēdienu kļuvis šašliks, bet par dzērienu – šņabis. Manā prātā tā nav nekāda Jāņu svinēšana. Jāņos vajag sieru,” pārliecināti saka M. Pupure un aizrāda, ka tas jātaisa no tikko slaukta, kazas siltumu vēl saglabājuša piena. “Uzkarsēju līdz vārīšanās temperatūrai, trim litriem pievienoju tējkaroti citronskābes, tad piens smuki saraujas. Klāt oliņas un ķimenes. Drusku uzkarsēju, tad marlītē, slogu virsū, un Jāņu siers gatavs,” atklāj siera gatavotāja un piebilst, ka izmanto arī pērkamās garšvielas, lai dabūtu noslēpumaināku siera garšumiņu.

Milda Pupure atzīst, ka ģimene tā izklīdusi Latvijas plašumos, ka uz Jāņiem sabraukt kopā visiem nav iespējams. Viena no meitām ir Aiviekstes pagasta padomes priekšsēdētāja. Viņai svētkos jāpaliek uz vietas – izlaidumi, Jāņu svinēšana un citas vasaras aktivitātes. “Man ir dēls Jānis. Viņš dzīvo Ģikšos. Turp braucu bieži. Pie mājas iztaisīti skaisti dīķi. Tur arī līgojam. Šie svētki man vienmēr bijuši sirdī, bet agrāk tie bija sirsnīgāki. Pati neesmu vietējā, kādreiz dzīvoju Skujenē. Tur mēs gājām no mājas uz māju, svinējām . Ne jau tā kā tagad, ka līgotāji piedzeras un vienā čupā noguļ nakti. Ja tā padomā, tad tagad uz citām mājām līgot vairs nevar iet. Daudzviet brīnās, kāpēc esi atnācis, jo mūsu mājā Jāņa nav. Agrāk uz to neskatījās – gāja visur. Katrā mājā uzcienāja. Padomju laikā, pat tad, kad Jāņu svinēšana bija aizliegta, kurinājām jāņuguni uz nebēdu. Pie mājas bija augsts kalns. Egles galā liesmojoša muciņa. Līgojām tā, ka skanēja visa nomalīte. Jāņus svinēšu arī šogad. Kādreiz visi gājām kopā uz Nītaures estrādi, kā būs šogad, vēl nezinu, bet siera uz svētkiem netrūks. Netrūks arī bērza zaru pie durvīm, jo, ja to nav, tā vairs nav latvieša cienīga māja. Nav svarīgi, tur dzīvo Jānis vai ne, bet latvisko svētku sajūtai šai laikā jābūt katrā mājā,” pārliecinoši nosaka Milda Pupure un aiziet uz pļavu pie savām kaziņām, kur priekšjāņu laikā tās līdz ausīm puķēs brien.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi