SIA “Līgatnes ābele” dārzos rit aktīva darba sezona. Saimniecības vadītāja Gaida Grava un Leonīds Likums pa stundām seko līdzi laikapstākļu prognozēm, ieskatās Valsts augu dienesta ziņās par to, kādas slimības parādījušās un izplatās reģionā.
Aveņu raža necerēta
Aveņu lasīšana šonedēļ varētu beigties. SIA valdes priekšsēdētaja Gaida Grava vērtē, ka raža šovasar laba. “Pavasarī dažas šķirnes nedaudz apsala, tad sausais laiks, pie mums mēnesi nebija lietus, šķita, ražas nebūs. Pēc lietus un siltajās dienās ogas saņēmās. Ir lielas, skaistas,” gandarīta G.Grava un piebilst, ka interese par avenēm šovasar arī liela. Citos reģionos aveņu nav, tādēļ līgatniešu audzēto vēlas pirkt arī pārstrādāji. Lielāko daļu ražas laukos novāc pašlasītāji. Daudzi jau gadiem uz Līgatni pēc avenēm brauc no Siguldas, Rīgas, Cēsīm, arī vietējie labprāt nāk salasīt kvalitatīvas ogas.
“Par cenu šovasar jautāja retais, svarīgākais, vai ir ogas. Ļoti daudzi zvana, nav pat iespējams uz visiem zvaniem atbildēt,” pastāsta Leonīds Likums, bet G.Grava piebilst, ka pagājušonedēļ, kad avenes strauji gatavojās, daždien laukā bija pat 50 lasītāju. Katrs sev parasti salasa piecus sešus kilogramus, reti kurš vairāk.
Daudz laika tiek veltīts katram, kurš vēlas lasīt ogas. Stādījumos jāierāda rinda, kurā lasīt, tad jāpārliecinās, cik tālu ogas novāktas, lai nākamais varētu turpināt. Lasītāji negrib locīties, vēlas, lai avenājs ir sarkans no ogām. “Teju katrs grib parunāties gan par avenēm, gan citām ogām un to, ko audzējam. Tie, kuri brauc regulāri, zina, ko darām, interesējas, kas, kā audzis,” atklāj G.Grava un piebilst, ka tiem, kuri saimniecībā ierodas pirmoreiz, vienmēr noprasa, vai kādreiz ir lasījuši avenes. Tas tāpēc, lai neiznāktu kā kādam jauneklim, kurš ogas bija cītīgi salasījis ar kauslapām. Kā jau pirmoreiz.
Ir arī tādi, kuri paši negrib lasīt, bet gan nopirkt ogas. Saimniecībā nav tik daudz darbinieku, lai visus šādus pircējus varētu nodrošināt. Ingrīda Jankoviča saimniecībā strādā jau 40 gadu, labi pazīst katru lauku, ne tikai tos sešus hektārus, kur aug avenes. “ Avenes ir saldas un lielas. Šķirnēm nedaudz garša atšķiras, bet viss atkarīgs no tā, kāda bijusi saule. Tagad patīkami lasīt, karstajās dienās bija grūti,” pastāsta I.Jankoviča un atklāj, ka dienā salasa ap 30 kilogramiem ogu.
G.Grava atceras, ka savulaik avenes lasīja tikai ievārījumam. Tagad jaunākā paaudze saldē ziemai, bet vecmāmiņas vāra ievārījumus mazbērniem, lai varētu pasniegt pie pankūkām.
Upenēm ir pieprasījums
Upenes saimniecībā novāktas ar kombainu. “Upenes paguvām novākt pirms lielā lietus. Pārdevām pārstrādei uzņēmumam Bauskā. Viņi ņemtu vēl, būtu tikai ogas. Šovasar arī cena laba. Tā kā, iespējams, pēc upenēm atkal būs pieprasījums,” vērtē G.Grava. Viņa atzīst, ka pēdējos gados ne viens vien iestādījis upenes, ir jaunas šķirnes. “Toreiz, kad mēs iestādījām upenes, daudzi to izdarīja. Bija iecere apvienoties, nodrošināt lielu apjomu un eksportēt. Toreiz neizdevās. Situācija mainās. Arī vietējie pārstrādātāji interesējas par upenēm,” pārdomās dalās G.Grava, piebilstot – ja ir tāds pieprasījums un cena, ir vērts stādīt, jo patlaban upenes ir vien hektāra platībā.
Tagad, kad lielums novākts, cilvēki, kam ogas kārojas, nāk tās vākt, atrod nenolasītus zarus. Pēc upenēm atnākusi arī līgatniete Nikola Kavala. “No bērnības pēc ogām braucu šurp. Avenes un jāņogas jau salasīju, šodien būs upenes,” pastāsta Nikola un uzsver, ka bērniem ļoti garšo visas ogas, arī jāņogas `Vīksnes sarkanās`. Ziemai tās glabā saldētavā un vāra garšīgu uzpūteni.
Tomēr kopumā par jāņogām interesējas vien retais. Pirms dažiem gadiem par `Vīksnes sarkano` bijusi interese, bet, iespējams, patērētāji iepazinuši šīs ogas, sastādījuši paši, lēš G.Grava. “Jāņogas ir kultūra, kas nav pieprasīta,” atzīst “Līgatnes ābeles” vadītāja. Vai tā būs arī nākamos gadus, pagaidām pateikt neviens neņemas. Bija taču aizauguši cidoniju un aroniju lauki, jo raža nevienu neinteresēja. Tagad atkal stāda gan cidonijas, gan aronijas un pieprasījums ir.
Dārzeņi aug, vagas jāsargā
L.Likums un G.Grava atzīst, ka audzē visu, kā jau nelielā saimniecībā. SIA “Līgatnes ābele” gadiem skolām un citām iestādēm piegādā kartupeļus, bietes, burkānus, kāpostus, bet programmā “Augļi skolai” – ābolus.
Laba padevusies gurķu raža. Tieši pēdējā nedēļā tie vareni saauguši. Kā katru gadu, iestādīti tūkstoš stādu. Pircēju netrūkst.
Pēc nedēļas, pusotras sāks vākt sīpolus. Tiem uzmetusies miltrasa, kas nav bijusi gadiem. Tā ietekmēs glabāšanu ziemā. Kāpostiem kaitēkļu šovasar mazāk nekā citus gadus, bet atsevišķām šķirnēm sāk parādīties puve.
“Kartupeļus skārusi sausplankumainība. Tos iestādījām nedaudz vairāk nekā pērn,” stāsta G.Grava. Pērn saimniecība nopirka `Belmondu`, garšīgu kartupeļu šķirni, raža bija laba, toties bumbuļiem bija cauri vidi. Redzēs, kā būs šoruden. Vēl tiek audzēta `Belarosa` un `Laura`.
“Laikapstākļi mainās. Tad sauss, karsts, tad lietus un sutoņa. Tas ietekmē visus dārzeņus, veicina slimības un kaitēkļu savairošanos. Daudz sēklas materiāla ievedam, pērkot lēti, nevar būt drošs, ka neatvedīs ko nevēlamu,” stāsta L.Likums un piebilst, ka diemžēl aizvien grūtāk ir ražu pasargāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, to vajag aizvien vairāk. Tirgū tiek piedāvāti aizvien jauni, katra firma savus slavē, bet diemžēl ne vienmēr ir cerētais rezultāts.
Bietes labi saaugušas. Tās īpaši jāsargā no staltbriežiem. Dzīvnieki ne tikai noēd lapas, arī izrausta bietes. Ja staltbriežu bars pāriet pāri kartupeļu laukam, postījumi ir lielāki nekā pēc mežacūku nodarījuma.
“Cik maksās dārzeņi, grūti pateikt. Ieguldījums, lai izaudzētu, ir liels. Ābolu glabāšanai jādarbina aukstumiekārta. Vai patērētājs pirks ābolus, ja to cena kāps tāpat kā elektrībai? Kā mēs varam samazināt elektroenerģijas patēriņu? Ir daudz jautājumu, kas raisa pārdomas,” saka G.Grava, bet L.Likums piebilst, ka lauksaimniecībā katra vasara atnes kādus pārsteigumus, bet tie sit pa kabatu.
Komentāri