Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Katrās 10 dienās Latvijā darbā iet bojā viens nodarbinātais

Druva
14:37
13.12.2012
11

Nelaimes gadījumi ar letālām sekām Latvijā notiek arvien biežāk – ja pērn darba negadījumos bojā gājuši 34 cilvēki, tad šogad oficiāli apstiprināti 30 šādi gadījumi, bet vēl 18 atrodas izmeklēšanā. Tas nozīmē, ka katrās desmit dienās Latvijā darbā iet bojā viens nodarbinātais, ar šādu statistiku šodien iepazīstināja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

VDI apkopotie dati liecina, ka šogad smagos nelaimes gadījumos cietuši 199 nodarbinātie, savukārt pērn šajā pašā laikā tas bija 191 nodarbinātais. “Tāda izmēra valstij kā Latvija šis ir ļoti satraucošs rādītājs,” sacīja Lūsis. Viņš arī piebilda, ka gads vēl nav beidzies un nelaimes gadījumu skaits varētu pieaugt, īpaši tādēļ, ka priekšā ir tādi bīstami darbi kā jumtu tīrīšana no sniega.

Šajā gadā visbiežāk nelaimes gadījumos bojā gājuši vīrieši – 28 gadījumi, liecina VDI dati. Visjaunākajam darbā bojā gājušajam darbiniekam bija 19 gadu, bet visvecākajam – 72 gadi. Turklāt katrs ceturtais bijis alkohola reibumā un maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā bijusi 2,87 promiles.

Lūsis īpaši uzsvēra, ka 48% letālo nelaimes gadījumu un 60% smago nelaimes gadījumu cēloņi bijuši organizatoriska rakstura, kuru novēršanai nav vajadzīgi lieli līdzekļi, piemēram, pienācīga darbinieku instruktāža un sagatavošana darbam, drošības aprīkojuma nodrošināšana.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) norādīja, ka darba devēji nereti nesaskata reālos riskus, galveno uzmanību pievēršot vien dokumentu sakārtošanai. “Katram cilvēkam, kurš no rīta aiziet uz darbu ir tiesības atgriezties mājās veselam un nesakropļotam. Un darba devēja pienākums ir gan sniegt pietiekamu informāciju darbiniekam, gan arī nodrošināt drošu vidi, kurā ir minimalizēti riski uz traumām un letāliem gadījumiem,” sacīja ministre.

Šogad pirmajā vietā pēc letālo nelaimes gadījumu skaita bijusi būvniecības nozare. Būvdarbos bojā gājuši 10 cilvēki, bet smagi cietuši vēl 33. Nākamā ir kokapstrāde, kur šogad bojā gājuši divi darbinieki, bet smagi cietuši 20.

Ievērojami pieaudzis nelaimes gadījumu darbā skaits tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Vairumtirdzniecībā notikuši septiņi smagi nelaimes gadījumi, kas ir par 75% vairāk nekā pērn, bet pārtikas produktu ražošanā pieaugums ir par 80% un šogad smagi cietuši deviņi nodarbinātie.

“Statistika skaidri parāda, ka pret darba aizsardzības jautājumiem jāattiecas ar vislielāko nopietnību un tā nedrīkst tikt uztverta kā nevajadzīga birokrātiska prasība. Nākamajā gadā noteikti lielāks uzsvars tiks likts uz darba devēju apmācībām, kā arī Valsts darba inspekcijas kapacitātes stiprināšanu,” noslēgumā piebilda Viņķele.

Kā ziņots, VDI kapacitātes uzlabošanai 2013.gadā piešķirti papildus 400 000 latu. Tos plānots izmantot jaunu inspektoru darba vietu radīšanai, darbinieku motivēšanai, palielinot atalgojumu, kā arī citiem mērķiem.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
172

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi